Dažāda auguma izmēra govju ražotais piena daudzums vienā dienā

Saimniecību ilgtspējīga piena ražošana ir cieši saistīta ar slaucamo govju ilgmūžību, t. i., produktīvās dzīves ilgumu. Tomēr ilgmūžība ir ļoti sarežģīts rādītājs, kas atkarīgs no dažādiem govs dzīves aspektiem.

Piensaimnieku māka ilgāk ganāmpulkā turēt ražojošās govis varētu pozitīvi ietekmēt saimniecību ekonomiskos rādītājus, samazināt piena ražošanas nozares ietekmi uz vidi un kopumā veicināt dzīvnieku ilgtspējīgu izmantošanu pārtikas ražošanā.

Govju ilgmūžības palielināšana, samazinot piespiedu brāķēšanu, samazinātu arī veselības aprūpes izmaksas, palielinātu govju dzīves ilgumu, uzlabotu labturību un veicinātu ilgtspējīgāku piena ražošanas nozari, vienlaikus optimizējot piensaimnieku efektivitāti pieejamo resursu kopējā izmantošanā.

Slaucamās govs ilgmūžību var definēt kā govs kopējo dzīves ilgumu vai kā produktīvo dzīves ilgumu. Tas ir no dzimšanas brīža līdz izslēgšanai no ganāmpulka saimnieka lēmuma vai bojāejas rezultātā. Modernajās piensaimniecībās reti kura govs nodzīvo līdz savai dabiskajai nāvei no vecuma, jo govis var dzīvot līdz pat 20 gadiem. Vidējais piena govju produktīvās dzīves ilgums rūpnieciski attīstītajās valstīs ir no 3 līdz vismaz 4,5 gadiem. Šīs govis pirmo reizi atnesas ~2 gadu vecumā, kas nodrošina to kopējo dzīves ilgumu no dzimšanas līdz izslēgšanai no ganāmpulka laikā no 4,5 līdz 6,5 gadiem. Tādējādi govis tiek izbrāķētas krietni pirms to dabīgā mūža beigām, kas ir bieži vērojamms attiecībā uz dzīvniekiem piensaimniecībās. Lēmumu brāķēt govi galvenokārt pieņem saimnieks, pamatojoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, un to nosaka govs produktivitātes, atražošanas un veselības stāvoklis salīdzinājumā ar citām ganāmpulka govīm un to aizstāšanas iespējām.

Latvijā kopumā slaucamās govis 75% gadījumos tiek brāķētas piespiedu kārtā, pietrūkst selektīvā brāķēšana. Līdz ar to slaucamo govju izmantošanas ilgumam ganāmpulkos ar katru gadu ir tendence samazināties.

Dažādu apsaimniekošanas nepilnību rezultātā govis slimo ar vielmaiņas slimībām, un tā rezultātā var sekot atražošanas un citas veselības problēmas. Vēlamais mērķis saimniecībās: lielākā daļa brāķēto govju būtu produktivitātes dēļ un brāķēšana nepārsniegtu 20-25%.  Liela piespiedu brāķēšana ir signāls, ka fermās dzīvniekiem netiek nodrošināti pienācīgi komforta, sabalansētas ēdināšanas un labturības apstākļi. Tikai saimnieka spēkos ir novērst nepilnības un radīt dzīvnieku komfortam piemērotus apstākļus.

Mazs ilgmūžības rādītājs raksturo faktu, ka dzīvnieki neparāda savu maksimālo produktivitātes ģenētisko potenciālu, jo vispārzināms fakts ir, ka maksimālo efektivitāti un izaudzēšanas investīciju atdevi govis nodemonstrē trešās laktācijas laikā.Turklāt vairāk pirmās un otrās laktācijas govju tiek brāķētas, pieaugot brāķēšanas ātrumam, kas samazina dzīvnieku ilgmūžību un nozares rentabilitāti. Kopumā  visbiežākais pirmās un otrās laktācijas govju brāķēšanas iemesls ir atražošanas problēmas, savukārt krišana ir visbiežāk sastopamais iemesls trešās un vecāku laktāciju govīm.

Brāķēšana ir dzīvnieka izslēgšana no ganāmpulka bojāejas, pārdošanas vai nokaušanas dēļ. Brāķēšanu var klasificēt kā brīvprātīgu vai piespiedu kārtā, pamatojoties uz galveno iemeslu, kas ir brāķēšanas lēmuma pamatā. Brīvprātīga brāķēšana lielākoties  notiek zemas piena produktivitātes dēļ, aizstājot vecākās un mazražīgās govis ar jaunāku un produktīvāku ģenētiku.

Piena lopkopībā govs ilgmūžību raksturo galvenokārt trīs faktori:

• laktāciju skaits;
• kopējais saražotais piena daudzums mūžā;
• piena daudzums vienā mūža dienā, vienā produktīvā mūža dienā, vienā slaukšanas dienā.

Lai pētītu aktualizēto jautājumu, 2019. gadā LLKC uzsāka demonstrējumu “Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā” ar mērķi  izvērtēt un nodemonstrēt slaucamo govju auguma izmēru ietekmi uz veselību un tā nozīmi kvalitatīvai, ekonomiskai produkcijas ražošanai, ņemot vērā slaucamo govju auguma izmērus, palielināt kvalitatīva piena ieguvi govs vienā mūža dienā.

Demonstrējuma vadītāja ir Aija Luse, LLKC Ogres konsultāciju biroja lopkopības speciāliste, zinātniskā konsultante ir Dr. agr. Daina Jonkus, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts, bet demonstrējums ierīkots z/s “Lejas Zosēni” govju novietnē “Alsupes” Gulbenes novada Tirzas pagastā.

Demonstrējuma realizēšanai izvēlēta saimniecība, kurā slaucamās govis tura brīvajā turēšanas sistēmā, ar iespēju tām brīvi uzņemt barību un ūdeni, kā arī izvēlēties guļvietu izveidotās dzīvnieku grupas ietvarā. Saimniecībā galvenokārt audzē Holšteinas melnraibās un sarkanraibās govis un arī daļu sarkano šķirņu govis.

Lai vērtētu slaucamo govju auguma izmēru ietekmi uz piena ieguvi vienā mūža dienā, tika izveidota datu bāzē, kurā iekļauta demonstrējuma laikā no 2019. gada jūlija līdz 2022. gada 20. februārim izmantoto govju piena produktivitāte mūžā, produktīvajā mūžā un vienā mūža un produktīvā mūža dienā. Šajā laikā no saimniecības ganāmpulka kopā izslēgtas 109 govis, tajā skaitā 51 govs ar krustu augstumu 146 un vairāk cm (liela auguma govis) un 58 govis ar krustu augstumu līdz 145 cm (maza auguma govis). Ganāmpulkā ražojošas bija 44 liela auguma  un 31 maza auguma govs, kurām kopējais mūža ilgums, produktīvā mūžā ilgums, mūža un produktīvā mūža izslaukums un izslaukums vienā mūža un produktīvā mūžā dienā tika fiksēts uz 2022. gada 20. februārō (1. tabula un 2. tabula).

1. tabula. No ganāmpulka izslēgto dažāda auguma izmēra slaucamo govju vidējie produktivitātes rādītāji

Veicot datu matemātisko apstrādi, noskaidrojām, ka demonstrējuma laikā no ganāmpulka izslēgtajām govīm būtiska atšķirība starp abām grupām ir krustu augstumam un dzīvmasai, kas arī bija demonstrējuma mērķis, salīdzināt produktivitāti liela un mazāka auguma govīm. Pārējie aprēķinātie rādītāji statistiski būtiski neatšķīrās.⁕ Krustu augstums un dzīvmasa būtiski atšķiras liela un maza auguma govīm (p<0,05).

No ganāmpulka izslēgto govju kopējais mūža ilgums un produktīvā mūža ilgums par attiecīgi 138 un 153 dienām ilgāks bija govīm ar krustu augstumu līdz 145 cm. Arī izslaukums vienā dzīves dienā par 0,15 kg lielāks bija maza auguma govīm (attiecīgi 15,41 un 15,27 kg). Tomēr, izrēķinot izslaukumu vienā produktīvā mūža dienā, tas  par 1,41 kg lielāks bija govīm ar lielu augumu un būtiski lielāku  dzīvmasu (par 77,3 kg). No liela auguma govīm pēc atnešanās līdz izslēgšanai no ganāmpulka katru dienu iegūti 27,0 kg, bet no maza auguma govīm 25,89 kg piena.

Līdzīgi aprēķini veikti par govīm, kuras  demonstrējuma laikā līdz 20. februārim ražojā ganāmpulkā (2. tab.).

2. tabula. Ražojošo dažāda auguma izmēra slaucamo govju vidējie produktivitātes rādītāji

Krustu augstums un dzīvmasa būtiski atšķiras liela un maza auguma govīm (p<0,05).

Ražojošo liela auguma govju vidējais krustu augstums ir par 6,7 cm lielāks nekā maza auguma govīm (attiecīgi 149,1 un 142,4 cm) un vidējā dzīvmasa par 103,8 kg lielāka (attiecīgi 721,7 un 617,8 kg), kas ir statistiski būtiska atšķirība. No liela auguma ražojošām govīm uz 20.02.2022. iegūts 16,61 kg piena kopējā mūža dienā, kas bija par 0,89 kg mazāk, nekā kopējā mūža dienā izslaukts no maza auguma govīm (17,49 kg). Arī vienā produktīvā mūža dienā no maza auguma govīm izslaukts par 2,89 kg piena vairāk nekā no liela auguma govīm (attiecīgi 32,39 un 29,50 kg). Minētie dzīvo govju produktivitātes rādītāji abām grupām būtiski neatšķīrās. Par izslaukumu produktīvā mūža dienā, kas ir arī ekonomisks rādītājs, objektīvi var spriest par govīm, kuras ir izslēgtas no ganāmpulka. Demonstrējums turpinās un  galīgie secinājumi tiks sniegti projekta noslēgumā.

LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” LAD030619/P33/P35, “Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā” (LAD līguma Nr. LAD030619/P33/P35) 8. lote.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Aija Luse,
LLKC Ogres KB vadītāja, lopkopības konsultante

Dr. agr. Daina Jonkus,
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts

Raksta sagatavošanā izmantoti materiāli no Keeping Dairy Cows for Longer: A Critical Literature Review on Dairy Cow Longevity in High Milk-Producing Countries/mdpi.com un An Empirical Analysis on the Longevity of Dairy Cows in Relation to Economic Herd Performance/frontiersin.org