Darbi augļu dārzā un siltumnīcā

Ir pēdējais brīdis pārskatīt augļu dārzu un novērst postījumus, ja tādi radušies ziemā. Savukārt dārzeņu un puķu stādu audzētājiem jāgādā par kārtību un drošību siltumnīcā. Iesaka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja augkopības speciālists Edgars Cirša.

Kokiem – miza, upenēm – pumpuri

Augļudārzs jāapskata regulāri, īpaši jaunie kociņi, un jāpārbauda, vai tiem nav apgrauzta miza. Tas jādara arī tad, ja dārzam apkārt ir žogs un šķiet, ka neviens  dzīvnieks tur nav varējis iekļūt. Bojātu kociņa mizu vēlams noziest ar potziedi, lai stumbrs tiktu pasargāts no dažādiem ārējās vides faktoriem: vēja, lietus, kaitēkļiem un sēnīšu slimību ierosinātājiem.

Upeņu audzētājiem jāpārbauda, vai ogulājos nav iemitinājusies upeņu-pumpuru ērce. Uz bojājumiem norāda tas, ka pumpuri uzbrieduši 10 mm diametrā. Ja tādi uz dzinumiem pamanīti, tad zars ar bojātajiem pumpuriem jāizgriež ārā un jāiznīcina. To nedrīkst atlikt uz pavasari, jo, pumpuriem plaukstot, ērcītes sāk līst ārā un izplatīties pa stādījumu.

Sāk ar dezinfekciju

Siltumnīcas kārtošana jāsāk ar inventāra (podiņu, šķēru, nažu utt.) un pašas siltumnīcas dezinfekciju. Inventāra mazgāšanai un dezinficēšanai var izmantot 3% ūdeņraža peroksīdu. Der arī ziepes vai cits tīrīšanas līdzeklis. Svarīgi, ka ziepēm jābūt tīrām, kārtīgi nomazgātām pēc lietošanas citur, citādi tās var negatīvi ietekmēt augus.

Ir dažādi līdzekļi, ko izmanto siltumnīcai. Izvēloties jāņem vērā tās konstrukcija. Ja tā ir no koka, tad der antiseptiķi: vara sulfāts, sērs, Menno Florades (speciāls dezinfekcijas līdzeklis dārzkopībai), slāpekļskābe, fosforskābe, ūdeņraža peroksīds. Ja ir dzelzs konstrukcija, tad atsevišķi līdzekļi nav vēlami, jo tie var veicināt bojāšanos. Izmanto Menno Florades, slāpekļskābi, fosforskābi, ūdeņraža peroksīdu.

Kad ir silti

Siltumnīcā var sēt, piķēt un stādus stādīt tad, kad ir pietiekams siltums. Ja ir apkure, saimnieks darbu var plānot pats. Ja apkures nav, visticamāk, siltumnīca būs sasilusi maijā. Arī tad, ja temperatūru var nodrošināt, nav ieteicams sākt agrāk par februāra beigām, jo vēl ir maz gaismas un augi var sākt stīdzēt. Lielie audzētāji parasti sāk jau martā, jo iemanījušies nodrošināt gan gaismu, gan siltumu. Šobrīd stādus izdevīgāk ir pirkt, jo tā ir lētāk nekā izaudzēt pašam, kad tik ļoti augušas energoresursu izmaksas.

Lai izlemtu, kad sākt nodrošināt siltumu, ir jāsaprot, ko vēlas audzēt. Augi iedalās trīs grupās atkarībā no veģetācijas perioda ilguma.

Periodi pazīstamākajām ģintīm, ko audzē mūsu dārzkopji

Garš

Tomātiem, paprikai, selerijai, heliotropiem, dārza neļķēm, lobēlijām, salvijai.

Vidējs

Gurķiem, ķirbjiem, kabačiem, pētersīļiem, salātiem, agerātiem, lauvmutītēm, asterēm, celozijām, Ķīnas neļķēm, kohijām, limonijām, puķu tabakai, petūnijām, rudbekijām, verbenām.

Īss

Amarantiem, kliņģerītēm, rudzupuķēm, brūnactiņām, ģipsenēm, zaķa ļipām, lobulārijām, lupīnām, magonēm.

Dziļi nevajag

Sēklu sadīgšanai vajadzīgs mitrums un temperatūra, kas nav zemāka par 20–25°C, jo ir tādas sēklas, kas sadīgs, bet lēnāk, kā arī tādas, kas nedīgs vispār. Lielākajai daļai gaisma nav nepieciešama. Tomēr ir tādas, kam gaisma ļoti svarīga, piemēram, verbenas sēklas, kaut gan lielas, nedrīkst apbērt ar augsni. Tās sēj kūdrā vai komposta augsnē, var izmantot gatavos maisījumus. Jāsēj divu trīs sēklu biezumā, tas ir, ja sēkla ir 1 cm liela, tad augsnē tā jāliek 2–3 cm dziļumā. Ļoti smalkas sēkliņas (piemēram, begoniju, kas ir kā puteklīši) labāk ar augsni neapbērt. Kamēr nav sadīgušas, nedrīkst augsni iekaltēt. Tas ir ļoti svarīgi tām sēkliņām, kas netiek apbērtas, jo augsnes virskārta apžūst pirmā. Lai neiekalstu, podiņam vai kastītei pa virsu var uzlikt stiklu vai plēvi, bet, sēklām sadīgstot, jānoņem nost.

Vajadzēs izpiķēt

Sējot sēkliņas kasetēs un kastītēs, pēc sadīgšanas augi būs jāizpiķē, lai vairāk vietas. Piķē pa podiņiem vai izstāda ārā uz lauka. To dara tad, kad attīstās īsta lapa. No sākuma varētu šķist, ka tas ir lieks darbs, bet lielākajai daļai augu patīk, ja tie tiek pārstādīti, jo tajā brīdī netieši tiek skarta sakne. Ja tā ir ļoti gara, drīkst galu nokniebt, tā veicinot kuplāku saknes augšanu. Piķējot jāņem vērā, ka sakņu sistēma būs satīklojusi, un, stādus atdalot, nav labi saknes saplēst. Šādu piesakņotu podiņu izstādot ārā, vēlams tā malas nedaudz paspaidīt un sakni izkustināt, citādi tā būs slinka, lai izplestos. To nedrīkst darīt ķirbju dzimtas augiem. Ja tiek sēts kastītēs, tad tas aizņem mazāku vietu un var apsildīt tikai daļu no lielās siltumnīcas.

Pēc tam, kad augi sadīguši, temperatūra drīkst būt zemāka par 20°C. Sējot podiņos, aizņemta būs lielāka vieta, toties augus var audzēt diezgan ilgi un palielus. Vēl atšķirība tā, ka podiņi ir katrs atsevišķi (kasetē ir vairāki desmiti mazu podiņu kopā) un tos var izvietot tā, lai labāka gaisma. Ieteicams uzreiz podiņos sēt ķirbju dzimtas augus (gurķus, kabačus, ķirbjus u.c.), jo tiem nepatīk, ka tos piķē un traumē sakni.

Daina Tāfelberga,
laikraksta Viduskurzemei “Kurzemnieks” žunāliste

Foto: LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultants Edgars Cirša