Labības audzētājiem izaicinājumu pilna sezona

Labības audzētājiem 2021. gada sezona ir izaicinājumu un pārsteigumu pilna. Pavasarī pēc sniega segas nokušanas atklājās, ka daļa augu ir cietuši no sniega pelējuma, atsevišķas ziemas kviešu šķirnes bija aizgājušas bojā pilnībā, nācās pārsēt. Vēlais un vēsais pavasaris bija labvēlīgs cerošanai. Novērtējot laukus, jaunā raža likās cerīga, bet ilgstošais sausums un karstums darīja savu. Sākot kult, nācās secināt, ka raža ir par 20-30% mazāka  nekā cerēts.

Kas ir tie faktori, kurus audzēšanas laikā varam kontrolēt, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu ražu pret kvalitātes izmaiņām.

Proteīns

Maizes cepšanai piemēroti graudi, kam proteīna saturs ir 13-14% un lipekļa saturs ir virs 23%. Lipeklis ir ūdenī nešķīstošas olbaltumvielas, kas nodrošina maizes kvalitāti raudzēšanas un cepšanas laikā. Proteīna veidošanās graudos ir cieši saistīta ar slāpekļa mēslošanu un augiem pietiekamu barības vielu daudzumu. Tāpēc svarīgi sezonas sākumā ievērot visus agrotehniskos pasākumus kviešu audzēšanai, priekšauga izvēlei, pamatmēslojuma normu aprēķināšanai un citiem apstākļiem. Tad, ja pieejamais slāpeklis un tā uzņemšana pavasarī atbilst kviešu veģetatīvai augšanai un graudu ražības prasībām, papildus uzņemto slāpekli augs izmanto olbaltumvielu palielināšanai. Ja, palielinoties ražai, slāpekļa daudzums nav  pietiekams, augos samazinās olbaltumvielu saturs. Ja augiem netiek dots papildu slāpeklis, novērojams, ka augstas ražas apstākļos ir zemāks proteīna saturs, un otrādāk, ja ir bijis pietiekams slāpekļa mēslojums un plānotā raža ir zemāka, proteīna saturs ir augsts.

Kviešu audzēšana ar augstu graudu proteīnu sākas ar piemērotas šķirnes izvēli. Izvēloties augstražīgas kviešu šķirnes, jāņem vērā to, ka obligāti jānodrošina augiem slāpeklis arī sezonas beigās. Šķirnēm ar mazāku ražas potenciālu parasti proteīna saturs ir augstāks. Lai palielinātu olbaltumvielu saturu graudos par
1%, uz katru tonnu graudu ir nepieciešams papildu 1,6–2,0 kg augiem izmantojamā slāpekļa, kā arī visā veģetācijas laikā, lietojot slāpekļa mēslojumu, jāpadomā par sēra papildmēslojuma nepieciešamību. Slāpekļa – sēra attiecībai jābūt 10:1 vai sērs 15-20 kg/ha. Visvieglāk proteīna celšanai papildus slāpekli iedot kopā ar pēdējo fungicīda smidzinājumu, vārpas veidošanās, ziedēšanas laikā pievienojot, piemēram, kālija sulfātu vai kādu citu slāpekli saturošu lapu mēslojumu vai arī izkaisot amonija nitrātu (jāskatās, lai augam ir iespēja uzņemt šo slāpekli, jo šogad sausie apstākļi bija ierobežojošs faktors). Sausās, saulainās vasarās, līdzīgi kā šogad, kviešos var būt lielāks proteīna saturs zemākas ražas un sausuma stresa radīto apstākļu dēļ.

Ja proteīna saturs ziemas kviešos šogad lielākoties atbilst pārtikas kvalitātes kviešiem, tad karstie laika apstākļi pirms graudu pilngatavības ir ietekmējuši arī graudu tilpummasas rādītājus, kas šogad ir mazāki, jo ir salīdzinoši liels sīko graudu īpatsvars. Liela nozīme graudu tilpummasas pieaugumā ir meteoroloģiskiem un augšanas apstākļiem. Ja mēs meteoroloģiskos apstākļus ietekmēt nevaram, tad pievērst vislielāko uzmanību agrotehniskajiem pasākumiem varam. Un viens no ieteicamiem pasākumiem ir precīza mēslošanas aprēķināšana un orientēšanās graudaugu mikroelementu vajadzībās. Lai to panāktu, nepieciešams ne tikai sastādīt mēslošanas plānu atbilstoši plānotajai ražai un augsnes īpašībām, bet arī cerošanas fāzē veikt lapu analīzes, un pārliecināties, ka augiem pietiek svarīgākās barības vielas. Jau vairākus gadus šādu analīžu dati parāda, ka augiem cerošanas fāzē pietrūkst vara, kas tieši atbild par graudu skaitu vārpā un to kvalitāti, slāpekļa uzņemšanu un veldres noturību. Tāpat bieži vien pietrūkst mangāna (īpaši smagās augsnēs), kas piedalās vielmaiņas procesā un atbild par augu izturību pret slimībām. Pārbaudot nepieciešamību un nodrošinot augus jau sākumā pret mikro un makro elementu trūkumu, augi labāk pārcieš laika apstākļu radīto stresu, un gala rezultātā ir labi tilpummasas rādītāji. Dažkārt arī minerālmēslu pārdozēšana (īpaši slāpekļa) vai nesabalansēta mēslošana (slāpekļa – kālija attiecība) samazina graudu tilpummasu. Pārlieku lielas slāpekļa mēslojuma normas veicina augu veldrēšanos, slimību veidošanos, aizkavētu graudu gatavošanos – kas arī būtiski ietekmē graudu kvalitātes rādītājus.

Pirmos soļus graudu kvalitātes uzlabošanai vēlams spert jau pirms sējas, kad var konsultēties ar LLKC augkopības konsultantiem, kuri, izvērtējot konkrētas saimniecības rādītājus un augsnes analīzes, var sagatavot mēslošanas plānus nākamajai sezonai. Konsultāciju projekta ietvaros iespējams saņemt Eiropas apmaksātās konsultācijas augkopībā. Sazinieties ar sev tuvākā LLKC biroja augkopības konsultantu, lai uzzinātu vairāk.

Ieva Kamerāde-Sniedze
LLKC Ogres biroja augkopības konsultante