Projekta “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai” lauka izmēģinājumu programma noslēdzās 2021. gadā.

2022. gadā turpināsies datu analīze un testēti iegūtie rezultāti. Pašlaik analizējam rezultātus, kas iegūti izmēģinājumos zemnieku saimniecībās Bauskas novadā (SIA “PS Līdums”) un Sesavā (z/s “Sniedzes”). SIA “PS Līdums” visos četros gados iekārtoti divi izmēģinājumi ar apzīmējumu “Bauska1” (ziemas kvieši pēc kviešiem ar augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju) un ar apzīmējumu “Bauska2” (ziemas kvieši pēc rapšiem). Z/s “Sniedzes” ar apzīmējumu “Sesava” iekārtots viens izmēģinājums (ziemas kvieši pēc kviešiem, ar augsnes aršanas tehnoloģiju). Apskatīsim meteoroloģiskos apstākļus četru gadu periodā, slimību attīstības atšķirības un ražas atkarībā no fungicīdu lietošanas variantiem.

Četru gadu meteoroloģisko apstākļu salīdzinājumam izmantoti dati no vienas izmēģinājumu vietas (Bauska – 1. att.), jo gan vidējā gaisa temperatūra, gan nokrišņu daudzums abās vietās bija līdzīgi. No meteoroloģisko apstākļu viedokļa katrs gads ir bijis atšķirīgs. 2019. gada veģetācijas periods bija vissausākais – tikai 67,5 mm, kas ir uzskatāms par ļoti zemu nokrišņu daudzumu. 2018. gadā visā veģetācijas periodā nokrišņi bija 150 mm, turklāt vidējā gaisa temperatūra jau maijā bija ļoti augsta, un tā tupināja paaugstināties arī jūnijā un jūlijā. Šajā gadā  novērots visgarākais karstuma periods. 2020. gadā bija visvairāk nokrišņu – 290,8 mm, karsts bija tikai jūnijā, bet bija pietiekams nokrišņu daudzums. 2021. gadā visā sezonā nokrišņu bijis salīdzinoši daudz (207,2 mm), augstas gaisa temperatūras bija jūnijā un jūlijā. Kopumā lielas temperatūras svārstības, kas kombinējas ar ļoti atšķirīgu nokrišņu daudzumu, raksturo visu četru gadu sezonas. Tas, protams, atsaucas uz dažādu ziemas kviešu slimību attīstību.

Katras sezonas atšķirīgo slimību attīstības gaitu vislabāk var novērtēt, izmantojot monitoringa datus, kur fungicīdi veģetācijas periodā netiek lietoti (2. att.). Visizplatītākās un tādēļ nozīmīgākās ziemas kviešu slimības Latvijā ir kviešu lapu dzeltenplankumainība un kviešu lapu pelēkplankumainība. Vislabāk atšķirības slimību attīstībā redzamas, salīdzinot to attīstības pakāpi (slimības bojājumi % no lapu virsmas) piengatavības fāzē (BBCH 73-77). Visos trīs izmēģinājumu laukos tendences bija ļoti līdzīgas. 2018. un 2021. gadā dzeltenplankumainība dominēja visos izmēģinājumos. 2019. un 2020. gadā pelēkplankumainības līmenis bija augstāks visos izmēģinājumos, taču arī dzeltenplankumainības attīstības pakāpe bija augsta. Absolūtos skaitļos dzeltenplankumainības attīstības pakāpe augstāka vidēji četros gados ir bijusi Bauska1 izmēģinājumā. Tas skaidrojams ar lielāku salmu atlieku daudzumu augsnes virskārtā, lietojot minimālās augsnes apstrādes tehnoloģijas. Augstāka pelēkplankumainības attīstība bijusi 2019. un 2020. gados, tas skaidrojams ar lielāku nokrišņu daudzumu maijā, attiecīgi 52,8 un 102,4 mm. 2021. gadā abu lapu plankumainību attīstības pakāpes bija salīdzinoši zemākas, lai gan maijā un jūnijā nokrišņu bija daudz.

Projektā vērtēta ne tikai priekšauga, augsnes apstrādes veida, bet arī meteoroloģisko apstākļu (nokrišņu daudzums, aktīvo temperatūru summa, kā arī attiecība starp nokrišņu daudzumu un temperatūru summu – hidrotermiskais koeficients) ietekme uz slimību attīstību. Rezultātā tiks izvērtēti riska faktori un izveidoti algoritmi, kas nepieciešami lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrādāšanai.

Četru gadu laikā analizēta dažādu slimību ierobežošanas stratēģiju ietekme uz kviešu ražu un tās pieaugumu. 3. attēlā redzami vidējie ražas pieaugumi visā izmēģinājumu periodā. Visos izmēģinājumos vidējie ražas pieaugumi ar fungicīdiem apstrādātajos variantos ir bijuši būtiski (p<0,001) – no 0,47 līdz 0,69 t/ha.

Ražu pieaugumu svārstības ietekmēja gan atšķirīgie meteoroloģiskie apstākļi veģetācijas, gan arī dažādie apstākļi ražas novākšanas laikā. Visos izmēģinājumos raža tika novākta, cik vien iespējams, kvalitatīvi, tomēr veldre un mitrums ietekmēja ražas novākšanas gaitu izmēģinājumos, tieši tādā pašā veidā kā ražošanas laukos.

Fungicīdu lietošanas efektivitāte un tās svārstības tiešā veidā atspoguļojas kviešu ražas pieaugumā. Vidējie dati dod iespēju novērtēt fungicīdu lietošanas efektivitāti garākā laika periodā, jo ietver dažādus apstākļus, kādi pa gadiem ir sastopami (4. att.). 2018. gada sezonā lielāki ražas pieaugumi vērojami Bauska2 izmēģinājumā, kur priekšaugs ir rapsis. Savukārt 2019. gada sezonā nokrišņu trūkuma ietekme redzama visos izmēģinājumos. Zemāki ražas pieaugumi 2020. gadā Sesavas un 2021. gadā Bauska2 un Sesavas izmēģinājumā skaidrojami ar apstākļiem ražas novākšanā un veldres ietekmi.

Lai vērtētu dažādu fungicīdu lietošanas shēmu ietekmi, tiek analizēti vidējie ražas dati katrā izmēģinājumā, visu izmēģinājumu vidējie ražas dati kopā un vidējie ražas dati katrā gadā.

2018.-2021. gadu vidējie ražas dati katrā no izmēģinājuma vietām

Vidējie ražas dati no 3 izmēģinājumu vietām pa gadiem

Skaidrojumi izmēģinājumu shēmai:

* BBCH – kviešu attīstības etapu starptautisks apzīmējums

* T1 – pirmā fungicīdu apstrādē kviešu stiebrošanas fāzē (BBCH 31-39)

* T2 – otrā fungicīdu apstrāde kviešu  stiebrošanas beigās (BBCH 49), vārpošanā (BBCH 51-59) vai ziedēšanas sākumā (BBCH 61)

* T3 – trešā fungicīdu apstrāde kviešu ziedēšanas fāzē (BBCH 63-65)

* F1 un F2 variantos fungicīds lietots tikai vienu reizi pilnā devā

* F3, F4, F5 un F6 variantos fungicīds lietots divas reizes, katrā apstrādē pusi no devas. Atšķiras tikai pirmās apstrādes laiki pēc kviešu attīstības etapiem (BBCH)

* F7 variantā fungicīdi lietoti trīs reizes. Pirmās divas reizes, tāpat kā F3-F6 variantos, katrā apstrādē lietota puse no devas, un trešajā apstrādē tika lietots fungicīds pilnā devā specifiski pret vārpu fuzariozi

* T1 un T2 apstrādēs  lietoti protiokonazolu saturoši fungicīdi (pilna deva apm. 200 g/ha, puse devas apm. 100 g/ha). T3 apstrādē lietots metkonazolu saturošs fungicīds pilnā devā (90 g/ha)

* Visos izmēģinājumos izmantota ziemas kviešu šķirne ‘Skagen’

Lielākās ziemas kviešu ražas iegūtas, ja priekšaugs bijis rapsis (Bauska2). Ražas ziemas kviešu sējumos, kur priekšaugs bijis ziemas kvieši, gan  izmantojot minimālo augsnes apstrādi (Bauska1), gan arot (Sesava) ir līdzīgas. Izmēģinājumu rezultāti kārtējo reizi pierāda jau labi zināmo patiesību – rapsis kā priekšaugs pozitīvi ietekmē kviešu ražu.

Katra atsevišķa izmēģinājuma un arī visu izmēģinājumu vidējie ražas dati šajos četros gados neparāda būtiskas atšķirības starp variantiem, kad fungicīds lietots vienu reizi pilnā devā (varianti F1 un F2) un variantiem, kad izmantota dalītā fungicīda apstrāde (varianti F3-F6). Vidēji izmēģinājumā F7 variants, kur papildus tiek lietots fungicīds pret vārpu fuzariozi, nenodrošina būtiski augstāku ražu, salīdzinot ar citiem variantiem, tomēr 2020. un 2021. gadā šajā variantā raža bija būtiski augstāka. 

Vidējie ražas dati pierāda, ka visi fungicīdu lietošanas varianti nodrošina būtiski augstākas ražas, tomēr atsevišķos izmēģinājumos (Bauska2 – F1, F3 un Sesava F2) netika panākta būtiski augstāka raža. Visaugstākā raža iegūta variantā F6, kur pirmā fungicīdu apstrāde tika veikta tikai tad, kad jau redzama karoglapa (BBCH 37-39).

Svarīgas ir ne tikai ražu atšķirības starp variantiem, bet arī ekonomiskais ieguvums, izmantojot dažādus fungicīdu apstrādes variantus. Arī ekonomiskā ieguvuma izvērtēšanā vajadzētu ņemt vērā izmēģinājumu ražas datu statistisko analīzi. Ja raža dažādos variantos nav bijusi būtiski atšķirīga, tad ekonomiskais ieguvums var svārstīties tajās robežās, kas parādās ekonomiskajā aprēķinā starp vienādi novērtētajiem variantiem.

5. attēlā redzamas aptuvenās fungicīdu izmaksas katrā variantā (bez PVN), aprēķināta ražas pieauguma vērtība ar kviešu cenu 180 €/t (bez PVN). Tīrais ienākums aprēķināts, ņemot vērā tikai fungicīdu izmaksas bez smidzināšanas izmaksām. Tās katrā saimniecībā ir atšķirīgas un mainās arī atkarībā no izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļu un mēslojumu tvertnes maisījumiem. Fungicīdu izmaksu aprēķiniem izmantota 2021. gada LPKS “LATRAPS ” augu aizsardzības līdzekļu cenu lapa.

Pieaugot kviešu cenām, proporcionāli pieaug arī ražas pieauguma vērtība, līdz ar to svarīgāka kļūst slimību ierobežošana. Pamatojoties uz visiem projekta gaitā iegūtajiem rezultātiem, tiks izveidots ekonomiskais kalkulators, kas ļaus lauksaimniekiem izvērtēt dažādus scenārijus ar kviešu cenām un fungicīdu izmaksām dažādos kviešu ražības līmeņos.        

Kopsavilkums

* Kviešu lapu dzeltenplankumainības un kviešu lapu pelēkplankumainības attīstība būtiski atšķiras atkarībā no gada situācijas. To nosaka gan meteoroloģiskie apstākļi, gan  citi slimību attīstību ietekmējošie faktori. Tomēr tieši kviešu lapu dzeltenplankumainība ir tā slimība, kuras attīstības pakāpe ir augsta katru gadu.

* Visus gadus fungicīdu lietošana devusi būtisku ziemas kviešu ražas pieaugumu.

* Nav iespējams pateikt, kura no fungicīdu lietošanas stratēģijām visos apstākļos dos vislabāko rezultātu. Lai izdarītu piemērotāko izvēli, nepieciešams visu risku faktoru novērtējums konkrētos apstākļos. Lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma ir paredzēta kā palīgs tieši šim mērķim.

* Ekonomisko ieguvumu vērtējumā jāņem vērā iespējamās ražas pieauguma svārstības un visi mainīgie faktori, piemēram, plānotā raža, graudu cena, fungicīdu izmaksas, apstrāžu reižu skaits u. c.

Biruta Bankina,
vadošā pētniece, Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Aigars Šutka,
agronoms-konsultants, SIA “AKPC”