Kā sagatavot aitas lecināšanai

Demonstrējuma saimniecībā  SIA “Ances” Naukšēnu novadā notika kārtējā lauka diena – Zoom vidē, kas ļāva pieslēgties interesentiem no jebkuras vietas. Šogad uzmanība tika vērsta uz aitu sagatavošanu lecināšanas sezonai.  Demonstrējuma saimniecībā audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas.

Saimniecības īpašnieks Kaspars Kļaviņš informēja, ka ganāmpulkā dzīvnieki tiek lecināti ar pēc iespējas augstvērtīgākiem LT teķiem pa grupām janvārī, februārī un augustā, septembrī. Ganāmpulkā ir tikai tādas tīršķirnes aitu mātes, kuras dzimušas kā dvīnes vai trīnes un kuru dzīvmasa 70 dienu vecumā nav mazāka par 22 kg. Auglība pēdējos gadus svārstās ap 200%. Tādējādi veicot vienkāršu dzīvnieku izlasi, atstātas tikai potenciāli labākās aitu mātes. Kopš 2014. gada visām aitu mātēm un teķiem tiek veikts DNS tests un visiem jaunajiem vaislas dzīvniekiem pārbaudīta izcelsme ar DNS testu pēc abiem vecākiem.

Kopš 2016. gada ganāmpulkā visi dzīvnieki ir skrepi rezistenti ar genotipu R1. Ganāmpulkā nekad nav bijuši Maedi visna pozitīvi dzīvnieki. Saimnieks mudināja klausītājus, iegādājoties aitas, novērtēt ganāmpulku, no kura iegādāsieties dzīvniekus: aitu māšu eksterjeru un barojumu, parazītu un slimību klātbūtni, izcelsmi, auglību, jēru saglabāšanu.

Domājot par aitu sagatavošanu lecināšanai, sākas nākamā jēru sezona. Lai atnešanās būtu produktīva, plānošana jāsāk vismaz sešas līdz astoņas nedēļas pirms lecināšanas. Savlaicīga aitu sagatavošana samazina problēmaitu skaitu atnešanās sezonā.

Viens no faktoriem, kas ietekmē aitu produktivitāti, ir ēdināšana, kas sasaucas ar lopbarības kvalitāti. Ziemas periodā tiek izēdināts siens un skābbarība.

1. tabula

Skābbarības kvalitātes rādītāji

Sagatavotajā skābbarībā kopproteīna saturs bija 16,8%, kokšķiedras frakciju (ADF un NDF) skaitliskās vērtības liecina, ka zāle ir pļauta atbilstošā veģetācijas fāzē. Taču 2021. gada paraugā zems saturs, kas liek secināt, ka sausais, aukstais pavasaris ir atstājis būtisku ietekmi uz zelmeņa kvalitāti. Sausnas sagremojamība vēlama 65–70%. Aitu ēdināšanai ir cieša saikne ar auglību.

2. tabula

Aitu māšu skaits un auglība

Ganāmpulkā pētījuma gados vidēji bija 90 aitu mātes un auglība ap 200%. Taču 2021. gadā tā sasniedza 220%. Viens no iemesliem varētu būt, ka 2020. gada rudens bija silts, zāles veģetācija notika salīdzinoši ilgi, aitas varēja izmantot ganību zāli. Visvairāk jēru piedzima teķa Sīgara meitām – 67, no kuriem 31 aita un 36 teķi. Vaislas aitu ganāmpulka atjaunošanai  jēru izlasei pievērsta liela uzmanība.

3. tabula

Ganāmpulka atjaunošanai atstāto audzējamo aitu skaits

Jaunaitas vēlams sākt lecināt, kad tās pārsniegušas viena gada vecumu un sver vismaz 50 kilogramu – tie ir lieli izauguši dzīvnieki un spējīgi iznēsāt savus jērus. Nedrīkst to darīt agrāk, jo dzīvniekiem vēl jāaug. Var būt apgrūtinātas dzemdības, mazs jēru skaits, tie ir dzīvotnespējīgi, aitām trūkst piena un ir mazāk izteiktas mātes īpašības.Ganāmpulka atjaunošanai atstātas un izlasītas atbilstošas jaunaitas gan pēc dzīvmasas, tā pieauguma diennaktī, gan ķermeņa pazīmju vērtējuma. Visvairāk jaunaitas atstātas no Apolons/Apolons līnijas pēcnācējiem – 51,9%. Kopumā ganāmpulkā 40,9% no dzimušajām aitām izlasītas un atstātas ganāmpulka atjaunošanai.

Pirms lecināšanas veikt dzīvnieku inventarizāciju

No Lauksaimniecības datu centrā pieejamās informācijas par dzīvnieka produktivitāti, vecumu un pēcnācēju kvalitāti var secināt par dzīvnieka kvalitāti. Vaislas teķis nedrīkst būt radniecisks aplecināšanai plānotajām aitām. Tas ir dzimis no auglīgas aitu mātes, dvīņu metienā. Novērtēts kā elites klases, bez izteiktām eksterjera kļūdām, ir izsniegts vaislinieka sertifikāts. Ja ir izmantots vaislai, ir iegūti optimāli aitu grūsnības un auglības rezultāti.

Aitu mātes izvērtē pēc izcelsmes, vecuma, atnešanās rezultātiem – auglība, jēru skaits metienā, jēru saglabāšana, izaudzēšana, jēru dzīvmasa 70 dienu vecumā.

Aitu brāķēšanas iemesli var būt nenovēršami – vecums, kad griezējzobi kustas vai jau ir izkrituši. Otrs iemesls – dažādas nagu, tesmeņa slimības.

Selektīvie brāķēšanas iemesli – maza auglība, divu gadu laikā viens jērs metienā. Izmantošanas laikā auglība mazāka kā 160%. Slikta jēru saglabāšana, no dzīvi dzimušajiem saglabāts mazāk kā 85%. Neapmierinoša pēcnācēju kvalitāte, dzīvmasa 70 dienu vecumā, eksterjera vērtējums.

Vizuāla ganāmpulka novērtēšana:

1.) Zobu stāvoklis.  Zobu izkrišana aitām apgrūtina barības uzņemšanu, kondīcijas uzturēšanu un jēru saglabāšanu. Jāvērtē ne tikai priekšzobi, bet arī dzerokļi.

1. att. Zobu stāvoklis

2) Barojums un dzīvmasa. Aitu māšu barojums un kondīcija aplecināšanas laikā vēlama 2,5–3,5 balles. Savlaicīga barojuma noteikšana dod iespēju vēlamo rezultātu sasniegt pakāpeniski, ar mazākiem ieguldījumiem. Lai uzlabotu barojumu, tas jāvērtē 2 mēnešus pirms lecināšanas.

3) Tesmenis – rūpīgi iztausta katrai aitai, vai tajā nav iekaisuma pazīmju (pietūcis, karsts, nesimetrisks, sabiezējumi, bumbuļi, cietumi). Konkrētai aitu mātei tesmeni vērtē pēc jēriem, vai ir bijis pietiekams un labs dzīvmasas pieaugums. Jābrāķē aitas ar nokareniem tesmeņiem, lieliem pupiem, kas rada sarežģījumus jaundzimušajiem jēriem viegli zīst un paaugstina tesmeņa saslimšanas risku.

4) Nagi – izmeklē aitas, kas klibo, no ganāmpulka izslēdz aitas, kas ilgstoši nepakļaujas ārstēšanai. Ja nepieciešams, pirms lecināšanas apgriež nagus, vanno kājas. Novērtē, vai iepriekšējā sezonā konstatēts klibums, vai ticis ārstēts. Nav vēlams turēt aitu māti, ja divas reizes ārstēta nagu puve, dzīvnieku brāķē.

Savlaicīga ganāmpulka sagatavošana lecināšanas periodam atstās pozitīvu ietekmi uz nākamā gada auglības rādītājiem, jēru dzīvmasas pieaugumu, veselības problēmu samazināšanos.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs realizē pasākumu Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmas lopkopībā LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. LAD160419/P27, tēma: “Dažādu līniju vienas šķirnes teķu meitu kvalitātes salīdzinājums kvalitatīvu jēru ieguvei bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā”, 2. lote.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Daiga Baltiņa,
LLKC lopkopības konsultante

Daina Kairiša, prof., Dr. agr., LLU