Saimniecībā saražotā barība – efektīvākai piena lopkopībai

LLKC īsteno demonstrējumu par kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējām barības devā slaucamajām govīm, lai  sasniegtu ekonomiski pamatotu ražību. Tas notiek zemnieku saimniecībā “Kalna Dambrāni” Viesītes pagastā, Jēkabpils  novadā.

Saimniecība apsaimnieko 912 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Zālāji tiek audzēti 463 ha platībā, kukurūza – 275 ha. Atlikušo platību aizņem graudaugi. Iepriekšējos gados graudaugus realizēja tirgū, šogad plānots ganāmpulkam nepieciešamo daudzumu atstāt saimniecībā. Rupjās lopbarības avoti ir zāles, kukurūzas skābbarība; siens un salmi. Rupjās lopbarības platība uz 1 slaucamu govi sastāda 1,06 ha.

Dzīvnieku ražības un veselības nostiprināšanai saimniecība 2013. gadā sāka audzēt kukurūzu, kas deva labu rezultātu. Ar gadiem kukurūzas audzēšanas pieredze nostiprinājusies. Kā sēklas materiālu izmanto šķirnes, kas ik gadu pamainās, ar FAO skaitli 200 un 230. Zālāju platībās izmanto sēklu maisījumus, kuru sastāvā 25% tauriņzieži, 75% stiebrzāles. Sezonas laikā vidēji tiek iegūti trīs  pļāvumi. Zāles skābbarības masai izmanto ieraugu. 2021. gada sezonā tika sagatavotas 1830 sausnas tonnas zāles skābbarības un 2170 sausnas tonnas kukurūzas skābbarības. Skābbarības gatavošanas procesā neparedzamākie ir klimatiskie apstākļi, kurus saimnieks nevar ietekmēt. Kukurūzas sausnas ražu ietekmē arī mežacūku ciemošanās lauku platībās. Viens no svarīgākajiem posmiem ir bedres piepildīšanas laiks, masas blietēšana un precīza “iepakošana”. Zāles skābbarības bedres pildīšana aizņem 2–4 dienas, kukurūzas – 2 dienas. Zāles un kukurūzas saražotās skābbarības sausnas īpatsvars attiecīgi sastāda 46 un 54%. Slaucamo govju barības devās zāles skābbarības īpatsvars variē 40–50% robežās, kukurūzas – 50–60%. Saimniecības pilnā darbības cikla rezultātā 10–15% no saražotās rupjās lopbarības nonāk nobarojamo buļļu barības galdā.

Tuvojas jaunā skābbarības gatavošanas sezona. Zāles skābbarības kvalitāti būtiski ietekmē pareiza mēslošana, zālaugu attīstības fāze,  masas sausnas daudzums, klimatiskie apstākļi, precīzas tehnoloģijas ievērošana skābējamās masas sagatavošanā. Nenovērtējama loma ir  veicamā darba kvalitātei, kā arī saimniekošanas praksei, darba organizācijai. Barības vielu zudumi skābbarībā tās turpmākās uzglabāšanas un izēdināšanas laikā nebūtu pieļaujami. Pienācis laiks, kad nopietni jāizmanto visi iespējamie pieejamie resursi, lai sagatavotu rupjo lopbarību ar labu izmantojamības un sagremojamības pakāpi. Tas attiecas ne tikai uz demonstrējuma saimniecību, bet arī uz jebkuru citu mazāku, vidēju vai lielāku darbojošos uzņēmumu. Ja braucam uz lauka, tērējam laiku, degvielu, iepakojuma materiālu, tad tas jādara ar domu darbu paveikt pēc labākās sirdsapziņas. Esošās dzīves dārdzības situācijā citu variantu nav, jo pieļautās neizdarības un  paviršības esošā piena cena nenosegs. Rupjā lopbarība ir pamatu pamats govju, tai skaitā augstražīgu govju ēdināšanā, un lētākā dzīvnieka ēdienkartē. Jebkurā gadījumā rupjā lopbarība devā jāpapildina ar proteīna un enerģijas barības līdzekļiem. Jo kvalitatīvāka būs rupjā lopbarība, jo mazāk nepieciešams izēdināt spēkbarību. Z/s “Kalna Dambrāni” zāles skābbarības ķīmisko analīžu rezultāti 2021. gada sezonā atspoguļoti 1. tabulā.

1. tabula

Skābbarības ķīmisko analīžu rezultāti sausnā 2021. gadā

2021. gadā saražotās zāles skābbarībai, salīdzinot ar 2020. gadu, bija raksturīga augstāka kvalitāte gan kopproteīna, gan enerģijas, gan sausnas sagremojamības ziņā. Arī šogad ir izaicinājums sagatavot pēc iespējas kvalitatīvāku zāles skābbarību, uzlabojot sausnas sagremojamības rādītāju. Būtu jāstrādā pie koppelnu rādītāja samazināšanas. 2020. gadā tas vidēji bija 8,3%, 2021. gadā – 9,5%. Samazinot šo rādītāju, varam palielināt enerģijas līmeni skābbarībā. Te svarīgi izvēlēties pareizu pļaušanas augstumu. Līdzenā laukā tas varētu būt 7–10 cm robežās, nelīdzenā – augstāks.

Kukurūzas skābbarību galvenais raksturojošais rādītājs ir cietes saturs tajā. Pamatā gan 2020., gan 2021. gada sezonā tas ir bijis robežās no 31 līdz 39%. Sausnas saturs svārstījies no 32 līdz 38%.

Demonstrējuma tēmas ietvaros veikti vairāki atkārtojumi slaucamo govju grupās ar atšķirīgu rupjās lopbarības izēdināšanas īpatsvaru barības devās. Rezultātus ietekmē gan skābbarības kvalitāte, gan koncentrātu un piena cenas. Rupjās lopbarības un koncentrātu sausnas kg īpatsvara attiecības grupās sastādīja 60:40 un 50:50. Barības devu izmaksas kopš demonstrējuma uzsākšanas (2020. gada beigas) patlaban vidēji palielinājušās par 30%, savukārt piena cenas kāpums – par 34%. Komplektējot grupas, laktācijas sākuma periodā no 1 kg apēstās sausnas govis saražo 1,8–1,9 kg piena. Pieaugot laktācijas dienu skaitam, šis rādītājs samazinās. 305 dienu slaukšanas intervālā tas variē 1,5–1,6 kg no 1 kg sausnas.

Patlaban tirgus situācija prasa no saimnieka gudru, pārdomātu saimniekošanas praksi, kas virzīta uz biznesa rezultātu un vides saglabāšanu.

Darbs demonstrējumā par tēmu “Kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/20/P21 (4. lote), tiek turpināts.

Ziedīte Bimšteine,

LLKC Jēkabpils biroja lopkopības konsultante

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.