Zīdītājgovju pēcnācēju augšanas un attīstības rādītāji, tos ietekmējošie faktori

Zīdītājgovju audzētāju galvenais mērķis ir iegūt iespējami vairāk un kvalitatīvākus teļus, kurus izmantot sava ganāmpulka atjaunošanai vai paplašināšanai, vai piedāvāt pārdošanai. Zīdītājgovju ganāmpulkos teļš ir vienīgais ieņēmumu un peļņas avots. Tāpēc teļam ir jāpiedzimst veselam, dzīvīgam un ātraudzīgam. Teļa augšanas potenciāls atkarīgs no abu vecāku ģenētiskās informācijas, kā arī no vides apstākļiem, kādos viņš tiek audzēts. Neatkarīgi no tā, vai saimniecībā audzē tīršķirnes vai krustojuma dzīvniekus, katrai nākamajai paaudzei jābūt labākai par iepriekšējo. Teļš ir sākumpunkts jebkurā zīdītājgovju ganāmpulkā.

Lai pētītu, kuru laktāciju zīdītājgovju pēcnācēji dzimst ar lielāku dzīvmasu, uzrāda augstāku dzīvmasas pieaugumus zīdīšanas un pēcatšķiršanas periodā, 2020. gadā LLKC uzsāka demonstrējumu “Zīdītājgovju laktāciju ietekme uz iegūto pēcnācēju augšanu un attīstību bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā”. Demonstrējuma vadītāja ir Hermīne Leišavniece, LLKC Balvu konsultāciju biroja lopkopības konsultante; zinātniskā konsultante – Dr.agr. Daina Kairiša, LLU LF  Dzīvnieku zinātņu institūts. Demonstrējums ierīkots SIA

”Saimniecība Nākotne“ dzīvnieku novietnē “Bambāļi” Jaunlaicenes pagastā Alūksnes novadā.

Demonstrējuma mērķis ir parādīt zīdītājgovju vecuma ietekmi uz iegūto pēcnācēju augšanu un attīstību, noteikt optimālo un ekonomiski izdevīgāko zīdītājgovju vecumu, kura laikā iegūtie pēcnācēji uzrāda labākos augšanas un dzīvmasas pieauguma rādītājus, veikt iegūto rezultātu ekonomisko novērtējumu.

Šī gada 21. maijā notika e-lauka diena, tajā tiešsaistē piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieki. Seminārā dalībnieki tika iepazīstināti ar demonstrējumā paredzētajiem uzdevumiem un pirmajiem rezultātiem. Saimniecības īpašniece pastāstīja par saimniecības pieredzi un tālākajiem mērķiem. Saimniecībā ir iespēja veikt dzīvnieku grupēšanu, to papildus piebarošanu un svēršanu.

Kopējais zīdītājgovju skaits saimniecībā uz demonstrējuma dienu bija 85. Saimniecībā galvenokārt audze Šarolē (SA) šķirnes zīdītājgovis, nedaudz Simentāles (SI) šķirnes un dažādu gaļas šķirņu krustojumu zīdītājgovis.

Lielāko daļu no kopējā ganāmpulka veido 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovis – 49 jeb 55,1%., 2.–3. laktācijas govis bija 22 jeb 24,7% un 1. laktācijas govis 18 jeb 20,2% (1. att.).

1. att. Demonstrējuma zīdītājgovju dalījums pēc laktācijām 2021. gadā, %.

Katrā no izveidotajām grupām ir nepieciešamais govju skaits demonstrējuma īstenošanai. Lielākais SA šķirnes zīdītājgovju īpatsvars ir 1. laktācijas, 77,8% no visām 1. laktācijas govīm, 2. –3. laktācijas – 40,9%, 4. un vecāku laktāciju – 44,9%.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ganāmpulka dzīvnieku ražību, ir kvalitatīva lopbarība, zīdītājgovju audzēšanā tā galvenokārt ir rupjā lopbarība. Lai dzīvnieku ēdināšana būtu lētāka, nepieciešams saražot kvalitatīvu rupjo barību. Saimniecībā rupjajai lopbarībai tika veiktas lopbarības ķīmiskās analīzes. Labākajos skābbarības paraugos kopproteīna daudzums sausnā no 11,15 līdz 12,22% (1. tab.).

1. tabula

Saimniecībā saražotās rupjās lopbarības ķīmiskais sastāvs, 2020. gads

Nozīmīga barības viela rupjajā lopbarībā ir kopproteīns, ko nosaka barības sausnā %. Teicamas kvalitātes skābbarībā tas var būt 16% un vairāk. Zīdītājgovīm laktācijas sākumposmā koppoteīnam barībā jābūt ap 12%, tāpēc kvalitatīvākā skābbarība govīm tiek izēdināta pēcatnešanās periodā.

Svarīgs rādītājs, kas nosaka, cik daudz barības dzīvnieks spēs uzņemt, ir sausnas sagremojamība. Optimāls rādītājs ir 65–70%, jo lielāka skaitliskā vērtība, jo vairāk enerģijas dzīvnieki saņems no rupjās barības. Saimniecībā analizētajos barības paraugos tā ir robežās no 55 līdz 63%. Tas norāda uz to, ka dzīvnieki nespēs uzņemt nepieciešamās barības vielas tikai ar rupjo lopbarību. Demonstrējuma laikā tika sastādīta barības deva zīdītājgovīm pēcatnešanās periodā, izēdinot skābbarību, kurā kopproteīna saturs sausnā 9,63%. Šajā periodā govīm jāražo piens, līdz ar to palielinās vajadzība pēc enerģijas un proteīna. Skābbarības Nr. 1 izēdināšana nenodrošināja zīdītājgovju vajadzību, tāpēc papildus barības devā tika iekļauti 1,0 kg lopbarības zirņi un 0,3 kg lopbarības milti (2. tab.). Pirmpienēm papildus izēdināja 1,5 kg lopbarības zirņus un 0,8 kg lopbarības miltus.

2. tabula

Barības vielu vajadzība un nodrošinājums zīdītājgovīm

No tradicionālajiem barības līdzekļiem govis Ca izmanto 50%, P – 30%.

Demonstrējuma mērķis ir vērtēt, kuru laktāciju zīdītājgovju pēcnācēji uzrāda labākos augšanas rādītājus. Pirmajā demonstrējuma posmā tika analizēti dati par 2020. gadā  dzimušajiem teļiem. Smagākie SA šķirnes buļļi 2020. gadā bija piedzimuši 2.–3. laktācijas zīdītājgovīm, vidēji 58,7 kg, bet buļļu koriģētā dzīvmasa 200 dienu vecumā lielākā bija 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovīm. Jaundzimušajām telēm lielākā dzīvmasa dzimšanas brīdī 2020. gadā bija 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovīm, vidēji 49,3 kg, bet vieglākās bija 1. laktācijas zīdītājgovju meitas, vidēji 48,0 kg. Lielākā teļu koriģētā dzīvmasa 200 dienu vecumā bija 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovīm, vidēji 239,5 kg. Iegūtie rezultāti liecina, ka 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovju abu dzimumu teļi ieguva lielāko koriģēto dzīvmasu 200 dienu vecumā, netieši norādot uz šī vecuma govju lielāku pienīgumu.

Saimniecībā kvalitatīvākās teles tiek izmantotas ganāmpulka atjaunošanai. Tiek pievērsta uzmanība teļu dzīvmasai piedzimstot, koriģētai dzīvmasai 200 un 365 dienu vecumā (3. tab.). Tika analizēti 2020. gadā dzimušo teļu rādītāji.

3. tabula

Šarolē tīršķirnes teles ganāmpulka atjaunošanai

Demonstrējumā iekļauto zīdītājgovju telēm, kuras atstātas audzēšanai, dzīvmasa pie dzimšanas atbilst optimālajām prasībām un ir pat augstāka. Teļu dzīvmasa piedzimstot atkarīga no abu vecāku ģenētiskā potenciāla, kā arī no mātes ēdināšanas, it sevišķi grūsnības pēdējā trešdaļā.

Iegūtie rezultāti liecina, ka 1. laktācijas zidītājgovju telēm koriģētā dzīvmasa 200 dienu vecumā ir ievērojami mazāka, salīdzinot ar vecāku laktāciju govīm, vidēji 219,0 kg, bet vecāku laktāciju govīm vidēji 239,5 kg (4. un vecākas laktācijas) un 241,3 kg (2. un 3. laktācijas). Telēm koriģētā dzīvmasa gada vecumā nevienā grupā neatbilst optimālajām prasībām. Varam secināt, ka saimniecībā ir problēmas ar teļu ēdināšanu pēc atšķiršanas no mātēm. Demonstrējuma saimniecībā iegūto teļu  un dzīvmasa pie dzimšanas pa zīdītājgovju laktāciju grupām un teļu dzimuma apkopots 4. tabulā. Kopējais dzimušo teļu skaits uz 21.05.2021. bija 64, t. sk. teles 26, buļļi 38, no tiem 20 SA tīršķirnes bullīši un 13 teles. Apkopotie rezultāti liecina, ka 1. laktācijas SA tīršķirnes zīdītājgovīm piedzimuši teļi ar mazāku dzīvmasu, teles vidēji 38,8 kg, buļļi 43,3 kg. Smagākie teļi piedzimuši 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovīm, attiecīgi teles –  51,6 kg, buļļi – 55,6 kg.

4. tabula

Saimniecībā 2021. gadā dzimušo teļu dzīvmasa, kg

Gaļas šķirņu krustojuma zīdītājgovīm mazākie teļi dzimuši 1. laktācijas laikā. Salīdzinot ar tīršķirnes teļiem, abu dzimumu krustojuma teļu dzīvmasa piedzimstot 1. laktācijas, 2. un 3. laktācijas govīm bija lielāka. Tikai 4. un vecāku laktāciju govju tīršķirnes teļi bija smagāki.

Ar zīdītājgovju pēcnācēju augšanas rādītājiem un tos  ietekmējošiem faktoriem iepazīstināja Dr. agr. Daina Kairiša. Lektore uzsvēra, ka katram zīdītājgovju audzētājam ir jāizvirza savi saimniekošanas mērķi. Ārvalstu autori (Riddell, Caldow, Lowman, Pritchard, Morgan (2013))  uzsver, ka to sasniegšanai parasti ir vairāki uzdevumi:

• govju aplecināšanas perioda ilgums – 9 nedēļas, telēm – 6 nedēļas;
• grūsnības rezultāts (atnesušās govis un teles, kuras tika aplecinātas) – 95%;
• pirmajās trīs nedēļās atnesušās govis – 65%, bet sešās nedēļās – 90%;
• teļu mirstība pēc atšķiršanas – līdz 3%;
• izaudzētie teļi – 94% (no piedzimušajiem);
• zīdītājgovju brāķēšanas intensitāte – līdz 15%.

Zīdītājgovs produktivitāti raksturojošās pazīmes ir auglība, pienīgums un teļu saglabāšana līdz atšķiršanai no mātēm. Gaļas pārraudzības rezultāti Latvijā liecina, ka visu šķirņu zīdītājgovju auglība neatbilst optimālajām prasībām, tas ir, 1 teļš gadā. Teļu ieguves optimizācija ir liels izaicinājums saimniekiem, jo no tās ir atkarīgi saimniecības ienākumi un tās pastāvēšanas iespējas ilgtermiņā.

Galvenie pamatprincipi ganāmpulka auglības uzlabošanai:

1) Kvalitatīvu vaislas teļu izaudzēšana.

2) Govs uzraudzība visa gada garumā.

3) Izvairīšanās no smagām dzemdībām.

4) Buļļu izvēle – šķirne, veselība un auglība.

5) Atbilstoša ganāmpulka veselības stāvokļa uzturēšana.

Vaislas teļu izaudzēšanas galvenie aspekti:

• Teļu tēvi, kuru izvēle veikta pēc mātes īpašībām, parasti ir auglīgāki.
• Pārliecinieties, ka teles sasniedz plānoto dzīvmasu,  uzsākot vaislas darbību (dzimumgatavība ir saistīta ar dzīvmasu nevis vecumu).
• Teles, kuras dzimušas atnešanās perioda sākumā, būs smagākas un auglīgākas.
• Plānots teļu aplecināšanas periods rezultēsies ar kompaktu atnešanos.
• Esiet kritiski pret zīdītājgovju pirmajiem teļiem, īpaši, ja atnešanās notikusi pārāk agri.

Teļu un govju dzīvmasa. Mērķa dzīvmasa teļu pārošanas uzsākšanai ir 65% no nobriedušas govs dzīvmasas, 85% otrā pārošana un 95% – trešā. Regulāra teļu svēršana palīdz nodrošināt, ka teles sasniegs mērķi (teles augšanas ātrums – 0,8 kg diennaktī nodrošina 390 kg, bet 0,9 kg diennaktī – 455 kg dzīvmasu, uzsākot vaislas darbību 16–17 mēnešu vecumā). Nobriedušas govs dzīvmasa tiek sasniegta apmēram piecu līdz sešu gadu vecumā. Ir svarīgi svērt govis un augošas teles, kas paredzētas vaislai. Pārbaudot izbrāķēto govju svaru pārdošanā, var iegūt izpratni par aptuvenu nobriedušas (pieaugušas) govs dzīvmasu.

Govs ķermeņa stāvokļa un ēdināšanas uzraudzība. Neatbilstošs ķermeņa stāvoklis (kondīcija, barojums) ir viens no galvenajiem sliktas auglības cēloņiem. Uzraugiet govis, lai:

• sasniegtu mērķa ķermeņa stāvokļa rādītājus atnešanās laikā;
• novērstu dzīvmasas samazināšanos no atnešanās līdz grūsnībai, nodrošinot pietiekami barības vielas, tajā skaitā  ganībās;
• pievērsiet uzmanību vājām govīm un pirmajiem teļiem.

Zīdītājgovju ēdināšana:

• Liela auguma govīm nepieciešams vairāk barības.

• Ziemas periodā govīm var būt lielāka enerģijas/olbaltumvielu nepieciešamība.

• Katru gadu pārskatiet barības devas un lopbarības kvalitāti.

• Minerālvielu deficīts nav parasts neauglības cēlonis, bet specifisks dažās situācijās.

• Veselības problēmas var atstāt negatīvu ietekmi uz govju ķermeņa stāvokli.

Tesmeņa veselībai zīdītājgovju ganāmpulkā ir būtiska nozīme, uzsvēra z/s “Vetiņi”  sertificēts veterinārārsts Andrejs Elksniņš. Pirmajos dzīves mēnešos piens teļam ir vienīgais ēdiens. Jaunpiena kvalitāte nosaka pasīvo imunitāti, tas ir ogļhidrātu un proteīnu avots. No piena kvalitātes un daudzuma atkarīgs, kā augs un attīstīsies teļš. Biežākās problēmas, kāpēc teļš nesaņem pietiekošā daudzumā jaunpienu vai nezīž ir: piena daudzums govīm pēc atnešanās, tesmeņa forma un pupu izvietojums, to garums un platums, lēna piena atdeve vai zema piena plūsma, piena dziedzeru iekaisumi, aptraipīts tesmenis un pupi, tesmenis atrodas zem lecamās locītavas. Zīdītājgovs tesmeņa forma jānovērtē 24–48 stundas pēc atnešanās. Mastīts var būt teļu saslimšanas cēlonis, kā rezultātā samazinās dzīvmasas pieaugums līdz 12,5%. Mastītu gadījumos pienā ir augsta baktēriju koncentrācija, kas var izraisīt arī teļu saslimšanu. Zīdītājgovīm pārsvarā ir vides mastīts, ierosinātājs tesmenī iekļūst caur pupa kanālu. Govīm var būt drudzis, caureja, ceturkšņu tūska, sāpīgums. Šo ierosinātāju ierobežošana ir saistīta ar minimālu pupu saskari ar mēsliem, mitrumu, netīrību, regulāru ceturkšņu iztukšošanu. Vasaras mastīts  biežāk tiek novērots negrūsnām govīm, telēm, mēdz būt arī zīdītājgovīm, kas baro teļus. Transmisija notiek ar kukaiņiem. Slimībai iespējama perakūta gaita. Iekaisuma pazīmes no ceturkšņa līdz pupa galam, strutaini izdalījumi ar nepatīkamu smaku, var iestāties tesmeņa gangrēna. Lai novērstu saslimšanu, jāizmanto repilenti, regulāri jāapseko ganāmpulks, saslimšanas gadījumā jāsniedz neatliekama veterinārā palīdzība, medikamentu terapija. Lipīgo mastītu ierosinātāji – baktērijas –dzīvo inficēto govju tesmeņos, gan uz tesmeņa ādas. Staph.aureus gadījumi var tikt nepamanīti, Strep.agalactiae izraisa inficētā ceturkšņa atrofiju, Strep.dysgalactiae izteiktas klīniskās pazīmes. Ārstējot lipīgā mastīta baktērijas, ir grūti no tām atbrīvoties. Ganāmpulkā baktērijas var pārnest teļi, kas zīž vairākas govis, tāpēc svarīgi noteikt infekcijas avotu un šīs govis atšķirt. Andrejs Elksniņš uzsvēra, ka būtiski ir profilaktēt tesmeņa iekaisumus ar pareizu apsaimniekošanas tehniku: govju izslaukšanu, ja teļš nevar izzīst visu pienu, kā arī jānodrošina higiēnas apstākļi zīdītājgovju turēšanas vietās. Mastīts ir jāidentificē, jānosaka ierosinātājs, kopā ar veterinārārstu jāizveido ārstēšanas protokols un profilakses pasākumi.

Demonstrējuma starpposmu secinājumi:

• saimniecībā saražotās lopbarības kvalitāte nav optimāla. Lai nodrošinātu nepieciešamās barības vielas, zīdītājgovīm pēc atnešanās un grūsnajām telēm saimniecībā papildus izēdina lopbarības zirņus un lopbarības graudu maisījumu;
• vērtējot zīdītājgovju produktivitātes rādītājus 2020. gadā, mazāk pienīgas ir bijušas 1. laktācijas zīdītājgovis, augstāki rādītāji 4. un vecāku laktāciju zīdītājgovīm.
• audzējot vaislas teles, svarīgi nodrošināt barības devā vajadzīgo proteīna daudzumu, lai telei veidotos muskuļots ķermenis un dzīvmasa ir ne mazāka kā 420–450 kg, uzsākot lecināšanu.

Demonstrējums tiek turpināts, ar iegūtajiem rezultātiem interesenti tiks iepazīstināti. SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” realizē pasākumu Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmu lopkopībā LAP 2014.-2020. apakšpasākumā  “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD  līguma Nr. 10 2.1-20/20P24, tēma “Zīdītājgovju laktāciju ietekme uz iegūto pēcnācēju augšanu un attīstību bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā “ (2. lote). Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Izmantotā literatūra:
Riddell I., Caldow G., Lowman B., Pritchard I., Morgan C. (2013).  A Guide To Improving Suckler Herd Fertility. Quality Meat Scotland, p. 1-34.

Hermīne Leišavniece,
LLKC Balvu konsultāciju biroja lopkopības konsultante

Daina Kairiša,
Dr. agr., profesore, LLU LF Dzīvnieku zinātņu institūts