You are here
Jauno tehnoloģiju izmantošanas iespējas
Precīzās lauksaimniecības attīstība un ieviešana ir bijusi iespējama, apvienojot globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS) un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS). Šīs tehnoloģijas ļauj savienot reāllaika datu vākšanu ar precīzu informāciju par atrašanās vietu, kas dod iespēju efektīvi manipulēt un analizēt lielu ģeotelpisko datu apjomu.
Uz GPS balstītas lietojumprogrammas precīzajā lauksaimniecībā tiek izmantotas saimniecības plānošanai, lauku kartēšanai, augsnes paraugu analizēšanai, traktoru vadīšanai, kultūraugu izpētei, mainīgo apstākļu reģistrēšanai un ražas kartēšanai. GPS ļauj lauksaimniekiem strādāt sliktas redzamības apstākļos, piemēram, lietus, putekļu, miglas un tumsas laikā, kā arī vairāk pievērsties pievienotajam agregātam, ja traktors ir aprīkots ar precīzo stūrēšanas sistēmu.
Agrāk lauksaimniekiem bija apgrūtināti sasaistīt ražošanas metodes un kultūraugu ražu ar augsnes satura mainīgumu. Tas ierobežoja viņu spēju izstrādāt visefektīvākās augsnes un augu apstrādes stratēģijas, kas būtu varējušas uzlabot to ražošanu, kā arī produkcijas palielināšanu. Mūsdienās tiek strādāts pie precīzākas pesticīdu, herbicīdu un mēslošanas līdzekļu lietošanas un labākas ķīmisko vielu izkliedes kontroles, jo šo līdzekļu cenas, kā arī vides piesārņojums nemitīgi palielinās. Izkliedes daudzumu uz augsnes iespējams samazināt, lietojot to tikai tur, kur nepieciešams, ar precīzās lauksaimniecības palīdzību, tādējādi samazinot izdevumus, dodot lielāku ražu un veidojot videi draudzīgāku saimniecību.
Precīzā lauksaimniecība tagad maina veidu, kā lauksaimnieki un uzņēmumi skatās uz saviem laukiem, no kuriem viņi gūst peļņu. Precīzā lauksaimniecība ir saistīta ar savlaicīgas ģeotelpiskās informācijas vākšanu par prasībām attiecībā uz augsni, augiem, dzīvajiem organismiem un dzīvniekiem, kā arī noteiktai vietai raksturīgu apstrādi, lai palielinātu lauksaimniecisko ražošanu un aizsargātu vidi. Tagad ir iespēja no saviem laukiem iegūt augstākus rezultātus ar mazākām izmaksām. Precīzā lauksaimniecība kļūst arvien populārāka, galvenokārt pateicoties augsto tehnoloģiju rīku ieviešanai, kas ir precīzāki, rentablāki un lietotājam draudzīgāki. Daudzu jauno inovāciju pamatā ir vadības sistēmu datoru, datu vākšanas sensoru un GPS laika un pozīcijas atskaites sistēmu integrācija.
Daudzi uzskata, ka precīzās lauksaimniecības priekšrocības var realizēt tikai lielās saimniecībās ar milzīgiem kapitālieguldījumiem un pieredzi informācijas tehnoloģijās. Tā tas nav. Ir lētas un viegli lietojamas metodes un paņēmieni, kurus var izmantot visi lauksaimnieki. Izmantojot GPS, ĢIS un satelītu rādījumus, var iegūt informāciju, kas nepieciešama augsnes un ūdens izmantošanas uzlabošanai. Precīzā lauksaimniecība nesākas ar lielām investīcijām iekārtu vai aprīkojuma iegādē, bet gan ar rūpīgu lauku augsnes satura analīzi un novērojumiem dabā, kā arī satelītu reāllaika vizuālajiem datiem. No tiem lauksaimnieki var gūt papildu ieguvumus un praktizēt labāku mēslošanas līdzekļu izmantošanu un citus augsnes satura uzlabojošus paņēmienus, nosakot ekonomisko slieksni kaitēkļu un nezāļu invāzijas apkarošanai un aizsargājot dabas resursus turpmākai izmantošanai.
GPS iekārtu ražotāji ir izstrādājuši vairākus rīkus, lai palīdzētu lauksaimniekiem un lauksaimniecības uzņēmumiem kļūt produktīvākiem un efektīvākiem precīzās lauksaimniecības sektorā. Mūsdienās daudzi lauksaimnieki izmanto no GPS atvasinātus produktus, lai uzlabotu savu lauksaimniecības uzņēmumu darbību. Atrašanās vietas informāciju apkopo GPS uztvērēji, lai kartētu lauku robežas, ceļus, meliorācijas sistēmas un problemātiskās vietas kultūraugiem, piemēram, nezālēm vai slimībām. GPS precizitāte ļauj lauksaimniekiem izveidot saimniecības kartes platībām ar precīzu un reālai situācijai atbilstošām platībām, ceļu atrašanās vietām un attālumiem starp apskates objektiem. GPS ļauj lauksaimniekiem gadu no gada precīzi orientēties uz konkrētām lauka vietām, lai savāktu augsnes paraugus vai uzraudzītu ražas apstākļus.
Kultūraugu analizēšanai izmanto datu vākšanas ierīces ar GPS precīzai pozicionēšanai, lai kartētu kaitēkļu, kukaiņu un nezāļu invāzijas uz lauka. Tās var būt arī pārvietojamas un dažādi aprīkotas kaitēkļu stacijas, ko piedāvā ražotāji un kuras iespējams uzstādīt uz lauka. Kaitēkļu problemātiskās zonas kultūraugos var precīzi noteikt un kartēt turpmākiem lēmumiem un darbu ieteikumiem. Tos pašus lauka datus var izmantot arī dronu smidzinātājos, kas ļauj precīzi apstrādāt laukus, kur tas tieši ir nepieciešams, bez cilvēku klātbūtnes.
Lauksaimnieki un lauksaimniecības pakalpojumu sniedzēji var sagaidīt vēl turpmākus uzlabojumus, jo GPS turpina modernizēties. Papildus pašreizējam civilajam pakalpojumiem, ko nodrošina GPS, Amerikas Savienotās Valstis ir apņēmušās GPS satelītos ieviest otro un trešo civilo signālu. Pirmais satelīts ar otro civilo signālu tika palaists 2005. gadā. Jaunie signāli uzlabos gan lauksaimniecības darbību kvalitāti, gan efektivitāti nākotnē. Ir labi zināt par saviem laukiem pēc iespējas vairāk un nodarboties ar lauksaimniecību pēc iespējas dabai draudzīgākā veidā.
Pēteris Zelčs,
LLKC Inženiertehniskās nodaļas
lauksaimniecības/ mehānikas inženieris