Lauksaimnieki dalās pieredzē par augsnes apstrādes tehnoloģijām

Lai dalītos zināšanās un pieredzē par augsnes apstrādes tehnoloģijām, kas vērstas uz augsnes auglības saglabāšanu un veicināšanu, projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”   lauksaimnieki, zinātnieki un konsultanti satikās Bauskas novada Islīces pagastā SIA “PS Līdums”.

Inese Karlova un Mikus Karlovs dalījās ar SIA “PS Līdums” pieredzi un izmantotajām augsnes apstrādes tehnoloģijām.

Kāpēc bez arkla?

SIA “PS Līdums” pamatā tiek audzēti kvieši un rapsis, nelielās platībās arī lauka pupas. Saimniecība jau 2007. gadā pārgāja uz augsnes apstrādes tehnoloģiju bez aršanas. Tehnoloģija tika mainīta, jo mālainajās augsnēs bija problemātiski paveikt visus augsnes apstrādes darbus labākajos termiņos, un aršana ir gan laika, gan energoietilpīgs augsnes apstrādes paņēmiens, kā arī pieredzes apmaiņas braucienos redzētais un gūtā pieredze rādīja, ka tas varētu būt perspektīvs virziens. Pirmajos gados tehnoloģijas maiņa problēmas nesagādāja, bet 4.–6. gads bija lielu pārbaudījumu gads ar ražas kritumiem, bija nepieciešams pilnveidot un labāk izprast šo augsnes apstrādes tehnoloģiju. Bija arī brīži, kad šķita, ka bezaršana nestrādās un jāpāriet atpakaļ pie arkla, bet tomēr tas netika darīts. Saimniecībā joprojām notiek tehnoloģijas pilnveidošana un jaunu risinājumu meklēšana, daudz laika tiek veltīts eksperimentiem un to rezultātu vērtēšanai, veicot dažādus novērojumus un uzskaites.

Kā patlaban saimniecībā tiek veikta augsnes apstrāde?

Rapsis, pēc kura sekos ziemas kvieši – pēc rapša kulšanas augsne tiek sastrādāta ar diskiem, tas tiek darīts maksimāli sekli, apmēram 1 cm dziļumā. Kad izbirušais rapsis sadīdzis, svarīgi lai tas nepārsniedz 4 lapu stadiju, tiek veikts glifosāta smidzinājums. Laikus veikts glifosāta smidzinājums ir svarīgs, jo rapsis augot patērē daudz augsnē esošā mitruma un pēc tam sētajiem kviešiem pietrūkst mitruma dīgšanai. Tālāk seko ziemas kviešu sēja, apmēram 2,5 cm dziļumā.

Kvieši pēc kviešiem – agresīvāka disku apstrāde, lai labāk iestrādātu augsnē izbirušos graudus un salmus. Kad izbirušie graudi un nezāles sadīgušas, tiek veikta apstrāde ar glifosātu un rugaines kultivatoru 16–20 cm dziļumā, lai vienmērīgi visā aramkārtas dziļumā tiktu iejaukta salmu masa. Tālāk seko sēja. Lai kviešu salmi labāk un ātrāk sadalītos, svarīgi uz salmiem veikt slāpekļa mēslojuma izkliedi, jo novērots, ka laukos, kur tas netiek izdarīts, kviešiem ir zemāks proteīna saturs.

Izmantotā tehnika

Tehnikas iegāde tiek ļoti rūpīgi pārdomāta. Patlaban bezaršanas tehnoloģijai piemērotas tehnikas klāsts ir ļoti plašs, ir iespējams atrast savām augsnēm, saimniecības apstākļiem piemērotāko, galvenais neapmaldīties plašajā piedāvājumā. Saimniecībā ir svarīgi apsēt lielas platības īsā laika periodā, pietiekoši precīzi un domājot par augsni – ar maksimāli maz braucieniem uz lauka. Tāpēc pamazām tiek pāriets uz lielākiem darba platumiem un meklēti agregāti, kuri labi strādās gan mitrā, gan sausā augsnē. Jaunākā tehnika ir disku ecēšas, 12 metru platas, kuras tiek izmantotas uzreiz pēc kultūrauga kulšanas. Ar tām ir iespējams ātri un kvalitatīvi iestrādāt augsnes virskārtā salmus, darba dziļums apmēram 1 cm. Saimniecībā sēšanas darbi tiek veikti ar divām sējmašīnām, viena paredzēta graudaugu sēšanai un otra – rapša sēšanai. Sēšana tiek veikta diennakts režīmā, īpaša uzmanība tiek pievērsta sējmašīnas tehniskajam stāvoklim un nodrošināts, lai uz vietas saimniecībā būtu praktiski visas rezerves daļas, mērķis – sējmašīna izbrauc no darbnīcām un atgriežas tikai tad, kad sēšanas darbi pabeigti. Nevar aizmirst arī kombaina nozīmi – svarīga ir precīza salmu smalcināšana un izkliede.

Galvenās problēmas un ieguvumi, izmantojot bezaršanas tehnoloģiju

Patlaban galvenās problēmas ir gliemeži, peles, graudzāļu dzimtas nezāles un, audzējot kviešus pēc kviešiem, salmi, to precīza sasmalcināšana un izkliede.

Ieguvumi ir samazināti izdevumi augsnes apstrādei un ietaupīts laiks. Augsnē ir liels slieku daudzums, nav augsnes garozas problēmu, pēc lielām lietavām ūdens ātri iesūcas augsnē un ir iespēja ātrāk atkal uz lauka veikt darbus.

Bieži tiek uzsvērts, ka bezaršanas tehnoloģiju izmantošana palielina nepieciešamību lietot fungicīdus, bet saimniecības dati rāda, ka fungicīdu izmantošanas apjoms īpaši neatšķiras no saimniecībām, kuras izmanto aršanu augsnes apstrādē.

Lauka dienā piedalījās arī citas projektā iesaistītās saimniecības un dalījās savā pieredzē un novērojumos, strādājot ar bezaršanas augsnes apstrādes tehnoloģiju.

Z/s “Rietumi” pieredzi pastāstīja Kārlis Ruks: – Saimniecībā trešo gadu tiek izmantota tiešās sējas tehnoloģija. Tā kā saimniecības augsnes pārsvarā ir smags māls, tad tiešā sēja nodrošina to, ka sēšanas apstākļi ir labāki – labāks sēklas kontakts ar augsni, labāka augsnes mitrumnoturība un laukdīdzība. Gan smagās māla augsnēs, gan kūdrainās augsnēs novērojams, ka augsnei būtiski uzlabojas struktūra, šogad pat tika pamēģināts kūdrainā augsnē iesēt ziemas kviešus. Ražas līmenis šo gadu laikā ir tikai pieaudzis. Kopumā, kopš uzsākts strādāt tiešajā sējā, ir vairāk laika ģimenei, vairāk naudas kontā un augsne kļūst veselīgāka.

Z/s “Strazdi”, Valters Bruss: – Visā saimniecībā otro gadu tiek izmantota bezaršanas tehnoloģija. Tiek strādāts minimālajā augsnes apstrādē, izmantojot diskus, bet tiek vērtēta iespēja ieviest arī pilnīgu “Notill” tehnoloģiju. Pie aršanas noteikti neatgriezīsimies, bet secinām, ka bezaršana nav vienkārša, un nepieciešams mācīties daudz jauna, jāeksperimentē un arī vajadzētu doties gūt pieredzi no citiem lauksaimniekiem. Saimniecībā ir dažādas augsnes, tāpēc jāmeklē dažādi risinājumi.

Z/s “Rožkalni” un z/s “Krikši” bezaršanas tehnoloģiju izmanto tikai projekta izmēģinājuma laukos, un līdz šim novērots, ka artajos laukos ražas ir būtiski lielākas.

Lauksaimniecībā jaunu zināšanu, paņēmienu un metožu meklēšana nekad neapstājas, vienmēr ir, ko pilnveidot, mācīties un uz ko tiekties. Tāpēc šādas satikšanās un dalīšanās pieredzē ir ļoti vērtīgas un noteikti tiks organizētas vēl.

Projekts  (Nr.19-00-A01612-000011) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.1.  apakšpasākumā “Atbalsts Eiropas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.

Laura Kirsanova,
LLKC augkopības konsultante