Ārpussakņu mēslojuma efektivitāte ziemas kviešos

12. October 2021.

Galerija

Augkopība

Ziemas kvieši ir visplašāk audzētais kultūraugs Latvijā, 2021. gadā sējplatība sastādīja vairāk nekā 425 tūkstošus hektāru (pēc LAD datiem). To audzēšanā viens no faktoriem, kas ietekmē sējumu attīstību, ir augu ziemotspēja un nodrošinājums ar barības vielām.

Bez augam nepieciešamajiem pamatelementiem N, P un K graudaugiem būtiska nozīme pārziemošanas nodrošināšanā un ražas ieguvē ir sekundāram elementam magnijam un mikroelementiem kā varš, cinks un mangāns. Ilgstoši sausuma periodi liedz augam uzņemt nepieciešamās barības vielas, tāpēc viens no risinājumiem ir ārpussakņu mēslojums.

Lai salīdzinātu un novērtētu ārpussakņu mēslojuma efektivitāti ziemas kviešos, LLKC sadarbībā ar Latvijas Zemnieku federāciju un AREI jau trešo (noslēdzošo) gadu ierīkoja demonstrējumu dažādos reģionos četrās saimniecībās: Daugavpils novadā Višķu pagastā LLU MPS “Pēterlauki” (“Kalna Višķi”), Dienvidkurzemes novadā Vērgales pagastā z/s “Sproģi”, Alūksnes novadā Mālupes pagastā z/s “Kadiķi M. A.” un Tukuma novadā Slampes pagastā z/s “Liepkalni”.

Saimniecībās iesēti ziemas kvieši un pielietoti mēslošanas līdzekļi piecos variantos: visos variantos lietots pamatmēslojums, 1. kontrole – papildmēslojums netika lietots, 2.–5. variantiem, veģetācijai atjaunojoties, dots amonija sulfonitrāts 300 kg/ha, 3.–5. variantos stiebrošanas sākumā dots amonija sulfonitrāts 200 kg/ha, 4. variantā cerošanas beigās ārpussakņu mēslojums Yara Vita Gramitrel 2 l/ha, bet 5. variantā Yara Vita Gramitrel rudenī 3–4 lapu stadijā 1 l/ha un pavasarī cerošanas beigās – 1 l/ha. Demonstrējuma varianti izvēlēti, lai augu veģetācijas laikā novērtētu slāpekļa un ārpussakņu mēslojuma atšķirīga lietošanas laika un devas efektivitāti, tā ietekmi uz graudu ražu un kvalitāti.

Visos reģionos 2020./2021. gada ziema ietekmēja augu pārziemošanu, kad sniegs uzsniga janvārī uz nesasalušas augsnes. Savukārt visos reģionos pavasaris un vasaras pirmā puse bija sausāka un siltāka, kā ilggadīgi novērots. Tas ietekmēja arī demonstrējumos iegūtās ražas un graudu kvalitāti. Ražas atšķirības un graudu proteīna saturs starp variantiem dažādās saimniecībās apkopotas 1. attēlā.

Attēls. Ziemas kviešu graudu raža un proteīna saturs demonstrējumu vietās

LLU MPS “Pēterlauki” Višķu nodaļā ziemas kvieši ‘Skagen’ iesēti 15.09.2020., reizē ar sēju iestrādāts NPK 10:26:30 300 kg/ha, lietots papildmēslojums atbilstoši variantiem un augu aizsardzības līdzekļi pēc nepieciešamības. Augstākā raža 11,53 t/ha iegūta 4. variantā, kur lietots ārpussakņu mēslojums cerošanas beigās. Ārpussakņu mēslojums augiem nav radījis būtiskas izmaiņas ražas līmenī, ko var secināt, salīdzinot 4. un 5. variantu ar 3. variantu. Slāpekļa papildmēslojums ir nodrošinājis augstāku proteīna saturu – virs 12%, salīdzinot ar 1. un 2. variantu. Dodot slāpekļa papildmēslojumu (sulfonitrāts NS (30:7) 300 kg/ha) atjaunojoties veģetācijai un stiebrošanas sākumā (sulfonitrāts NS (30:7) 200 kg/ha), ir notikusi labāka slāpekļa izmantošanās.

Dienvidkurzemes novada Vērgales pagasta z/s “Sproģi” 12.09.2020. iesēti ziemas kvieši ‘Skagen’ augsnē ar vidēju fosfora un kālija nodrošinājumu, optimālu augsnes reakciju. Pirms sējas dots pamatmēslojums NPK 10:26:26 – 300 kg/ha visiem variantiem. Atjaunojoties veģetācijai, visiem variantiem dots mēslojums NPK 18:11:13 – 200 kg/ha, jo pēc ziemas augiem bija izteikts fosfora trūkums. Papildmēslojums dots atbilstoši variantiem. Augu aizsardzības līdzekļi lietoti nezāļu un slimību ierobežošanai. Augstākā raža 5,94 t/ha iegūta 3. variantā, kur slāpekļa papildmēslojums lietots divas reizes, un viszemākā – 2,23 t/ha 1. variantā jeb kontrolē. Izvērtējot graudu kvalitāti, visi varianti atbilda lopbarības graudu kvalitātei. Klimatiskie laika apstākļi būtiski ietekmēja gan ražas lielumu, gan graudu kvalitāti. Liepājas pusē maijs un jūnijs bija ļoti sauss un karsts, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražas veidošanās procesu.

Tukuma novada Slampes pagasta z/s “Liepkalni” ziemas kvieši ‘Fenomens’ iesēti 16.09.2020. smilšmāla augsnē ar vidēju fosfora un augstu kālija saturu, optimālu pH. Pielietota tradicionāla augsnes apstrāde. Reizē ar sēju pamatmēslojumā lietots NPK 8:20:30 – 200 kg/ha. Augu aizsardzības līdzekļi izmantoti atbilstoši nepieciešamībai. Ziemošanas apstākļi nebija labvēlīgi augu attīstībai (5 balles), veidojās sniega pelējums, tāpēc pavasarī tika veikta sējumu ecēšana, lai veicinātu augu cerošanu, un dots papildu mēslojums visiem variantiem NPK 10:26:26 200 kg/ha. Papildmēslojums tika dots atbilstoši variantiem. Augstākā raža 4,97 t/ha iegūta variantā, kur lietots ārpussakņu mēslojums divas reizes: rudenī un pavasarī. Visos variantos iegūta lopbarības kvalitātei atbilstoša graudu raža ar proteīna saturu 11,8–12,6%. Slāpekļa un ārpussakņu mēslojums nodrošināja ražas pieaugumu par 0,12–1,08 t/ha, salīdzinot ar kontroli.

Alūksnes novada Mālupes pagasta z/s “Kadiķi M. A.” ziemas kvieši ‘Skagen’ iesēti smilšmāla augsnē ar vidēju fosfora un kālija saturu. Priekšaugs ziemas rapsis. Pielietota bezaršanas augsnes apstrāde, lauks pirms sējas kaļķots un sadiskots. Augu aizsardzības līdzekļi izmantoti atbilstoši nepieciešamībai. Līdzīgi iepriekšējiem gadiem, šogad dalītais ārpussakņu mēslojums 5. variantā veicināja augu pastiprinātu cerošanu un lielāku lapu virsmu, bet lielā sniega kārta uz nesasalušas augsnes šajā varianta visvairāk sekmēja sniega pelējuma attīstību.

2021. gada vasarā pietrūka mitruma, ar ko var izskaidrot nelielu ražas starpību starp variantiem, kur tika lietots papildmēslojums. Slāpekļa papildmēslojums palielināja proteīna saturu graudos, bet graudu tilpummasa bija zema, kā rezultātā graudi atbilda lopbarības kvalitātei. Kopumā ārpussakņu mēslojuma lietošana rudenī viennozīmīgi veicina augu attīstību, bet to lielas masas dēļ pastāv risks sliktākai pārziemošanai, kas samazina ražu.

Sējumus novērtēt varēja klātienes lauka dienā z/s “Kadiķi M. A.”, kā arī lauka dienas tiešraidē no lauka z/s “Liepkalni”. Video sižeti par situāciju uz lauka tika atspoguļoti par z/s “Sproģi” un LLU MPS “Pēterlauki” (“Kalna Višķi”) attālinātā lauka dienā.

Kopsavilkums par demonstrējuma trīs gadu rezultātiem tiks publicēts LLKC tīmekļvietnē.

Demonstrējums “Dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas demonstrējums laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās, dažādos Latvijas reģionos” (24. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P24.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta diensts.