Ultrasonogrāfijas mērījumu rezultāti Tekselas šķirnes nobarojamiem jēriem

Ultrasonogrāfija ir neinvazīva metode, kuru jau vairākus gadus Latvijā izmanto dažādu šķirņu jēru muskuļaudu un taukaudu attīstības novērtēšanai. Pirmie iegūtie rezultāti tika publicēti 2016. gadā[1].

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) demonstrējums “Precīzo tehnoloģiju izmantošana intensīvā jēru nobarošanā” īstenots SIA “Texel.lv”, novietnē “Mežoki”. Tā ietvaros veikti intensīvi nobarotu Tekselas šķirnes jēru muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļuma mērījumi ar ultrasonogrāfu Mindray Dp-50 Vet.

Pētījumā izmantoti abu dzimumu jēri, kuri nobaroti ar kombinēto spēkbarību, izmantojot divas atšķirīgas spēkbarības izdales metodes. Jēri turēti vienā novietnē. Kontroles grupas jērus baroja no birstošās siles, bet pētījuma grupas jērus no kustīga dozējoša barības dalītāja. Jēriem, kuriem spēkbarības padeve tika nodrošināta no birstošās siles, bija tieša saskare ar barību, jo pēc tās līmeņa samazināšanās silē tā atkal pati piepildījās. Pētījumu grupas jēriem saskare ar spēkbarību bija nodrošināta pēc tās porcijas izbiršanas no barības izdalītāja. Nobarošanas periodā koncentrētā barība, kas bija paredzēta jēru nobarošanai, tika sagatavota lopbarības ražošanas kompānijā, barība tika sagatavota no astoņiem dažādiem barības līdzekļiem, barības ķīmiskajā sastāvā: enerģija 12 ME/MJ, kopproteīns 19 %, kokšķiedra 12,2 %, ciete 19,8 %. Barība bija granulēta, jēri to labi varēja uzņemt un pilnvērtīgi izmantot dzīvmasas pieaugumam.

Ultrasonogrāfijas mērījumi veikti 13. jūlijā 50 jēriem, kuri dzimuši 2021. gada martā, no tiem 27 bija aitas un 23 teķi (1. tabula).

1. tabula. Jēru skaits pa grupām un dzimumiem

Jēru dzimumu attiecība grupās nebija vienāda, kontroles grupā vairāk bija teķu, bet pētījuma grupā vairāk aitu, kas procentu izteiksmē ir 57,1 % un 62,1 % (1. att.).

1. attēls. Kontroles un pētījuma grupas jēru dzimuma attiecība, %

Pamatojoties uz vispārzināmām atziņām par dzimuma ietekmi uz jēru augšanu, iegūtie rezultāti analizēti ne tikai pa grupām, bet arī pa dzimumiem (2. tabula). Mērījumu veikšanas laikā jaunākie bija pētījuma grupas teķi, vidēji 109±2,2 dienas, kas ir par 5 dienām mazāk nekā tās pašas grupas aitas, par 3 dienām mazāk nekā kontroles grupas teķi un par 6 dienām mazāk nekā kontroles grupas aitas. Būtiskas atšķirības starp grupām pēc pazīmes jēru vecums netika apstiprinātas. Variācijas koeficienta vērtības liecina, ka izlīdzināta pēc vecuma bija pētījuma aitu grupa (V, % = 4,7), vecums 104–122 dienas. Novērots, ka abu dzimumu jēriem pētījuma grupā vecuma variācija bija mazāka, lai gan aitu skaits šajā grupā bija lielāks.

2. tabula. Jēru vidējais vecums un dzīvmasa pa grupām un dzimumiem ultrasonogrāfijas mērījumu laikā

 ^{a, b} – starp pazīmju vidējām vērtībām pastāv būtiska atšķirība, p<0,05

Ultrasonogrāfijas mērījumu veikšanas laikā lielākā dzīvmasa bija pētījuma grupas teķiem, vidēji 42,1±1,4 kg, kas ir par 4,3 kg vairāk nekā pētījuma grupas aitām, par 3,2 kg vairāk nekā kontroles grupas teķiem, par 5 kg vairāk nekā kontroles grupas aitām. Dzīvmasas starpība ir būtiska, p<0,05. Pretēji vecumam, dzīvmasa ir izlīdzināta kontroles grupas jēriem, kuri spēkbarību saņēma no birstošās siles, teķiem – 8,4 %, bet aitām – 9,9 %.

Iegūtās ultrasonogrāfijas mērījumu vidējās vērtības apkopotas 3. tabulā. Pētījuma grupas teķiem bija dziļākais muguras garais muskulis, vidēji 30,3±0,6 mm, pie kam variācijas koeficients 6,7 % liecina, ka iegūtie mērījumi jēriem bija izlīdzināti, minimālā vērtība bija 28 mm, bet maksimālā 34,7 mm.

3. tabula. Jēru muguras garā muskuļa (MGMdz) un taukaudu slāņa (MTSdz) mērījumu rezultāti, mm

Muguras tauku slāņa dziļuma mērījumu vidējie rezultāti pa grupām un dzimumiem ir līdzīgi, teķiem 2,2±0,1 mm, bet aitām 2,3±0,1 mm. Lielākā variācija šajā pazīmē iegūta kontroles grupas aitām – 17 % (1,9 mm līdz 3 mm). Iegūtie rezultāti abu grupu teķiem pārsniedza gaļas tipa jēru kontrolnobarošanas laikā iegūtos[2]. Tas apstiprina Tekselas šķirnes jēru spējas intensīvas nobarošanas laikā pastiprināti veidot muskuļaudus.

Izmantojot iegūtos mērījumus, tika aprēķināts koeficients, kas norāda uz muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļuma attiecību (2. att.). Iegūtie rezultāti liecina, ka iegūtais koeficients abu grupu teķiem bija līdzīgs, kontroles grupas teķiem 13,1±0,6 mm, bet pētījuma grupas teķiem 13,9±0,5 mm, kas ir par 0,8 mm vairāk.

2. attēls. Jēru audu dziļuma attiecība pa grupām, mm

Abās grupās aitām iegūtie rezultāti ir zemāki, kontroles grupā 12,8 mm, bet pētījuma grupā 12,7 mm. Salīdzinot ar teķiem, pētījuma grupā aitām starpība ir būtiska 1,2 mm (p<0,05).

Visu pētījumā izmantoto jēru mērījumiem tika veikta korelāciju analīze. Iegūtie rezultāti apkopoti 4. tabulā. Rezultāti liecina, ka jēru vecumam ar iegūtajiem ultrasonogrāfijas mērījumu rezultātiem netika iegūtas vērā ņemamas sakarības. Jēru dzīvmasai iegūta vidēji cieša pozitīva sakarība ar muguras garā muskuļa dziļumu (r=0,51) un vāja pozitīva sakarība ar taukaudu slāņa dziļumu pret 13. ribu (r=0,26).

4. tabula. Jēru vecuma, dzīvmasas un ultrasonogrāfijas mērījumu korelācijas koeficienti

Muguras garā muskuļa mērījumam vidēji cieša sakarība ar taukaudu slāņa dziļumu (r=0,55), bet vāja ar muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa attiecību (r=0,24). Muguras garā muskuļa dziļumam un taukaudu slāņa dziļumam iegūta vidēji cieša negatīva sakarība (r=-0,67), kas norāda uz to, ka palielinoties taukaudu slānim, iegūtā attiecība samazinās.

Galvenie secinājumi:

1. Jēru nobarošana no kustīgā barības izdalītāja nodrošināja:

• lielāku abu dzimumu jēru dzīvmasu mērījumu veikšanas laikā;
• lielāku muguras garā muskuļa dziļums pret 13. ribu, bet vienādu taukaudu slāņa dziļumu ar kontroles grupas jēriem.

2. Korelācijas koeficientu vērtības norāda, ka;

• jēru vecumam mērījumu veikšanas laikā nav sakarības ar iegūto dzīvmasu un ultrasonogrāfijas mērījumu rezultātiem;
• jēru dzīvmasai ir vidēji cieša pozitīva sakarība ar muguras garā muskuļa dziļumu un vāja pozitīva ar taukaudu slāņa dziļumu.

Demonstrējums tiek realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/20/P23. Demonstrējuma tēma “Precīzo tehnoloģiju izmantošana intensīvā jēru nobarošanā”1. lote.

Izmantotā literatūra:

Bārzdiņa D., Kairiša D. (2017) Use of ultrasound measurements for lamb fattening control / 16th International scientific conference “Engineering for rural development”: proceedings, Jelgava, Latvia, May 24-26, 2017. Latvia University of Agriculture. Faculty of Engineering. Latvian Academy of Agricultural and Forestry Sciences. - Jelgava, 2017. - Vol.16, p. 1244-1249.

Kairiša D., Bārzdiņa D. (2016) Quality evaluation of fattening lambs using ultrasonic scanner Mindray Dp-50 Vet / 15th International scientific conference “Engineering for rural development”: proceedings, Jelgava, Latvia, May 25-27, 2016. Latvia University of Agriculture. Faculty of Engineering. - Jelgava, 2016. - Vol.15, p. 750-755.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.