You are here
Digitālās tehnoloģijas piena lopkopībā
Visās ražošanas jomās 21. gadsimtā tiek ieviestas digitālās tehnoloģijas ražošanas procesu vadībai un uzraudzībai. Arī piensaimniecības nozare neatpaliek no pasaules tendencēm.
Govju ēdināšanā, kopšanā un slaukšanā sekmīgi tiek izmantoti dažādu kompāniju izstrādātie roboti. Funkcionāli tie spēj kvalitatīvi paveikt ļoti sarežģītas darbības – tesmeņa sagatavošanu slaukšanai, nodrošināt kvalitatīvu slaukšanas procesu, kā arī pēc izveidotiem algoritmiem veikt dzīvnieku uzvedības uzraudzību un sabalansētas barības maisījuma sagatavošanu. Pasaulē ir izstrādātas dažādas digitālās tehnoloģijas ar dažādiem sensoriem un datu devējiem, ar kuru palīdzību var pārliecināties par liellopu aktivitāti, atrašanos un uzvedību noteiktā vidē un vides piemērotību dzīvnieku fizioloģiskajam stāvoklim, noteikt meklēšanās sākumu un optimālo mākslīgās apsēklošanas vai dabīgās lecināšanas laiku, sekot līdzi barības uzņemšanai, atgremošanai, slaukšanas procesam, mikroklimatam dzīvnieku novietnēs. Ik gadu pieaug kompāniju piedāvājums ar digitāliem tehnoloģiskiem risinājumiem un platformām, ko ieviešot praksē, piensaimniecībās roku darbu aizvieto dažādi roboti vai sensori. Tie sniedz detalizētu informāciju dzīvnieku īpašniekiem un saimniecības speciālistiem par dzīvnieku uzvedību, veselību, saražoto produkciju un tās kvalitāti.
Strauji ieviešot digitalizāciju, piensaimniecībās pieaug nepieciešamība pēc labi apmācītiem darbiniekiem, kuri spēj strādāt digitalizētā vidē ar dažādām tehnoloģijām un iekārtām, tādēļ lielākā daļa saimniecību izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tuvāko 5–7 gadu laikā Latvijas piensaimniecībās būs uzstādīti ~500 slaukšanas roboti, tas nozīmē, ka palielināsies to piensaimniecību grupa, kurās slaucamo govju skaits būs lielāks par 50–65 slaucamajām govīm.
Digitālās tehnoloģijas “Tērcēs”
Īstenojot demonstrējumu a/s “Agrofirmā Tērvete” LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” LAD Līguma nr. LAD100119/P2, ko veic LLKC A/S “Agrofirmā Tērvete” “Nelimitētas jaunpiena (ad libitum) izēdināšanas metodes ietekme uz teļa augšanu un attīstību” (8.lote), jāatzīst, ka saimniecībā līdz 2021. gada pirmajam pusgadam strauji palielināt slaucamo govju skaitu kavēja karstuma stress un tā pēcietekme, kā rezultātā daļai govju bija izmainīts seksuālais cikls un karstuma stresa dēļ bija barības uzņemšanas traucējumi, kas būtiski ietekmēja auglības rādītājus. Tādēļ saimniecībā tika pieņemts lēmums ieviest digitālas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību varētu kontrolēt dzīvnieku aktivitāti, slaucamo govju un vaislas teļu ēšanas paradumus un dzīvnieku novietņu mikroklimatu. Tas tuvāko gadu laikā ļautu sasniegt saimniecībā izvirzīto stratēģisko mērķi “3000 slaucamās govis”, kā arī varētu iegūt ievērojami vairāk kvalitatīva svaigpiena, pat 70–80 t diennaktī. Lai uzlabotu auglības radītājus, saražotā piena apjomu un nodrošinātu optimālus mikroklimata rādītājus, a/s “Agrofirma Tērvete” slaucamo govju kompleksā “Tērces” ir veikusi ieguldījumus modernizācijā, integrējot slaucamo govju digitālo vadības sistēmu Afimilk un dzīvnieku novietņu mikroklimata kontroles sistēmu AG LIVESTOCK PRO.
Saimniecībā ganāmpulka vadību kontrolē ar GEA CowScaut un Afimilk sistēmām. Speciālisti atzīst, ka, lietojot šīs sistēmas, ievērojami tiek atvieglots darbs un uzlaboti ražošanas rādītāji. “Tērces” vadītājs Andris Krastiņš atzīst, ka darbs saimniecībā ir kļuvis precīzāks, ātrāk tiek diagnosticētas govis, kuras kādu apstākļu dēļ nespēj uzņemt vajadzīgo barības apjomu, vai ir izmainīta govju uzvedība. Tādēļ saimniecībā mazāk lieto antibiotikas un hormonu preparātus. Mērot govju ēšanas laiku, atgremošanu, kustību aktivitāti, tiek identificēti dzīvnieki, kuriem šīs darbības ir būtiski izmainītas. Šiem dzīvniekiem veterinārārsts novērtē veselību, un, ja nepieciešams, ļoti savlaicīgi uzsāk ārstēšanu. Tādējādi samazinās dzīvnieku ārstēšanas laiks, kas saimniecībai dod ievērojamu finanšu līdzekļu ietaupījumu, ko novirzīt dzīvnieku labturības un lielākas ilgmūžības nodrošināšanai.
1. attēls. Afimilk ganāmpulka digitālās pārvaldības sistēma ar mobilo aplikāciju
Demonstrējuma laikā, analizējot ganāmpulka atražošanas datus, bija novērojama tendence, ka saimniecībā ir problēma vaislas telēm un slaucamajām govīm noteikt precīzu meklēšanās sākuma laiku, kas savukārt ietekmē grūsnības iestāšanos. Respektīvi, daļai govju mākslīgā apsēklošana tika veikta agrāk vai novēloti. Integrējot saimniecībā Afimilk un CowScout sistēmas, pēc 6 mēnešu šo iekārtu lietošanas ievērojami samazinājās SAI no 430 uz 396 dienām, kas vidēji saimniecībai ļauj ietaupīt dienā 4,72 eiro uz vienu slaucamo govi.
Afimilk sistēmas priekšrocības
Izmantojot Afimilk sistēmu saimniecībā, speciālistiem ir iespējams laikus plānot savu darbu attiecībā uz mākslīgās apsēklošanas veikšanu.
2. attēls. Afimilk mobilās aplikācijas ziņojums par dzīvnieka aktivitāti un optimālo apsēklošanas laiku
Afimilk mobilajā lietotnē (2. attēls) ir uzskatāmi redzams, kad govij palielinās aktivitāte, kas būtībā ir viens no algoritma elementiem, ar kuru palīdzību tiek noteikts precīzs dzīvnieka optimālās apsēklošanas laiks. Respektīvi, speciālists par govs mākslīgās apsēklošanas veikšanu zina 10 stundas iepriekš. Regulāri ievadot datus Afimilk sistēmā, var precīzi izvērtēt katra mākslīgās apsēklošanas tehniķa darbu un vaislinieku kvalitāti. Tādēļ svarīgi, lai jebkurā sistēmā pieprasītā informācija būtu korekta un savlaicīgi ievadīta.
3. attēls. Afimilk sistēmas iespējas
Pilnvērtīga informācijas aprite saimniecībā speciālistiem ļauj laikus pieņemt lēmumus. Afimilk sistēmas ziņojums (3. attēls) norāda, ka govij ir bijusi apstiprināta grūsnība, taču nezināmu apstākļu dēļ novērota palielināta dzīvnieka aktivitāte, kas norāda, ka dzīvniekam ir bijis mikroaborts. Ikdienā šo ziņu bieži vien saimnieki neuzzina, jo īpaši, ja rūpīgi netiek analizēti piena pārraudzības dati un saimniecībā netiek veikta agrīna grūsnības diagnostika ar ultrasonogrāfu. Šādu faktu var noskaidrot arī, nosakot progesterona koncentrāciju pienā pēc 28. dienas, kad bijusi veikta mākslīgā apsēklošana vai arī noteikti glikoproteīni pienā vai asins serumā. Taču jāņem vērā, ka glikoproteīna testi mēdz būt neprecīzi, ja tos veic līdz 60. dienai pēc dzemdībām, jo asins serumā var saglabāties paaugstināts glikoproteīna līmenis no iepriekšējās grūsnības. Tādēļ vienmēr ar 1 % kļūdas iespējamību precīzāka būs agrīnā grūsnības diagnostika ar ultrasonogrāfijas metodi, ar kuras palīdzību var savlaicīgi atklāt olnīcu pataloģiju un dzemdes iekaisumu agrīnā stadijā.
CowScout sistēmas priekšrocības
Lietojot saimniecībā CowScout sistēmu, var iegūt līdzīgus datus, ko sniedz Afimilk sistēma.
4. attēls. Barības uzņemšanas laiks un kustību aktivitāte CowScout sistēmā
CowScot sistēma sniedz precīzu informāciju par govs barības uzņemšanas laiku 7 dienu periodā. Galvenais sistēmas algoritma elements ir precīzs ēšanas laiks un dzīvnieka aktivitāte. Novērojot palielinātu aktivitāti dzīvniekam, var secināt, ka sāk mainīties barības uzņemšanas paradumi (4. attēls).
5. attēls. Kustību aktivitāte un optimālais apsēklošanas laiks CowScout sistēmā
Sekojot līdzi barības uzņemšanas laikam un kustību aktivitātei, var noteikt optimālo mākslīgās apsēklošanas laiku (5. attēls). Sistēma vienmēr nosūta trauksmes ziņojumu, ja dzīvniekiem ir izmainīta ēšana, samazināta vai palielināta aktivitāte.
Sistēmām jābūt savienojamām
Latvijas piensaimniecībās tiek izmantotas vairākas elektroniskās ganāmpulka vadības un uzraudzības sistēmas. Izvēle vienmēr ir grūta, jo tās saimniekam sniedz plašu informāciju. Parasti sistēmas izvēli nosaka slaukšanas iekārtas izvēle, piensaimnieku sabiedrība Latvijā parasti izvēlas kādu no trīs populārākajiem slaukšanas iekārtu piedāvātājiem: DeLaval, GEA vai LELY.
Svarīgi, lai izvēlētā elektroniskā ganāmpulka pārvaldības sistēma būtu savienojama ar citām elektroniskām sistēmām un datu bāzēm. Saimniekiem vienmēr jāatceras, ka sistēma pati bez datiem nestrādā, tāpēc pareiza un savlaicīga datu ievade sistēmā ir ļoti būtiska ikdienas darba sastāvdaļa. Ikdienā jāieplāno laiks 2–3 reizes dienā aplūkot datus un trauksmes ziņojumus, tas katrā reizē neaizņem vairāk laika kā 15–20 minūtes, taču vismaz vienu reizi nedēļā būtu jāveic rūpīga saimniecībā esošo datu analīze. Dažas no elektroniskajām ganāmpulka pārvaldības sistēmām ikdienā sniedz datus par 100–120 dažādiem rādītājiem, taču saimnieki no piedāvātā plašā datu apjoma analizē un praksē izmanto 20–30 % piedāvātās informācijas.
Nākotnē darbs piensaimniecībās nebūs iedomājams bez digitālām tehnoloģijām. Daudziem digitāla ganāmpulka datu apstrāde ir kā bubulis, jo cilvēki baidās no lietām, kuru pielietošanu praksē labi nepārzina. Taču jau šodien ganāmpulku īpašniekiem ir elektroniski jāpilda dzīvnieku reģistrs Lauksaimniecības Datu centrā, jāziņo Lauku atbalsta dienestam par zemju platībām un to izmantošanu. Digitālā pasaule mūs ievelk savā atvarā arvien biežāk. Pasaulē ir radītas ļoti daudzas labas lietas, kuras jau izmantojam savā ikdienas darbā, tādēļ pareiza digitālo rīku lietošana ikvienam ļauj ietaupīt laiku un dzīvi veidot interesantāku un savādāku. Lai mums visiem veicās šajā digitālajā laikmetā. Darbs demonstrējumā turpinās, LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” LAD Līguma nr. LAD100119/P2.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Dainis Arbidāns,
LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā