Ķiploku sagatavošana stādīšanai

Oktobris ir mēnesis, kad notiek lielā ķiploku stādīšana. Cilvēki ziemas ķiplokus mēdz stādīt gan agrāk, gan arī vēl vēlāk. Lai arī ķiploku audzēšanas bums ir mazliet piebremzējies, tomēr šī neapšaubāmi no ziemotspējīgām dārzeņu kultūrām ir pati populārākā.

Ziemas ķiplokiem viens no svarīgākajām nosacījumiem sekmīgai to izaudzēšanai ir vesels sēklas vai stādāmais materiāls. Latvijā tas ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem, jo nav attīstīta stādāmā materiāla audzēšanas sistēma. Par to jau ir daudz runāts. Šoreiz apskatīsim tikai praktisko lietas pusi.

Lai sēklas materiāls sniegtu mums vajadzīgo pienesumu labai ražai, tas ir ļoti rūpīgi jāšķiro. Tas nozīmē, ka pirms daivošanas ir jāveic veselīgu galviņu atlase. Stādāmais materiāls var būt inficēts ne tikai ar plašu sēnīšu slimību klāstu, sākot no pelēkās puves un beidzot ar ķiplokiem postošāko fuzariālo pamatnes puvi. Vēl tie var būt invadēti ar ērcēm, nematodēm un pat vīrusiem. Ne pret visiem pirms stādīšanas ir iespējams cīnīties, bet pret daļu noteikti. Tas nozīmē, ka vizuālā novērtēšana ir ļoti svarīga, lai daivošanai izmantotu tikai pilnīgi veselas galviņas. Praksē gan diemžēl notiek citādāk, jo divreizēju šķirošanu reti kurš var atļauties.

Daivošana ar rokām

Daivošanas ātrums ir lielā mērā atkarīgs no daivotāja pieredzes un prasmēm, jo darba dienas laikā var sadaivot no 25 līdz 80 kg ķiploku. Jāatceras, ka ir tādas ziemas ķiploku šķirnes, kuras grūtāk daivojas, tad tam ir jāparedz lielāks laiks. Tie, kas audzē šķirni ‘Ļubaša’, jau ilgstoši zina, ka šī šķirne slikti daivojas. Tiem, kas to audzēs pirmo sezonu, tas ir jāņem vērā. Lai šo šķirni labāk sadaivotu, ķiploki ar siltu gaisu ir jāuzsilda. Vienā kilogramā ir no 100 līdz 200 daivām. Līdz ar to ievērojami var atšķirties izstādītā stādāmā materiāla svars, rēķinot uz hektāru. Sākot no nepilnas tonnas līdz pat 2,5–2,8 t/ha. Daivo vienmēr tikai 1–2 dienas pirms izstādīšanas, lai izslēgtu iespēju daivām paspēt inficēties.

Mehanizētā daivošana

Arvien vairāk lielie ķiploku audzētāji izmanto ķiploku daivotājus, ar kuriem var iegūt līdz 5 dažāda rupjuma ķiploku daivu. Sašķirotās daivas tā pa frakcijām arī vajadzētu stādīt, lai izvairītos no stādījuma neviendabīguma, kas var ievērojami traucēt kopšanas darbus. Nav īsti lietderīgi stādīt pašu smalkāko frakciju un pašu rupjāko. No pirmās ķiploki būs ievērojami sīkāki, no otras atkal būs nepieciešams vairāk stādāmā materiāla. Cita lieta, ja mērķis ir maksimāli iepirkto stādāmo materiālu pavairot, tad, protams, izstādīts tiek viss.

Daivu vizuālā novērtēšana

Svarīgi, lai daivotājiem būtu salīdzinoši vienāda izpratne par to,  kas ir vesela un kas ir inficēta daiva. Noderīgi būs pirms darbu uzsākšanas veikt nelielu apmācību, lai visi iesaistītie “atsvaidzinātu” savu izpratni. Tam veltītais laiks ar uzviju atmaksāsies, veicot darbu. Vēlams izmantot visas ķiploku frakcijas, kādas tiks reāli daivotas. Tātad viss materiāls, kas tiks daivots. Lai panāktu līdzīgu vizuālo novērtējumu, tests ir jāveic identiskos apstākļos, kādos ķiploki tiks daivoti, ieskaitot apgaismojumu. Pēdējais ir īpaši svarīgs. Neder, ja gaisma krīt tikai no vienas puses, ir jānodrošina iespēja ķiplokus izgaismot no visām pusēm. Nevajadzīgas ēnas radīs riskantus apstākļus novērtēšanai. Noteikti jātestē ne tikai viens darbinieks, bet visi. Testēt katru vajag atsevišķi, jo dažādas norādes no malas  rezultātam nenāks par labu, jo piekrītoša māšana ar galvu nebūt nenozīmē, ka visi visu ir vienādi sapratuši. Ir prātīgi izmantot ķiploku daivu inficēšanās pakāpes novērtēšanas skalas, lai varētu salīdzināt. Noteikti ir jāparāda daiva ar visu mizu un nomizota. Tā tiek dota iespēja novērtēt atšķirību starp daivām ar dažādu inficēšanās pakāpi. Zinu, ka ir saimnieki, kas šo darbu neuztic nevienam un šķiro paši. Ja tomēr ir vajadzīgi papildspēki, tad var darbus organizēt tā, ka lielākos “spečukus” pie transportiera liek pēdējos, kam garām nepaslīdēs neviena inficēta ķiploku daiva. Šķirojot ar rokām, tas nav iespējams, taču arī tad var izdomāt, lūk, ko. Ja ir dažādas kvalitātes stādāmais materiāls, tad iepirkto sertificēto, parasti no Ukrainas, šķiro paši saimnieki un to ģimenes locekļi. Komerciāli jau vairākas sezonas pavairoto šķiro pārējie. Tas nozīmē tikai to, ka sertificētu stādāmo materiālu nebūtu lietderīgi stādīt komercplatībā realizācijai.

Stādāmā materiāla apstrādes veidi

Kodināšana ir process, kura laikā stādāmais materiāls tiek iegremdēts vai apsmidzināts ar noteiktas ķīmiskas vai mikrobioloģiskas vielas darba šķīdumu. Lielākoties tas ir paredzēts, lai ierobežotu dažādu ķiploku slimību izplatību. Šādā veidā var iznīcināt tikai tās sēņu sporas, kuras atrodas uz daivu miziņas.

Fizisku faktoru izmantošana

Parasti attiecībā uz stādāmo materiālu tiek izmantota paaugstinātas temperatūras ietekme, ko mēs varētu nosaukt par karsēšanu. Procesa laikā var tikt izmantots ūdens vai gaiss ar noteiktu temperatūru. Gaisu izmanto ventilējot, bet ūdeni, uz noteiktu laiku ķiploku daivas iegremdējot tajā.

Pret ērci

Ērču klātbūtni ar neapbruņotu aci grūti redzēt, bet ārēji tādas ķiploku daivas izskatās nedaudz iegrimušas. Lai process būtu sekmīgs, ir nepieciešams termometrs. Sadaivotos ķiplokus iemērc +55 ^oC karstā ūdenī uz 10–20 minūtēm atkarībā no daivu lieluma. Mazākās iemērc uz īsāko laiku un lielākās uz ilgāko. Pēc izņemšanas no mērcēšanas ķiploku daivas nav nepieciešams apžāvēt, bet var uzreiz izmantot stādīšanai.

Šo pašu paņēmienu var izmantot, ja ķiplokus nepieciešams uzglabāt. Tad rīkojas sekojoši: pēc daivu izņemšanas no karstā ūdens tos ir nepieciešams apžāvēt ar siltu +28 līdz 30 ^oC gaisu.

Vēl var izmantot elementāro sēru vai TiVos mēslojumu, kā arī citus tikai sēru saturošos mēslojumus.

Kodināšana pret dažādām sēnīšu slimībām

* Kālija permanganāta (zilie graudiņi) vājas koncentrācijas (0,01% – 1 g/10 litriem ūdens) šķīdumā iemērcot uz 15–20 minūtēm, tiks iznīcinātas virspusējās infekcijas. Šo līdzekli ir viegli pārdozēt mazās koncentrācijas dēļ, tādēļ mērīšana jāveic ar augstu atbildības pakāpi. Augstākā koncentrācijā lielā mangāna daudzuma dēļ var rasties šī elementa toksikoze, kas var samazināt ķiploku daivu dīgtspēju uz lauka.

* Izmantojot vara mēslojumu, piemēram, Varavin sagatavo 1% darba šķīdumu (100 g/10 l ūdens).

* Ja ir pieejami zināmas izcelsmes koksnes pelni, respektīvi koki, kas nav apstrādāti ar pesticīdiem to augšanas laikā, var rīkoties sekojoši. Tas ir svarīgi, ja saimnieko bioloģiski. Vispirms sagatavo pelnu sārmu – uz 2 litriem ūdens ņem 0,5 kg pelnus, tos saber ūdenī un rūpīgi, ik pa laikam maisot, uzvāra. Šķidrumu atdzesē, un pelnu sārms ir iegūts. Ņem 0,5 litrus  ūdens, kuram klāt pielej 0,5 l pelnu sārmu, tad to visu kārtīgi samaisa, pieber  tējkaroti vara sulfāta vai kādu citu varu saturošo mēslojumu (Varavin) un tējkaroti kālija permanganāta, un visbeidzot ēdamkaroti sāls. Ķiploku daivas šajā darba šķidrumā mērcē 10–12 stundas, vēlams, līdz parādās saknīšu aizmetnīši. Daivas pirms stādīšanas noteikti ir jāapžāvē.

Apstrāde ar netradicionālajiem augu augšanas veicinātājiem

Šī apstrāde veicinās daivu labāku apsakņošanos un augšanas uzsākšanu, taču praktiski nepasargās no sēnīšu slimību infekcijas. Tādēļ, ja ir aizdomas par to, ka stādīšanai paredzētajā laukā varētu būt iespēja ķiplokiem inficēties, ir jāizmanto vēl papildu apstrāde.

* Var veikt arī daivu apsmidzināšanu. Tad var izmantot tādu netradicionālo augu augšanas veicinātāju kā GreenOKCitokinin, izmanto 100 ml/30 l ūdens. Svarīga ir smidzināšanas kvalitāte. Vislabāk to veikt, ja daivas ir iespējams pārbērt, tad tās apsmidzina, vislabāk no divām sprauslām, ar katru no savas  puses. Ja izmanto muguras smidzinātāju, tad ir svarīgi, lai daivas arī tiktu pārvietotas ar gliemeža tipa transportieri. Tad ir cerība, kad darba šķīdums trāpīs daivām no visām pusēm. Ja tas nav iespējams, tad vismaz daivām ir jābūt izbērtām vienā kārtā. Tas gan apgrūtina darbu veikšanu, jo vajadzīga lielāka platība, kur  daivas izbērt.

* Apstrāde ar Kelpak 0,2% darba šķīdumu (20 ml/10 l ūdens) ir Latvijā ļoti labi zināms paņēmiens un tiek izmantots salīdzinoši bieži.

* Ķiploku daivu apstrāde ar Growo Vermicompost ekstraktu, ekspozīcijas laiks 1–3 stundas.

* Pēdējos gados savu efektivitāti ir pierādījis arī Subtimikss (sēnes un baktērijas sajaukums). Nepieciešams 500 ml uz 100 kg ķiploku daivu.

Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils