Augu maiņas nozīme kultūraugu slimību ierobežošanā bioloģiskos sējumos

07. December 2021.

Galerija

Augkopība

Domājot par tuvāko gadu izaicinājumiem graudkopjiem, augu maiņas ievērošana ir viens no pamatpasākumiem virzībai uz ES Zaļo kursu. LLKC sadarbībā ar Madonas novada Liezēres pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību ”Vidus Stukules” 2018. gada pavasarī uzsāka demonstrējumu ar mērķi praktiski parādīt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos.

Mērķa sasniegšanai 2018. gadā sākti ierīkot šādi augu maiņas varianti:

1. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu;

2. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši 2 gadus pēc kārtas (standarta līdzšinējā prakse);

3. Graudaugi pēc pākšaugiem;

4. Graudaugi bezmaiņas sējumos.

Demonstrējuma lauka kopējā platība 2,5 ha, augsnes raksturojums: pH 6,8, organiskās vielas saturs 3,8%, kālija saturs vidējs, fosfora – zems. Katra varianta lielums 0,5 ha. 2021. gadā trīs variantos auga ziemas kvieši, vienā variantā auzas, vēl vienā laukā auga zirņi nākamā gada augu maiņas variantam.

1. variantā – graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu – izveidota augu maiņa: kvieši vasaras (2018. gadā) – zirņi (2019. gadā) – ziemas kvieši (2020. gadā) – ziemas kvieši (2021. gadā).

2. variantā – graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši 2 gadus pēc kārtas – izveidota augu maiņa: zirņi (2018. gadā) – kvieši ziemas (2019. gadā) – kvieši vasaras (2020. gadā) – auzas (2021.).

3. variantā – graudaugi pēc pākšaugiem – izveidota augu maiņa: āboliņš mulčai (2018. gadā) – griķi (2019. gadā) – zirņi (2020. gadā) – ziemas kvieši (2021. gadā).

4. variantā – graudaugi bezmaiņas sējumos – izveidota augu maiņa: kvieši vasaras (2018. gadā) – kvieši ziemas (2019. gadā) – auzas (2020. gadā) – ziemas kvieši (2021.).

Bioloģiskajā graudaugu audzēšanā svarīgi ir izvēlēties piemērotākos augsnes apstrādes veidus un sējas termiņus, lai samazinātu sējumu nezāļainību. Tāpēc, jau gatavojot augsni katra varianta sējai, tika pārdomāta tās sagatavošana. 2020. gada rudenī, gatavojot laukus ziemas kviešu sējai, 19. septembrī tos kultivēja ar pleznu kultivatoru 12 cm dziļi, 24. septembrī apara, 25. septembrī pirms sējas laukus nokultivēja un veica sēju ar sējmašīnu Amazone+frēze, izsēti 240 kg/ha. Rudenī visos trīs variantos sējums sadīga vienmērīgi, līdz novembra beigām ziemas kvieši bija sasnieguši trīs lapu stadiju (AS 13), 1. variantā vidēji 400 augi/m², 3. variantā vidēji 425 augi/m², 4. variantā vidēji 380 augi/m². Ziemošanas apstākļi Liezēres pusē nebija labvēlīgi, jo sniega kārta bija pabieza un uzsalusi bija tikai augsnes virskārta. Pavasarī 1. variantā pārziemoja vidēji 312 augi/m², 3. variantā vidēji 280 augi/m², 4. variantā vidēji 296 augi/m². Pavasarī cerošanas fāzē ziemas kvieši vienu reizi tika ecēti ar garpirkstu ecēšām.

Lai nodemonstrētu augu maiņas nozīmi, svarīgi saprast, kā attīstās kaitīgie organismi. Tāpēc, sākot ar veģetācijas atjaunošanos aprīlī, katru nedēļu vērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis. Pavasarī visos variantos uz ziemas kviešu apakšējām lapām bija vērojamas pelēkplankumainības paliekas no rudens. Šī gada pavasaris bija vēss, un ziemas kvieši attīstījās lēnām, visu aprīli turpinājās cerošanas fāze. Maija vidū, sasniedzot stiebrošanas sākumu (AS 30–31), visos variantos parādījās dzeltenplankumainība, lielāka izplatība 1. un 4. variantā – vidēji 10%, 3. variantā 6–7%, attīstības pakāpe visos variantos 1–2%. Jūnijā, turpinoties augu attīstībai, tika vērtētas trīs augšējās lapas, kuras ražas veidošanā dod lielāko ieguldījumu. Karoglapas parādīšanās fāzē (AS 37) jūnija sākumā slimības straujāka attīstība bija vērojama 3. un 4. variantā, kur uz trešās lapas izplatība sasniedza 100%, attīstības pakāpe 10–30%, 1. variantā uz trešās lapas tā vēl nebija atrodama. Jūnija vidū attīstītas karoglapas fāzē (AS 39) tieši 1. variantā dzeltenplankumainības izplatība uz karoglapas jau sasniedza 100%, attīstības pakāpe 1–2%, bet 3. variantā karoglapa vēl bija vesela, uz auga otrās lapas izplatība 100%, attīstības pakāpe 1–2%, 4. variantā karoglapa vesela, uz otrās lapas izplatība 100%, attīstības pakāpe 5%. Attīstītas karoglapas fāzē uz ziemas kviešiem parādījās kaitēkļi – labību lapgrauži un laputis, kuru izplatība visos variantos 1–2%. Sasniedzot vārpošanas fāzi (AS 51), dzeltenplankumainības izplatība uz karoglapas visos trīs variantos sasniedza 100%, attīstības pakāpe 1. un 4. variantā 2–3%, 3. variantā 1–2%. Vārpošanas fāzes vidū (AS 54–55) tikai lapgrauži bojāja ziemas kviešu lapas, izplatība 1. un 3. variantā 10%, bojājumu pakāpe 10% no lapas virsmas (uz dažām lapām līdz 50%), 4. variantā nedaudz lielāka izplatība –15%. Kviešu lapu dzeltenplankumainība parasti straujāk attīstās ziedēšanas fāzē un pēc ziedēšanas. Tā tas bija arī šogad jūlija sākumā ziemas kviešu ziedēšanas fāzē (AS 65–69), kad notika strauja dzeltenplankumainības attīstība uz karoglapām. 1. variantā attīstības pakāpe 50% no lapas virsmas, 3. variantā 30%, 4. variantā virs 50% no lapas virsmas. 1. un 4. variantā šajā fāzē uz karoglapas parādījās kviešu lapu pelēkplankumainība, izplatība 20%, attīstības pakāpe 2% no lapas virsmas, bet 4. variantā uz vārpām parādījās vārpu plēkšņu plankumainība, kuras izplatība 20%, attīstības pakāpe 1–2% no vārpas. Jūlija vidū agrās dzeltengatavības fāzē 1. variantā lapas bija jau nodzeltējušas, vārpu plēkšņu plankumainības izplatība 100%, attīstības pakāpe ap 10% no vārpas. 3. variantā karoglapas vēl pilnībā nebija nodzeltējušas, ap 10% no lapas virsmas vēl bija zaļa, vārpu plēkšņu plankumainības izplatība 100%, attīstības pakāpe ap 5% no vārpas. 4. variantā karoglapas 95% nodzeltējušas, vārpu plēkšņu plankumainības izplatība 100%, attīstības pakāpe ap 5% no vārpas, bija vērojama arī baltvārpainība – 1% izplatība.

Ziemas kvieši demonstrējuma laukā tika nokulti 1. augustā. Ražība 1. variantā 1,2 t/ha, 3. variantā 1,6 t/ha, 4. variantā 0,8 t/ha. Vērtējot graudu kvalitātes rādītājus, visos variantos proteīna saturs graudos bija zem 12% (1. variantā 11,3%, 3. variantā 11,0%, 4. variantā 10,8%), bet šogad bioloģisko graudu uzpircēji pamainīja kritērijus, tāpēc visos variantos graudi atbilda pārtikas graudu prasībām. Tilpummasa un lipekļa saturs 1. variantā 74,9 kg/hl un 23,7%; 3. variantā 75,6 kg/hl un 22,8%, 4. variantā 78,0 kg/hl un 22,7%.

Gatavojot lauku auzām, rudenī divas reizes strādāts ar rugaines kultivatoru. Pavasarī, lai ierobežotu nezāles, vēl divas reizes strādāts ar pleznu kultivatoru, pirms sējas nokultivēts. 21. aprīlī iesēta auzu šķirne ’Galant’, izsēja 220 kg/ha. Sēja veikta ar Amazone+frēze. Auzu laukā stiebrošanas fāzes sākumā (AS 30) parādījās auzu lapu brūnplankumainība, tās izplatība 30%, attīstības pakāpe 5%, bet jau otrā mezgla stadijā (AS 32) tās izplatība 100%, attīstības pakāpe 5%. Vārpošanas fāzes vidū (AS 55) brūnplankumainība uz trešās lapas – izplatība 90%, uz otrās lapas un karoglapas nebija novērojama. Jūlija sākumā vārpošanas beigās (AS 59) uz karoglapas brūnplankumainības izplatība 30%, attīstības pakāpe 1–2%, piengatavības fāzē izplatība 100%, attīstības pakāpe 10–15% no karoglapas virsmas, agrās dzeltengatavības fāzē auzas jau bija nodzeltējušas. Kaitēkļi uz auzām – stiebrošanas fāzē: laputis – izplatība 3%, attīstītas karoglapas fāzē laputis – izplatība 20%, lapgrauži – izplatība 30%. Auzas nokultas 13. augustā, ražība 1,5 t/ha. Nākamā gada augu maiņas variantam vienā laukā 2. maijā tika iesēti zirņi ‘Alvesta’, izsēja 270 kg/ha. Zirņiem šovasar bija jāiztur karstuma un sausuma pārbaudījums, augiem veidojās mazs augums, aizmetās maz pākšu. Saimniecība pieņēma lēmumu zirņus nekult, 14. augustā tos iestrādāja augsnē.

Novērtējot ieguvumu pa demonstrējuma variantiem, augstākā ekonomiskā efektivitāte sasniegta 3. variantā, kurā bruto segums 1 iegūts 244,60 eiro/ha, 1. variantā 124,60 eiro/ha, 4. variantā tikai 4,60 eiro/ha. Auzām bruto segums 90,60 eiro/ha. Augu maiņa deva ieņēmumu pieaugumu, lielākais ieņēmumu palielinājums 240 eiro/ha 3. variantā, kurā ziemas kviešu priekšaugs ir zirņi.

Atziņas. Lielākā raža, labākā kaitīgo organismu ierobežošana un augstākais bruto segums iegūts 3. variantā – graudaugi pēc pākšaugiem. Augu maiņa ir svarīgs instruments ziemas kviešu slimību ierobežošanā, iegūtās ražas palielināšanā, līdz ar to ekonomiskā efektivitātes paaugstināšanā.

Demonstrējums “Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos” (26. lote) ierīkots LAP 2014.–2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P26.