You are here
Ganāmpulka atražošanas pasākumu kopums, to realizēšana praksē
Praksē arvien vairāk saskaramies ar cilvēku resursu trūkumu. Tāpēc lielāka interese rodas par slaukšanas robotu uzstādīšanu un apsaimniekošanu ne tikai lielās saimniecībās, bet arī mazākās. Mētrienas pagasta z/s “Cīrulīši” saimniece Iluta Oša bija atvērta interešu grupas vizītei, iepazīstināja ar saimniecību no sava skatpunkta un deva iespēju darboties praktiski, pavērojot govis un novērtējot to turēšanu, ēdināšanu.
LAD modernizācijas projektā saimniecībā uzbūvēta jauna ferma 60 slaucamām govīm, kas nodota ekspluatācijā 2020. gada nogalē. Novietnē govis dzīvo komforta apstākļos. Fermā uzstādīts M²erlin Foolwood Packo slaukšanas robots, kurā organizēta brīva virzības sistēma govīm. Robota programmatūra nodrošina apjomīgu datu materiāla un pārskata informācijas pieejamību, kas palīdz gūt lielāku ieskatu par govju veselību, auglību, produkciju un tās kvalitāti. Saimnieks ganāmpulka pārvaldību var kontrolēt no attāluma, kas dod iespēju ātri risināt vienu vai citu situāciju. Robota uzstādīšana bija nepieciešama, lai nākotnē uzlabotu saimniecības darbības efektivitāti.
Pēc iepazīšanās ar saimniecības pieredzi, veicām praktiskus darbus, sadaloties pa grupām. Lai saprastu un novērtētu govju veselības stāvokli, apskatījām dzīvniekus, novērtējām turēšanas un ēdināšanas apstākļus, talkā ņēmām pārraudzības datus. Pēc tam notika pārrunas un diskusija.
Kas ir atražošana un kas to ietekmē? Atbilde nav viennozīmīga. Katram par to ir sava izpratne. Tomēr uz biznesu vērsta saimniekošana
1. attēls. Atražošanas cikls
Prasa no govs gadā iegūt 1 teļu. Tas nozīmē, ka atražošanas ciklam jābūt kontrolētam.
Lai veiksmīgi realizētu govju atražošanas ciklu, saimniecībā jāizvērtē visa tā periodi un ar tiem saistīto darbību ietekmējošie faktori.
Agrās laktācijas sākums cieši saistīts ar cietstāves periodu, kurā govīm jājūtas komfortabli, mierīgi, bez stresa, ar atbilstošu ēdināšanu. Cietstāves periodā govīm jānodrošina laba sausnas apēdamība, tās nepārbarojot. To var panākt ar labas kvalitātes rupjo lopbarību, pareizu enerģijas un proteīna līmeņa sabalansēšanu, kā arī vitamīnu un minerālvielu nodrošinājumu. Cietstāves sākuma perioda ēdināšanā dominē rupjās lopbarības īpatsvars ar augstāku kokšķiedras saturu un zemāku enerģijas līmeni. Nepieciešamības gadījumā devā var iekļaut nedaudz spēkbarības. Te runa ir par rupjās lopbarības izēdināšanu ar zemāku barības vērtību nevis pāraugušu vai bojātu barību. Cietstāves beigu periodā (2–3 nedēļas pirms atnešanās) govīm devā jāiekļauj jau vairāk koncentrētā barība, jāsamazina rupjās lopbarības īpatsvars. Ar pirmsatnešanās perioda pareizu ēdināšanas organizēšanu tiek mazināta negatīvā enerģijas bilance pēcatnešanās periodā. Praktiski šī negatīvā enerģijas bilance pastāv vienmēr, mēs šo procesu varam saīsināt vai pagarināt, cietstāves periodā saglabājot govīm labu apetīti un pareizu barības vielu balansu. Tas būs garants pietiekamai barības uzņemšanai pēcatnešanās periodā. Samazināta lopbarības sausnas uzņemšana atnešanās periodā govīm ir fizioloģiski ieprogrammēta. Tāpēc atbilstoša ēdināšana ar kvalitatīvas (ar augstu sagremojamības pakāpi) rupjās lopbarības nodrošināšanu īpaši šajā periodā ir viens no faktoriem, kas būtiski var ietekmēt govs veiksmīgu apsēklošanu.
Kā otru faktoru varam minēt govju komforta nodrošināšanu visā starpatnešanās intervāla garumā. Tas nozīmē, ka dzīvniekam jāatrodas tīrā, sausā, ērtā, labi ventilētā guļvietā ar pietiekami platu (~80 cm) barības galda pieejamību, atbilstoša apgaismojuma un tīra ūdens nodrošinājumu. Šī gada vasaras karstuma stress un dažādi insekticīdi spēcīgi ietekmēja dzīvnieku komfortu tā negatīvajā izpausmē. Liela daļa saimnieku nebija gatavi laikus maksimāli novērst šī stresa ietekmi uz dzīvnieku. Vislabāk govis jūtas temperatūrā no -10 līdz +20 grādiem, jo pašas saražo daudz siltuma. Ja govij ir par karstu, tās mazāk ēd, meklē iespēju padzerties, meklē ēnu. Izteikta karstuma stresa apstākļos dzīvnieku jau var uzskatīt par slimu, tā organisma atbildes reakcija var būt gan ar skaidri redzamiem simptomiem (piemēram, pastiprinātu siekalošanos un elpošanu ar atvērtu muti), gan ar simptomiem, kas nav uzreiz pamanāmi no pirmā acu uzmetiena. Karstuma stresa laikā dzīvnieki samazina apēsto dienas barības devu par 10–20%. Mainās asins apgādes sadalījums organismā, kā rezultātā tiek traucēta iekšējo orgānu funkcionēšana.
Karstuma stresa ietekmē govīm samazinās izslaukums, mainās piena sastāvs, paaugstinās somatisko šūnu skaits pienā un rodas reproduktīvās sistēmas problēmas. Īpaši negatīvu ietekmi karstuma stress atstāj uz cietstāvošām govīm un vaislas telēm. Stresu izraisoša turēšanas sistēma rada lielus zaudējumus ne tikai vienā laktācijā, bet visā govs mūžā.
Ganāmpulka veselības stāvokli varam kontrolēt ar pārraudzības datu palīdzību. Pārraudzības datu informācijai jābūt objektīvai, tikai tad var gūt patieso priekšstatu par ganāmpulku kopumā. Cik ieinteresēti izmanto šo palīgrīku saimniecībās, tas ir cits jautājums. Piena kvalitatīvie rādītāji (tauku, olbaltumvielu, laktozes, urīnvielas saturs, somatisko šūnu skaits) jāanalizē kompleksi, ņemot vērā govs fizioloģisko stāvokli, kondīciju un laktāciju. Īpaši svarīgi to būtu darīt pirms govs apsēklošanas, ielūkojoties arī vēsturē. Ir optimālie standarti (1. tabula), un gadījumos, kad ir būtiskas novirzes, jāmeklē iemesls vienas vai otras situācijas skaidrošanai.
1. tabula
Piena kvalitatīvo rādītāju optimālie standarti
Zems tauku saturs norāda uz rupjās lopbarības nepietiekamu nodrošinājumu; zems olbaltums – iespējamo enerģijas, arī proteīna iztrūkumu; zema laktoze – tesmeņa iekaisumu, arī enerģijas iztrūkumu; zems vai augsts urīnvielas līmenis – enerģijas, proteīna nesabalansētību devā; paaugstināts SŠS – tesmeņa veselības problēmu. Bez piena kvalitatīvajiem rādītājiem, pārraudzības dati atspoguļo saimniecības ekonomiku raksturojošos rādītājus (2. tabula), kuri jāanalizē. Katra diena virs optimālā cipara ir mīnuss zīme saimniecībai.
2. tabula
Saimniecības ekonomiku raksturojošie optimālie rādītāji
Papildu jau minētajiem faktoriem atražošanas ciklā liela loma atvēlēta mākslīgās apsēklošanas organizēšanai, kas ietver dzīvnieku novērošanu, pareizu laika izvēli apsēklošanai, pareizu apsēklošanas tehnisko nodrošinājumu.
Diskutējot par šiem jautājumiem, noskaidrojām, ka viedokļi ir atšķirīgi un izpildījums saimniecībās dažāds. Visu secinājums – jaunā fermā ar uzlabotām tehnoloģijām strādāt ir vieglāk. Tomēr katrā saimniecībā ir daudz sīkumu, kuriem mēs ikdienā paejam garām un domājam, to izdarīšu vēlāk, taču vēlāk jau ir nākamie darbi, kuri jāpaveic.
Atgriežoties mājās no jebkuras saimniecības apmeklējuma, interešu grupas dalībniekiem rodas pārdomas par redzēto, vēlme iespēju robežās veikt uzlabojumus, pārņemot pozitīvo pieredzi arī savā saimniecībā. Novēlējums visiem saimniekiem, lai enerģijas pieplūdums saglabātos turpmākā saimniekošanas laikā, lai mērķi, kaut arī mazi, tiktu realizēti.
Interešu grupas darbība notiek VLT pasākumā «Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojekta īstenošana».
Ziedīte Bimšteine,
LLKC Jēkabpils biroja vadītāja, lopkopības konsultante