Nezāļu ierobežošana labai dārzeņu ražai

Klāt maijs, jaunā dārzeņu audzēšanas sezona ir uzņēmusi pilnu gaitu. Šogad nedaudz citādos apstākļos, taču, neskatoties uz to, joprojām tikpat aktuāla.

Nezāles ir neatņemama dārzeņu audzēšanas sastāvdaļa, un ļoti lielā mērā bioloģisko dārzeņu audzēšanas veiksme būs atkarīga no tā, cik labi būs izdevies ierobežot tik dažādās nezāles. Jāņem vērā, ka bioloģiskajā dārzeņu audzēšanā nezāles ir viens no galvenajiem ražu limitējošiem faktoriem. Šis ir pieredzes un novērojumu apskats, kā vajadzētu izvērst nezāļu ierobežošanas stratēģiju un kad kādus tehniskos līdzekļus izmantot, lai šis nepārvērstos par lielāko sezonas murgu.

Par visu pēc kārtas!

Savlaicīgums

Kas slēpjas zem šī jēdziena? Ir jāpazīst īsmūža viendīgļlapju nezāles, piemēram, gaiļsāre, zaļā sarene; divdīgļlapju nezāles – baltā balanda, tīruma zvēre, virza un citas, to attīstības bioloģija. Kā jebkuram augam, galvenais tām ir izveidot zaļo masu, uzziedēt un saražot sēklas. Nezāļu attīstība sākas ļoti ātri, parasti 5–7 dienu laikā pēc pēdējās augsnes apstrādes jau ir jāsāk rīkoties. Šajā laika posmā nezāļu sēklas ir paspējušas sadīgt, ir izveidojušās dīgļsaknes un virs augsnes ir parādījušās dīgļlapiņas. Kā to konstatēt uz lauka? Pietiek ar pirkstu parušināt augsni 1–2 cm dziļumā, kur ieraudzīsim daudz baltu, kā diedziņi, dīgļsaknīšu. To tur būs ļoti daudz, jo augsnē “sēklu banka” ir pārpildīta ar nezāļu sēklām. Otrs, kā ieraudzīt dīgļlapiņas. Tās nekad nevarēs redzēt saulainā dienā, dienas vidū lauks šķitīs pilnīgi tīrs no nezālēm. Aizejot uz tīrumu vakarā pirms saules rieta vai no rīta, saulei lecot, mēs ieraudzīsim, ka lauks tā dīvaini vizuļo. Tam par iemeslu ir neatvērušās nezāļu dīgļlapiņas, kuru apakšpuse ir sudrabota. Saules stariem krītot uz to apakšpusi, tās vizuļo. Tā ir vienīgā iespēja, jo, skatoties no augšas, neizdosies neko ieraudzīt. Esam ieguvuši pārliecinošus argumentus, kas saka, ka nezāļu ierobežošana ir jāsāk. Tā kā nezāles ir nopietnāki konkurenti dārzeņiem par ūdeni un barības vielām, nogaidīt nedrīkst. Jo tīrāks būs lauks sēklu sadīgšanas brīdī, jo labāk.

Rindu iezīmēšana

Kā rīkoties, lai tajā brīdī varētu dārzeņu lauku sākt rušināt? Ir vismaz trīs veidi, kā to nodrošināt. Sējas laikā pie sēklām, kuras tiek sētas, nedaudz piejauc citas ātri dīgstošas sēklas. Burkāniem, piemēram, salātus. Svarīgi, lai sēklu forma sakristu vai būtu vismaz līdzīga. Sīpolu sēklai var mēģināt piejaukt redīsu sēklas. Tādā veidā ātri dīgstošās sēklas iezīmēs sēklu rindas un varēs uzsākt rušināšanu. Otrs variants ir veidot tehnoloģisko sliedi, pa kuru braucot, var nodrošināt precīzu rindstarpu rušināšanu. Šajā gadījumā ir svarīgi, lai visu kopšanas agregātu darba platums sakristu. Pretējā gadījumā daļa dārzeņu rindu var tikt iznīcinātas. Trešais variants ir vismodernākais, bet vienlaikus arī naudas ziņā  ietilpīgākais, kad uz traktora ir uzstādīta GPRS aparatūra, kas ļauj ikreiz nobraukt precīzi pa vienām un tām pašām pēdām.

Kādus tehniskos līdzekļus izmantot?

Vispirms par rokas darbarīkiem. Ja runā par kapļiem, tad šajā nezāļu ierobežošanas stadijā nedrīkst izmantot kapļus ar platu asmeni, ar kuru veic riņķveida kaplēšanas kustības. Jebkura augsnes virskārtas apvēršana ir saistīta ar jaunu nezāļu sēklu sadīgšanu. Lai to novērstu, arsenālā ir jābūt kapļiem ar plānu un šauru asu asmeni, ar kuru nezāļu dīgļsaknītes tiks nogrieztas. Kaplim ir jābūt garā kātā, asmeni iedziļina augsnē 1–2 cm dziļi un no tālākās pozīcijas no sevis velk uz sevi, tā nogriežot mazās nezāles. Ļoti labi šajā stadijā ir izmantot Fokina plakangriezēja kapļus, tikai jānodrošina ergonomiski kāti, bet asmeņi ir ļoti labi. Var tikt izmantoti ar cilvēka spēku darbināmi rindstarpu rušinātāji. Daudziem tie ir saglabājušies no padomju laikiem, kā arī ir šo laiku Terratek sistēmas rušinātāji ar vienu vai diviem atbalsta riteņiem. Līdz dārzeņu sadīgšanai no nažu komplekta izmanto “bezdelīgas” tipa nažus. Nosaukums tāds, jo asmens atgādina bezdelīgas spārnu. Asmeņiem noteikti ir jābūt uzasinātiem. Ja augsnē ir akmeņi vai tā ir smilšaina, tad var nākties asināt tos pat vairākas reizes dienā. Tas pats attiecas uz traktorvilkmes rušinātājiem.

Cik tuvu dārzeņu rindai drīkst rušināt?

Varētu teikt, ka, jo tuvāk dārzeņu rindai, jo labāk, bet tuvāk kā par 2 cm gan nevajadzētu. Ja izmanto roku darbu, sanāks nedaudz vairāk, jo, lai iekļautos šajos 2 cm, roku kustībai ir jābūt ļoti vienmērīgai un trenētai.

Darba efektivitāte

Ja darbs tiek uzsākts 5–7 dienu laikā pēc sējas, rezultāts ir ļoti labs. Nezāļu iznīcināšanas efektivitāte var sasniegt pat 99%. Taču kādas nezāles vienmēr spēs izdzīvot. Tas viss ir ar piebildi, ja lauks nav piesārņots ar daudzgadīgajām nezālēm, jo tās nav iespējams sekmīgi apkarot veģetācijas periodā.

Ko darīt ar platību ap augu rindu?

Mazā augsnes sleja, kas paliek neapstrādāta, ir no 4 līdz 8 cm atkarībā no darba veicēja izveicības un labi noregulētas traktortehnikas. Šajā joslā, protams, nezāles tāpat dīgst. Kā tad pasargāt trauslos dārzeņu dīgstus un nelasīt ar pirkstiem katru mazo nezāli. Viens no variantiem ir izmantot nezāļu nodedzināšanu. Kā pareizi noteikt to brīdi, kad tas būtu jādara. Uzreiz jāsaka, ka metode ir pielietojama tikai vienu reizi pirms dārzeņu sadīgšanas. Vairākkārtīgas apstrādes negatīvi ietekmē augsnes dzīvotni. Vislabākais brīdis nezāļu nodedzināšanai ir īsi pirms dārzeņu (piemēram, burkānu) sadīgšanas. Tomēr, skatoties un atraušot sējuma rindu, būs grūti pateikt, pēc cik ilga laika tad to vajadzētu darīt. Metode, ko savulaik apguvu, nāk no Dānijas dārzeņkopjiem. Vajag atrast rindas fragmentu, kas atbilst tipiskai lauka situācijai, tādēļ nevajadzētu to izvēlēties rindas galos vai lauka malā. Kad vieta ir izvēlēta, uz rindas uzliek mazu stikla plāksnīti, vismaz 30–50 cm garumā. Zem stikla augsne iesils ātrāk un vairāk nekā viss atklātais lauks, un tur sadīgšana noritēs ātrāk. Līdzko zem stikla burkāni ir sadīguši, ir laiks nezāļu dedzināšanas pasākumam. Atgādinu, ka stikls uz rindas fragmenta ir jāuzliek tajā pašā dienā, kad lauks tiek apsēts. Degli var izmantot to pašu, kas paredzēts nezāļu iznīcināšanai starp bruģakmeņiem vai plāksnēm. Darbu veic, ievērojot visus drošības pasākumus.

Piemēroti laika apstākļi

Neapšaubāmi, rezultātu var ietekmēt meteoroloģiskie apstākļi. Ideāli, ja sakrīt sekojoši faktori: ir dilstošs mēness, spīd saule, ir neliels vējš un daļēji mākoņains laiks. Tādos apstākļos, nogriežot nezāļu mazās, baltās saknītes, tās momentā zaudē daudz ūdens un pilnībā izžūst. Vai darbu var ietekmēt salnas, noteikti nē, jo nezālēm jau būs papildu stress, kas šajā gadījumā ir pat vēlami. Pieļaujami apstākļi ir tad, ja ir apmākusies diena un pūš vējš, kas palīdzēs izžāvēt nezāles. Kādos laika apstākļos nevajadzētu šo darbu veikt:

* Ja augsne ir smilts vai ļoti viegla mālsmilts un pūš spēcīgs vējš. Tad jebkura augsnes izkustināšana var būt par iemeslu vēja erozijai. Ja nezālēm ir atvērušās dīgļlapas, tad darbu var darīt spēcīgākā vējā, jo sakņu sistēma tām jau ir tik spēcīga, ka spēs noturēt augsnes virskārtu un to neaizpūtīs pa gaisu.

* Ja laika prognoze tajā pašā dienā vai naktī ar augstu varbūtību sola nokrišņus. Tas palielina iespēju, ka kādas nezāles vairāk spēs izdzīvot.

* Pēc lietus nolīšanas ir jāskatās, kādā stāvoklī ir augsnes virskārta, jo augsne nedrīkst lipt pie nažiem vai stumt augsnes virskārtu, tā apberot augu rindas. Sevišķi raksturīgi tāda situācija veidosies, ja laukā būs daudz vārpatas. Ja augsne par slapju, nāksies nogaidīt.

Pēc kāda laika perioda ir jāatkārto nākamā rušināšana?

Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Ja viss ir izdarīts optimālajā laikā 5–7 dienas pēc sējas, atbilstošos laika apstākļos, naži ir bijuši asi, dilstoša mēneša laikā, nezāles rindā ir atbilstošajā laikā nodedzinātas un daudzgadīgo nezāļu tikpat kā nav, – var paiet vairākas nedēļas, līdz atkal veidosies apstākļi, kad nepieciešama atkārtota rušināšana. Tā kā tāda situācija būs vērojama salīdzinoši retos gadījumos, tad jebkuras atkāpes no tādas situācijas saīsinās laika periodu, kad nepieciešama atkārtota nezāļu apkarošana.

Parasti nepietiekoši tiek novērtēti iespējamie riski un nezāļu apkarošana tiek uzsākta vēlāk, kas rada tādu kā sniega bumbas efektu, jo teicamu rezultātu vairs nav iespējams sasniegt. Tad, kad lauks kļūst “zaļš”, skatoties jau ar neapbruņotu aci, sekmes būs daudz sliktākas. Vārdu sakot, sāksies cīņa ar vējdzirnavām, kurā  rezultāts vairs nebūs jūsu labā.

Māris Narvils,
LLKC speciālists dārzkopībā