Siltumnīcu sagatavošana nākamajai sezonai

Dārzeņu un garšaugu audzēšana segtajās platībās prasa lielus finansiālus ieguldījums, toties ir iespējams iegūt vairākas reizes lielāku ražu nekā lauka apstākļos. Segtajās platībās augiem ir iespējams nepārtraukti nodrošināt atbilstošu klimatu (temperatūru, substrāta mitrumu, gaisa mitrumu, apgaismojumu, vēdināšanu utt.), kas veicina lielāku ražību. Nodrošinot optimālus augšanas apstākļus augiem, bieži tiek radīti atbilstoši apstākļi arī slimībām un kaitēkļiem. Svarīgi, lai siltumnīca būtu tīra no slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem, pretēji tie var nest ļoti lielus zaudējumus.

Rudenī, kad siltumnīcā darbība beigusies, nepieciešams izvākt visas augu atliekas, jo augu atliekās var atrasties ļoti daudz slimību ierosinātāju un kaitēkļu. Bet ar to nepietiks, jo izvākšanas procesā sēņu sporas un kaitēkļi var izkaisīties pa visu siltumnīcu. Pēc augu atlieku izvākšanas nepieciešams siltumnīcu un inventāru dezinficēt.

Visas auklas, kas tika izmantotas, ir jānoņem un jāizmet, tās nav otrreizēji lietojamas, jo ir nerentabli augu atliekas piņķerēt ārā no auklas, un ar laiku auklas paliek trauslākas. Visas stieples ir jānotīra no augu atliekām. Stieples nokasa mehāniski ar nazi.

Pēc siltumnīcas iztīrīšanas no augu atliekām ir nepieciešams izslaucīt grīdas segumu, ja siltumnīca izklāta ar plēvi vai ģeotekstilu. Vieglāk un ērtāk siltumnīcu var iztīrīt, izmantojot lapu pūtēju. Var lietot gan elektriskā motora, gan benzīna, bet, lietojot benzīna motora, obligāti jāattaisa visas lūkas, lai darbinieks nesaindētos ar izplūdes gāzēm.

Siltumnīcā nepieciešams izravēt visas nezāles. Ja siltumnīcā nav ieklāts augsnes segums, tad nezāļu būs vairāk, bet, ja ir ieklāts, tad nezāles arī var būt, bet krietni mazāk, pārsvarā gar malām un stūros. Uz nezālēm var mitināties kaitēkļi un slimību ierosinātāji, īpaši bīstami, ja audzējamais kultūraugs un nezāles ir vienas dzimtas augi.

Siltumnīcā uz augsnes vai grīdas seguma, tāpat kā uz siltumnīcas konstrukcijām, var augt aļģes vai sūnas. Šīs aļģes un sūnas bieži veidojas tur, kur krājas mitrums un kur var uzturēties kaitēkļi, it īpaši trūdodiņi. Sūnas un aļģes nepieciešams notīrīt mehāniski ar birsti un nomazgāt ar ziepjūdeni vai kādu citu dezinfekcijas līdzekli.

Siltumnīcas segumu (plēvi, stiklu, polikarbonātu) nepieciešams nomazgāt no iekšpuses, jo visas sezonas garumā sienas paliek netīras ar aļģēm vai kādiem netīrumiem. Segumu var mazgāt ar ziepjūdeni vai 3% ūdeņraža peroksīda šķīdumu, vai izmantot kādu citu tīrīšanas līdzekli.

Kad siltumnīca ir šķietami tīra, to papildus nepieciešams dezinficēt, izsmidzinot kādu no dezinfekcijas līdzekļiem. Siltumnīcas dezinfekcijai var izmantot dažādus līdzekļus:

- antiseptiķi,

- vara sulfātu,

- sēru,

- menno florades,

- slāpekļskābi,

- fosforskābi,

- ūdeņraža peroksīdu,

- formaldehīdu.

Siltumnīcas dezinfekcijai var izmantot 1% vara sulfāta šķīdumu, ar ko nosmidzina visu (sienas, balsta konstrukcijas, zemi). Šādu metodi drīkst lietot tikai koka siltumnīcās, jo vara sulfāts var veicināt metāla detaļu rūsēšanu.

Siltumnīcu sērošana ir ļoti efektīvs paņēmiens, jo sēra dūmi ir toksiski jebkuram organismam, tai skaitā cilvēkiem. Pirms siltumnīcas dezinfekcijas jāaiztaisa visas lūkas un durvis. Jānoliek siltumnīcā metāla plāksne, uz kuras uzber virsū degošas ogles. Pēc tam uz šīm oglēm uzliek virsū sēru. Sēram aizdegoties, parādīsies ļoti liels dūmu mākonis, kas veiks dezinfekciju. Parādoties dūmiem, ļoti veikli jāiet ārā no siltumnīcas un cieši jāaiztaisa durvis. Pēc nedēļas drīkst attaisīt lūkas un sākt vēdināt vismaz nedēļu.

Sēru lieto apmēram 1 kg uz 20 m² platības. Ja siltumnīca ir lielāka, tad vēlams sēru dedzināt vairākās vietās, netaisīt vienu lielu ugunskuru. Sērošanu var veikt gan rudenī, gan pavasarī. Sērojot divas reizes,  panāk lielāku garantiju, ka visi kaitīgie organismi ir aizgājuši bojā. Ja tiek sērots tikai vienu reizi gadā, tad labāk to darīt pavasarī vismaz trīs nedēļas pirms kultūraugu stādīšanas. Sērošanu drīkst veikt tikai siltumnīcās ar koka konstrukcijām.

Menno florades ir dezinfekcijas līdzeklis, ko var izmantot sienu, konstrukciju, grīdas seguma, kā arī inventāra dezinfekcijai. Nebūtu vēlams lietot uz neapstrādātām dzelzs virsmām, jo darbīgā viela ir benzoskābe, kas veicina koroziju.

Slāpekļskābi un fosforskābi lieto kā 3% stipru šķīdumu grīdas seguma un sienu dezinfekcijai. Ļoti efektīvi šis līdzeklis tīra un noņem minerālmēslu nogulsnes no audzēšanas renēm un citām virsmām. Ja siltumnīcā ir laistīšanas sistēma, tad tajā arī vēlams uz diennakti ielaist 3% slāpekļskābes šķīdumu, lai laistīšanas sistēma tiek iztīrīta no dažāda veida nogulsnēm. Pēc tam sistēmu vēlams skalot ar tīru ūdeni.

Ūdeņraža peroksīda 3% šķīdumu lieto grīdas seguma, sienu, metāla konstrukciju, inventāra dezinficēšanai. Efektīvi dezinficē virsmas, kas ir apstrādātas. Šķīdums neveicina koroziju metāla konstrukcijām. Nav kaitīgs veselībai.

Formaldehīds ir ļoti efektīvs līdzeklis siltumnīcu dezinfekcijai. Ja pārējos dezinfekcijas līdzekļus var lietot jebkādā temperatūrā, tad šis līdzeklis darbojas +20 °C, kas jāuztur veselu mēnesi ar aizvērtām  lūkām un durvīm. Pēc mēneša siltumnīcā temperatūru var pazemināt  uz +2 °C un sākt vēdināt apmēram mēnesi. Siltumnīca ir kārtīgi jāizvēdina, jo formaldehīds ir ļoti toksiska viela visiem dzīvajiem organismiem, tai skaitā cilvēkiem.

No siltumnīcas dezinfekcijas līdzekļiem (menno florades, slāpekļskābi, fosforskābi, ūdeņraža peroksīdu) drīkst izmantot vairākus, bet vienlaicīgi tikai vienu. Vēlams siltumnīcu dezinficēt divas reizes gadā (gan rudenī, gan pavasarī), jo ar vienu reizi nav pilnīgas garantijas, ka visi kaitīgie organismi aizies bojā. Kādus līdzekļus izmantot rudenī vai pavasarī, tas atkarīgs no siltumnīcas veida un no tā, kādas ir iespējas saimniekam.

Siltumnīcas ar  koka konstrukcijām vēlams nokrāsot ar kādu antiseptiķi (to var nedarīt katru gadu), kas aizkavē siltumnīcas konstrukcijas bojāšanos un samazina iespēju, ka konstrukcijā varētu uzturēties kādi kaitīgie organismi – kaitēkļi vai slimību ierosinātāji. Protams, konstrukciju apstrāde negarantē, ka visi kaitīgie organismi ir ierobežoti.

Edgars Cirša,
LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultants