Kombinēta kūtsmēslu un koksnes pelnu mēslojuma pielietošana sojas audzēšanai

Soja ir siltumu mīlošs dienvidu augs. Līdz ar to Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir izaicinošs apstāklis sojas audzēšanai. Ņemot vērā, ka soja ir augstvērtīgs enerģijas un proteīna augs, interese par sojas audzēšanu Latvijā dažādiem pielietošanas mērķiem palielinās. Galvenokārt soja tiek audzēta sojas pupiņu iegūšanai, bet sojas biomasas izmantošana zaļbarības mērķiem ir salīdzinoši maz izmantota pieeja.

Lai novērtētu bioloģiskas izcelsmes mēslojuma (liellopu kūtsmēslu un koksnes pelnu) pielietošanas iespējas augsnes ielabošanai, zemnieku saimniecība “Andrupēni” un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” 2019. gadā uzsāka pētījumu “Augsnes ielabošana ar bioloģiskas izcelsmes saturošiem materiāliem” (Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. - 2020.gadam pasākuma 16. "Sadarbība" 16.2 apakšpasākuma "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atbalstīts projekts, projekta Nr. 18-00-A01620-000050). 

Pētījuma ietvaros 2020. un 2021. gadā Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta zemnieku saimniecībā “Andrupēni” sētas vairākas sojas šķirnes (Atlanta, Kapral, Pompei, Smuglyanka, Taifun, Chitozina, Maija, NS Dijana, Petrina C1) proteīnbagātas zaļbarības ieguvei. Kopumā 2020. gadā Eiropā iegūtas salīdzinoši sliktas sojas ražas. Šī iemesla dēļ 2021. gadā bija ierobežota sojas šķirņu sēklu pieejamība un pētījuma ietvaros sēta tikai viena sojas šķirne – Petrina C1. Sējumos pielietoti vairāki mēslošanas varianti:

1) kontrole – mēslojums netika lietots;

2) pamatmēslojums – liellopu kūtsmēsli (8 t sausna ha^-1) un koksnes pelnu smalkā frakcija (6 t sausna ha^-1);

3) pamatmēslojums – liellopu kūtsmēsli (8 t sausna ha^-1) un koksnes pelnu rupjā frakcija (6 t sausna ha^-1) (1. tabula).

Kūtsmēslu un koksnes pelnu pamatmēslojums ienests tikai vienu reizi 2019. gada rudenī, papildus mēslojums ne 2020. gadā, ne arī 2021. gadā netika ienests. Izmēģinājuma laukā augsnes virskārtā dominē smaga mālsmilts, pH_KCl ir 5,7 ± 0,1, LIZ kvalitatīvais novērtējums – 41–50 balles. Sojas sēja veikta 2020. gada 19. maijā un 2021. gada 22. maijā rindsējā ar rindstarpu attālumu 40 cm. Nezāļu apkarošana 2020. gada sējumā veikta izmantojot augsnes herbicīdu Mistral, veicot augsnes apsmidzināšanu ceturtajā dienā pēc sējuma ierīkošanas (deva 0,6 kg ha^-1). 2021. gada sējumā nezāļu apkarošana veikta, izmantojot agrotehnisko kopšanu.

1. tabula. Barības elementu saturs bioloģiskas izcelsmes materiālos, kas izmantoti augsnes ielabošanai

Pētījumā noskaidrojām, ka augsnes kombinētai ielabošanai ar liellopu kūtsmēsliem un koksnes pelniem ir atšķirīga ietekme uz dažādu sojas šķirņu biomasu (2. un 3. tabula). Dažām sojas šķirnēm biomasa mēslošanas rezultātā ir palielinājusies 7 – 8 reizes (piemēram, šķirnes Kapral un NS Dijana), bet atsevišķu sojas šķirņu (piemēram, Pompei un Chitozina) biomasu mēslojuma izmantošana nav ietekmējusi pozitīvi. Tas liecina, ka dažādām sojas šķirnēm ir atšķirīgs prasīgums pēc barības vielām biomasas veidošanai. Kopumā mēslotajās platības sojas zaļbarības biomasa (sausa) ~90 dienas pēc iesēšanas variē amplitūdā no 0,39 t ha^-1 līdz 4,01 t ha^-1 (attīstības fāze – gatavošanās sākums, 1. attēls). Kopproteīna saturs sojas zaļbarības biomasā variē amplitūdā no 5,6% (šķirne Petrina C1) līdz 19% (šķirne Kapral). Redzams, ka atsevišķām sojas sķirnēm kopproteīna saturs zaļbarības biomasā (attīstības fāze – gatavošanās sākums) ir salīdzinoši labs. Ņemot vērā sojas audzēšanas pieredzi, tā būtu īpaši piemērota bioloģiskajām saimniecībām, kur proteīna nodrošināšana dzīvnieku ēdināšanā ir liels izaicinājums.

2. tabula

Dažādu sojas šķirņu biomasa (90 dienas pēc iesēšanas) pirmajā sezonā (2020. gads) pēc mēslojuma ienešanas

Sojas šķirne Petrina C1* biomasa (90 dienas pēc iesēšanas) otrajā sezonā (2021. gads) pēc mēslojuma ienešanas3. tabula

1. att. Ar liellopu kūtsmēsliem un koksnes pelniem ielabotā augsnē sojas šķirne Atlanta uzrādīja labākos zaļmasas rādītājus (foto: Andis Bārdulis)

Lielākie izaicinājumi sojas audzēšanai saistīti ar nezāļu apkarošanu, jo šobrīd Latvijā piemērotu augu aizsardzības līdzekļu pieejamība ir ierobežota. Sojai sākuma attīstības stadijā ir nepieciešama gaisma, taču pētījuma ietvaros novērojām, ka nezāles dažviet noēnoja soju. Lielākoties saskārāmies tieši ar balandas negatīvo ietekmi uz sojas attīstību. Domājams, ka balandas sēklas pētījuma objektā tika ienestas reizē ar liellopu kūtsmēsliem. Pirmajā sezonā pēc mēslojuma ienešanas salīdzinoši veiksmīgi nezāles apkarojām ar augsnes herbicīdu Mistral, taču otrajā sezonā pēc mēslojuma ienešanas mēģinājām iztikt ar augsnes agrotehnisko kopšanu (ecēšanu), kas kopumā nedeva tiks labus rezultātus kā pirmajā sezonā, lietojot augsnes herbicīdu.

Pētījumā secinājām, ka kombinēta mēslošana ar liellopu kūtsmēsliem un koksnes pelniem (īpaši ar pelnu smalko frakciju) ir piemērota sojas audzēšanai un var aizvietot minerālmēslu lietošanu, samazinot izmaksas. Pelnu kā mēslošanas līdzekļa sastāvā ir salīdzinoši liels mikroelementu saturs, kas ir īpaši būtiski slāpekli fiksējošo baktēriju, kas dzīvo uz kultūras saknēm, attīstībai. Kopumā veiksmīgas sojas audzēšanas priekšnoteikums ir pareiza platības izvēle, kurā ir piemērots augsnes granulometriskais sastāvs un mitruma režīms, un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas sojas šķirnes izvēle. Lai veidotos liela biomasa, sojai ir vitāli nepieciešams mitrums auga dīgšanas un attīstības stadijā, par ko pārliecinājāmies 2020. gadā, kad Dienvidrietumkurzemē bija salīdzinoši sauss pavasaris.

Viens no ilgtspējīgas lauksaimniecības pamatprincipiem ir augsnes auglības saglabāšana (augsnes nenoplicināšana). Tauriņziežu, tai skaitā sojas, bioloģiskā atmosfēras slāpekļa saistīšana ir videi draudzīgs slāpekļa piesaistes augsnē veids. Līdz ar to soja ir labi piemērota augu sekai. Pētījumā secinājām, ka platībās, kurās iepriekš ir audzēta soja, ļoti veiksmīgi var tikt audzēta kukurūza bez papildus mēslojuma ienešanas.

Par sojas audzēšanas perspektīvām zaļbarības mērķiem Latvijā mums vēl ir daudz izzināmā, taču viennozīmīgi varam teikt, ka sojai ir liels potenciāls, īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņas, kas var veicināt piemērotākus apstākļu rašanos sojas audzēšanai Latvijas.

Noderīgi:

• Informāciju par koksnes pelniem, kas reģistrēti kā augsnes kaļķošanas materiāls, var iegūt Valsts augu aizsardzības dienesta interneta vietnē (http://registri.vaad.gov.lv/).
• Informācija par kombinēta kūtsmēslu un koksnes pelnu mēslojuma pielietošanu kukurūzas audzēšanai pieejama LLKC izdevuma “Lopkopis” 2021. gada decembra izdevumā.

Dr.silv. Andis Bārdulis, Z/S “Andrupēni”

Mg.chem. Dana Purviņa, LVMI Silava