Augsnes kaļķošanas materiālu salīdzinājums laukaugu sējumos

07. December 2021.

Galerija

Augkopība

Augsnes auglības un kultūraugu nodrošinājuma ar augu barības vielām ierobežojošais faktors bieži vien var būt augsnes pH reakcija. Lielākai daļai augu ir labāk pieejamas barības vielas, ja augsnes reakcija ir 6,5. Skābākās augsnēs, kur augsnes reakcija ir zemāka, kā nepieciešams konkrētam kultūraugam, ir jāveic augsnes kaļķošana.

Patlaban ir pieejami dažādi kaļķošanas materiāli. Kā atšķirīgi kaļķošanas materiāli ietekmē dažādu kultūraugu augšanu un attīstību, tika secināts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ierīkotajos demonstrējumos.

Demonstrējums, lai noteiktu dažādu kaļķošanas materiālu efektivitāti laukaugu sējumos, tika ierīkots 2018./2019. gadā, kad z/s “Celiņi” Krāslavas novadā, SIA “Bebruciems” Ogres novadā un bioloģiskā saimniecībā “Andžaki” Talsu novadā tika veikta lauka kaļķošana. Demonstrējums tika ierīkots 6 variantos (1. tabula).

1. tabula. Kaļķošanas materiālu salīdzinājuma varianti

Ogres novada Taurupes pagasta SIA “Bebruciems” 2021. gada aprīļa beigās demonstrējuma laukā tika iesētas lauka pupas ‘Fuego’. Priekšaugs vasaras kvieši. Reizē ar sēju lietots minerālmēslojums NPK 10:26:26 250 kg/ha, jūnija sākumā Brassitrel 1 l/h un molibdens 150 ml/ha, un bors 2 l/ha. Nezāļu ierobežošanai lietots Fenix 3 l/ha un Targa super 0,75 l/ha, kaitēkļu ierobežošanai Decis mega 150 ml/ha un Evure 0,2 l/ha. Pupu slimību ierobežošanai lietots insekticīds Propulse 1,0 l/ha.

Lai noteiktu kaļķošanas materiāla ietekmi uz auga attīstības rādītājiem un gumiņbaktērijām, pupu ziedēšanas sākumā tika analizēti 10 augi katrā variantā, vidēji uz viena auga dati atspoguļoti tabulā (2. tabula)

2. tabula. Lauka pupu vidējo viena auga rādītāju izmaiņas atkarībā no kaļķošanas materiāla 2021. gadā SIA “Bebruciems”

Lauka pupu augu analīzes parādīja, ka visos rādītājos bija būtiskas atšķirības starp nekaļķoto – kontroles variantu – un kaļķotajiem variantiem. Augi kaļķotajos variantos bija par 8–12 cm garāki nekā kontroles variantā. Vidēji viena auga vasas masa kaļķotajos variantos bija vairāk par 11 g smagāka nekā kontroles variantā. Vidējais gumiņbaktēriju skaits uz viena auga lielākais iegūts variantā, kur lietoti smalkie kaļķakmens milti – 30 gab., bet rupjākās gumiņbaktērijas ar lielāko svaru (0,44 g/1 auga) – variantā, kur lietots NordCalc granulētais kaļķis. Jūlijā turpmāko augu attīstību būtiski ietekmēja karstie laikapstākļi, kad gaisa temperatūra dažkārt pārsniedza +30 ^oC, kā rezultātā daļa pupu ziedu neapputeksnējās un nobira. Rezultātā lauka pupu potenciālā raža samazinājās vismaz par 50%. Augstākā raža 2,7 t/ha iegūta variantā, kur lietoti smalki kaļķakmens milti, 2,6 t/ha iegūtas Nordcalc kaļķa un rupja kaļķakmens variantos, 2,4 t/ha iegūtas smalka dolomīta variantā, bet kontrolē un rupjo dolomītmiltu variantā iegūtas 2,1 t/ha lauka pupas. Proteīna saturs pupās sastādīja 26–28% atkarībā no varianta. Aprēķinot ekonomisko efektivitāti katram variantam, tika konstatēts, ka augstāko bruto segumu 2 uzrādīja variants, kur lietoti smalki kalķakmens milti – 497,91 eiro/ha, bet pārējos variantos iegūts: rupjais sijātais kaļķamens – 472,63 eiro/ha, Nordcalc granulētais kaļķis – 470,71 eiro/ha, smalkais dolomīts – 418,98 eiro/ha, rupjais dolomīts – 334,98 eiro/ha, bet kontroles variantā viszemākais bruto segums 1 – 308,51 eiro/ha.

Pēc ražas novākšanas tika noņemtas augsnes analīzes, lai novērtētu kaļķošanas materiālu ietekmi uz augsnes reakcijas izmaiņām. Konstatēts, ka trešajā demonstrējuma gadā kontroles un 2. variantā augsnes pH reakcija 4,5, 3. variantā – 5,1, 4. variantā 5,2, 5. variantā – 5,5, bet 6. variantā – 4,4.

Atziņas: Kaļķošanas materiālu lietošana veicināja spēcīgāku auga attīstību un gumiņbaktēriju veidošanos. 2021. gada karstie laikapstākļi ziedēšanas laikā būtiski samazināja pupu ražu. Labāko ietekmi uz augsnes pH izmaiņām un ekonomisko efektivitāti uzrādīja variants, kur tika lietoti smalki kaļķakmens milti.

Krāslavas novada, Asūnes pagasta z/s ,,Celiņi” sakarā ar ieilgušajām lietavām 2021. gada pirmajā pusē demonstrējums ierīkots tikai 3. jūnijā, tika iesēts vasaras rapsis ‘InVigor 100 CL’, priekšaugs ziemas kvieši ‘Etana’. Pavasarī kopā ar sēju tika iestrādāts pamatmēslojums NPK 16:16:16 250 kg/ha un karbamīds 150 kg/ha. Veģetācijas perioda laikā dots papildmēslojums – amonija sulfāts 250 kg/ha. Papildmēslojumā tika smidzināts Tradebor 1 l/ha un Bombardier 1,3 l/ha. Nezāļu ierobežošanai lietots herbicīds Clamox 2 l/ha un kaitēkļu ierobežošanai – insekticīds Evure 0,19 l/ha.

Demonstrējumā augstāka raža – 2,0 t/ha – iegūta variantā, kur lietots smalki malts kaļķakmens, un 1,9 t/ha variantā, kur kaļķots ar rupja maluma kaļķakmeni. Variantos, kur lietoti granulēti kaļķi Polcalc un smalki malts dolomīts, raža bija 1,5 t/ha un rupja maluma dolomīta variantā 1,7 t/ha. Kontroles variantā ir viszemākais ražas rādītājs – 1,2 t/ha. Salīdzinot kontroles varianta ražu ar kaļķotajiem variantiem, lielāko ražas pieaugumu par 40% uzrādīja variants, kur lietots smalki malts kaļķakmens un variants, kur kaļķots ar rupja maluma kaļķakmeni – 37%. Rapša sēklu eļļas saturs – 41,3%.

Pēc ražas novākšanas noņemtas augsnes analīzes un konstatēts, ka trešajā demonstrējuma gadā kontroles laukā pH ir 4,5, savukārt izmēģinājuma laukos, kur lietoti granulēti kaļķi Polcalc, pH rādītājs ir 5,1, smalki samalts dolomīts – pH 4,7, rupja maluma dolomīts – pH 5,0, smalki samalts kaļķakmens – pH 6,4 un rupja maluma kaļķakmens – pH 5,2. Kontroles variantā Ca un Mg attiecība ir 9,6:1, granulēti kaļķi “Polcalc” 5,9:1, smalki samalts dolomīts – 4,6:1, rupja maluma dolomīts – 5,5:0, smalki samalts kaļkakmens – 4,1:1 un rupja maluma kaļķakmens – 5,2:1. Optimāla Ca:Mg attiecība ir 6,5:1, vistuvāk šo attiecību nodrošināja granulētais kaļķis Polcalc. Kalcija un magnija savienojumus no augsnes aramkārtas pakāpeniski izskalo nokrišņu ūdens, tos uzņem augi, augsni paskābina slāpekļa un daļēji arī citi minerālmēsli. Tāpēc, lai sabalansētu kalcija un magnija attiecību, augsni pēc noteikta laika nākas kaļķot atkārtoti, izvēloties atbilstošu kaļķojamo materiālu.

Bruto segums 2 pa variantiem iegūts: granulētais kaļķis Polcalc un smalki samalts dolomīts – 669,70 eiro/ha, rupja maluma dolomīts – 806,90 eiro/ha, smalki samalts kaļķakmens – 1012,70 eiro/ha, rupja maluma kaļķakmens – 944,10 eiro/ha, savukārt kontroles variantā – 463,90 eiro/ha.

Atziņas: Kaļķošanas materiāla pielietošana izmaina augsnes pH reakciju un Ca un Mg attiecību augsnē. Augstāko rapša ražu un bruto segumu 1 nodrošināja varianti, kur lietots kaļķakmens.

Dundagas novada Dundagas pagasta z/s “Andžaki” demonstrējums tika ierīkots 2018. gada rudenī, veicot kaļķošanas materiālu izkliedi atbilstoši variantam un iesējot ziemas kviešus ‘Edvīns’, 2020. gadā laukā tika sētas auzas ‘Laima’ un 2021. gada 20. aprīlī zālāja maisījums (sarkanais āboliņš – 27%, pļavas auzene – 25%, ganību airene – 23%, timotiņš – 25%).

Katru gadu veģetācijas sezonas laikā tika veikti lauka novērojumi, vērtējot augu attīstību un nezāļu izplatību katrā no demonstrējuma variantiem. Ja ziemas kviešu un auzu sējumos novērotās atšķirības bija minimālas, tad zālāja sējumā tās jau bija labāk saskatāmas. Pirmajā un otrajā variantā zālaugu attīstība notika lēnāk, neveidojās tik blīvs zelmenis kā pārējos variantos.

Vērtējot trīs gadu laikā iegūtās ražas, redzams, ka ātras iedarbības granulēts kaļķis kultūraugu ražas pieaugumu nodrošināja tikai izkliedes gadā, šim kaļķošanas materiālam netiek novērota ilglaicīga iedarbība. Pārējie kaļķošanas materiāli ir nodrošinājuši ražas pieaugumu arī otrajā un trešajā gadā pēc to izkliedes. Ja vērtējam trīs gados iegūtās kopējās ražas tonnas, tad labāko rezultātu uzrāda 3. variants – smalki malts dolomīts, bet daudz neatpaliek arī rupjie dolomītmilti. Visi ražu dati apskatāmi 3. tabulā.

3. tabula. Demonstrējumā iegūtās ražas, t/ha, z/s “Andžaki” (2019.–2021. g.)

Uzsākot demonstrējumu 2018. gadā, tika veiktas lauka augsnes agroķīmiskās analīzes, turpmāk tiek veiktas katru gadu pēc ražas novākšanas katrā no demonstrējuma variantiem. Sākotnējie augsnes agroķīmisko analīžu rezultāti bija: pH 4,4; organiskās vielas saturs 7%; zems kālija un fosfora saturs, Mg – 125; Ca – 679 mg/kg augsnes. Vērtējot augsnes pH izmaiņas, redzams, ka vislielākās svārstības notikušas 5. variantā (kaļķakmens milti), kur notikusi gan strauja pH līmeņa paaugstināšanās, gan jau šogad vērojama pazemināšanās. Variantos, kur lietoti dolomītmilti, pH pieaugums bijis pakāpeniskāks un joprojām ir augošs.

Augsnes pH līmeņa izmaiņas atkarībā no kaļķošanas materiāla, z/s “Andžaki”

Izmaiņas notikušas arī ar citiem testētajiem elementiem, fosfora un kālija saturs augsnē joprojām ir zems, bet 3., 4., 5. un 6. variantā tomēr vērojams neliels to pieaugums. Šajos variantos vērojams arī būtisks kalcija un magnija pieaugums. Kalcijs straujāk peaug variantos, kur izmantots kaļķakmens, bet magnijs – kur lietoti dolomītmilti. Tādējādi izmaiņas notikušas arī Ca un Mg attiecībā. Pirms kaļķošanas tā bija 5,5:1 (optimāli 6,5:1), tāda tā saglabājusies arī patlaban kontroles variantā, bet visbūtiskākās izmaiņas šajā attiecībā notikušas 5. variantā (smalki malts kaļķakmens), kur 2020. gadā Ca:Mg attiecība bija 16:1, bet 2021. gadā ir 10:1. Šādas straujas izmaiņas arī varētu būt iemesls, kāpēc šajā variantā, kur optimāls pH līmenis tika sasniegts visstraujāk, netika iegūtas augstākās ražas.

Lai vērtētu kaļķošanas ekonomisko efektivitāti, graudaugiem tika veikti katra varianta bruto seguma aprēķini, bet zālājam mainīgās izmaksas uz 1 kg zāles.

Bruto segums 2, eiro/ha, z/s “Andžaki”

Vērtējot 2019. un 2020. gados bruto segumu 2, visaugstākie rādītāji sasniegti 4. variantā, kur kaļķošanai izmantots rupja maluma dolomīts – 77,37 eiro/ha. Vissliktākais kopējais bruto segums ir 2. variantā (granulēts kaļķis), tas saistīts ar tā augsto cenu un īslaicīgo ietekmi. Augsts kopējais bruto segums tiek sasniegts arī kontroles variantā, tas saistīts ar izvēli pēc kaļķošanas audzēt ziemas kviešus, bet diemžēl dažādu apstākļu dēļ neizdevās veikt visus plānotos augu mēslošanas pasākumus un ražu limitējošais faktors šoreiz bija nevis pH līmenis, bet pamata barības elementu trūkums.

Atziņas: Izmantojot ātras iedarbības kaļķošanas materiālus, pH izmaiņas augsnē notiek strauji, bet tas ne vienmēr nodrošina gaidīto ražas pieaugumu un ekonomisko ieguvumu. Pakāpeniskas izmaiņas nodrošina labāku rezultātu, tāpēc uzmanība jāpievērš kaļķošanas materiāla iedarbības ātrumam un devai. Izvēloties kaļķošanas materiālu, uzmanība jāpievērš arī Ca un Mg attiecībai, un kaļķošanas materiāli būtu jāizvēlas tā, lai saglabātu šo attiecību tuvu optimālai 6,5:1, ja nepieciešams, vienā laukā jāveic dažādu kaļķošanas materiālu iestrāde. Augsnes pH līmeņa paaugstināšanās palielināja augiem pieejamā fosfora daudzumu augsnē.

Demonstrējums vēl turpināsies 2022. gadā, kad tiks iegūti četru gadu dati par kaļķošanas materiālu efektivitāti laukaugu sējumos dažādos reģionos.

Demonstrējums “Dažādu augsnes kaļķošanas materiālu un tehnoloģiju demonstrējums un efektivitāte” (13. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P14, grozīj. LAD 160119/P4.