Projektā noskaidros invazīvās sugas mežos

Projektā “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE-IP LatViaNature) uzsākta vērienīga privāto meža īpašnieku aptaujāšana par invazīvajām sugām. Aptaujā aicināti arī piedalīties privāto zemju īpašnieki, kuru teritorijās ir ieviesusies kāda no invazīvajām sugām.

Notiek invazīvo sugu precizēšana

Invazīvās sugas (ekspansīvās, agresīvās sugas) – svešās sugas, kas aklimatizējušās jaunās teritorijās ārpus sava dabiskā areāla, iekļāvušās jaunajās ekosistēmās, un rada draudus šo ekosistēmu vietējiem organismiem. To izplatība tiek uzskatīta par vienu no dabas daudzveidības mainības indikatoriem un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesliem.

Pašlaik Latvijā apstiprināta tikai viena invazīva augu suga – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), taču notiek intensīvs darbs invazīvo un potenciāli invazīvo sugu saraksta precizēšanā un to izplatības pētīšanā, kā arī meklēti risinājumi efektīvai pārvaldībai. Latvijā kopumā pašlaik patiesībā ir vairāk nekā 30 invazīvo sugu.

Nereti mežu īpašnieki pat nenojauš, ka viņu īpašumā ir kāda no invazīvajām sugām, uztverot to kā pašsaprotamu meža bioloģiskās daudzveidības sastāvdaļu.

Biežāk mežā sastopamās invazīvās sugas

Viena no populārākajām kokaugu invazīvajām sugām ir vārpainā korinte (Amelanchier spicata),  kas pieder rožu dzimtai Rosaceae un skaitās kā dārzbēglis. Latvijā introducēta pirms aptuveni 150–200 gadiem, tagad sastopama visā Latvijas teritorijā. Vārpainās korintes samazina meža augsnes skābumu, izmainot augsnes ķīmisko sastāvu, kas savukārt ietekmē pārējo bioloģisko daudzveidību mežā. Populārākais veids, kā tiek apkarota vārpainā korinte, to mehāniski izzāģējot vai izcērtot. Jāņem vērā, ka minētais kokaugs dzīs atvases no celma, līdz ar to šis pasākums ir jāveic regulāri.

Ošlapu kļava (Acer negundo L.) Latvijā tika ievesta 19. gadsimta sākumā, izmantojot to Rīgas teritorijas apstādījumos. Koks ir divmājnieks  – tas nozīmē, ka vīrišķie un sievišķie ziedi attīstās uz dažādiem augiem. Latvijā ošlapu kļava ir izplatīta visā  teritorijā un vislielākās audzes veido lielo un vidējo upju ielejās. To izplatības ierobežošana ir diezgan sarežģīts pasākums, un viens no variantiem ir samazināt sievišķo augu daudzumu, lai neturpinātu izplatību ar sēklām.

Pirms mežizstrādes darbu sākšanas mežos un tiem pieguļošajā infrastruktūrā  jāizvērtē invazīvo augu sastopamība šajā vietā. Veicot mežizstrādes darbus vietās, kur ir konstatētas invazīvās sugas, pastāv risks šo augu sēklu vai to daļu (piemēram, sakņu) pārvietošanai uz citām mežistrādes vietām ar meža tehniku, uz kuras var saglabāties augsne ar šo augu daļām. Šī riska novēršanai nepieciešams veikt tehnikas mazgāšanu pirms pārvietošanas uz jaunām mežizstrādes vietām.

Ceļmalu un grāvju pļaušana vietās, kur konstatētas invazīvās sugas, ir veicama ārpus invazīvo augu ziedēšanas un sēklu nogatavošanās perioda, nepieļaujot šo augu uzziedēšanu.

Veicot jaunaudžu kopšanu, jāpievērš uzmanība  invazīvo  augu  sastopamībai  jaunaudzē. Kopšanas darbus nav vēlams veikt šo augu ziedēšanas vai sēklu nogatavošanās periodā, kas var sekmēt to izplatīšanos. Lietderīgi apvienot jaunaudžu kopšanu ar invazīvo augu ierobežošanas pasākumiem, tos nopļaujot.

Konstatējot invazīvo sugu  koncentrācijas  vietas  pie  tekošām  ūdenstilpēm,  vēlams veikt šo augu pļaušanu ārpus ziedēšanas un sēklu nogatavošanās perioda, nepieļaujot šo augu sēklu tālāku izplatīšanos pa ūdeņiem.

Lai apzinātu invazīvo sugu izplatību Latvijas teritorijā, ikviens aicināts ziņot par tām un aizpildīt aptaujas anketu LatViaNature projekta mājaslapā https://latvianature.daba.gov.lv/, kā arī ir iespēja anketu saņemt e-pastā, atsevišķi sazinoties ar MKPC darbiniekiem, uzrunājot jebkuru MKPC nodaļas darbinieku, vai sazinoties tieši ar mani: madara.cernuho@mkpc.llkc.lv.

Madara Černuho,
MKPC projektu vadītāja