Dažādu ēdināšanas sistēmu ietekme uz gaļas šķirnes vaislas teļu atbilstību lecināšanas uzsākšanai

Gaļas šķirņu liellopu audzēšanas nozare Latvijā ir sākusi attīstīties salīdzinoši nesen, gadu no gada palielinās saimniecību un dzīvnieku skaits. Tomēr nozarē pastāv izaicinājumi, kas bremzē efektīvāku gaļas liellopu nozares attīstību.

Veidojot ganāmpulku, svarīgi ir apzināt efektīvas ganāmpulka apsaimniekošanas metodes, esošās zināšanas pielietot precīzā  kvalitatīvu vaislai audzējamo teļu ieguvē, nodrošinot tiem optimālus turēšanas un ēdināšanas apstākļus. Gaļas liellopu audzēšanā galvenais efektīvas saimniekošanas rādītājs ir gada laikā iegūtais  teļš, kurš iegūts no pienīgas zīdītājgovs, kurai ir pareizi veidots eksterjers un labi izteiktas mātes īpašības. Optimāli dzīvnieku audzēšanas principi ir jāievēro visos vaislas teļu izaudzēšanas posmos, arī pēcatšķiršanas periodā, kad ļoti svarīga ir sabalansēta  teļu ēdināšana, kā arī periodiska to augšanas un attīstības novērtēšana. Mērķtiecīga un rūpīga vaislas teles izaudzēšana ir svarīga investīcija kvalitatīva zīdītājgovju ganāmpulka izveidē, kas nodrošinās efektīvu saimniecisko darbību.

Pētījumos pierādīts, ka svarīgs ekonomiskais rādītājs ir zīdītājgovju pirmās atnešanās vecums. Uzsākot ātrāku zīdītājgovju izmantošanu, ir nodrošināts ātrāks ģenētiskais progress un audzēšanas laikā ieguldīto līdzekļu atguve. Zinātniskajos pētījumos tiek salīdzināta divu un trīs gadu vecumā atnesušās zīdītājgovs teļu ieguve un kopējā teļu dzīvmasa. Noskaidrots, ka, govij atnesoties divu gadu vecumā, iespējams iegūt papildus 1,1 teļu un 138 kg dzīvmasas govs dzīves laikā. Gaļas šķirņu telēm līdz sēklošanai/lecināšanai  būtu jāsasniedz līdz 65% no pieaugušas govs dzīvmasas, kā arī jāveic rūpīga pāru atlase, lai izvairītos no apgrūtinātām pirmajām dzemdībām (Núñez-Dominguez, et al. 1991).

LLKC 2018. gadā veiktajos demonstrējumos teles izaudzēšanas izmaksas dienā bija no 1,80–2,00 EUR, tāpēc jo īsāks ir izaudzēšanas laiks no dzimšanas, līdz 1. atnešanās reizei, jo mazāk līdzekļu nepieciešams ieguldīt zīdītājgovs izaudzēšanā. Laikā, kad visi ražošanas resursi ir sadārdzinājušies, īsāks periods zīdītājgovs izaudzēšanā ir vēl būtiskāks.

Tāpēc 2019. gadā LLKC tika uzsākts demonstrējums ”Dažādu ēdināšanas sistēmu ietekme uz gaļas šķirņu vaislas teļu atbilstību līdz lecināšanas uzsākšanai bioloģiskās saimniekošanas sistēmā.” Demonstrējuma mērķis bija parādīt atšķirīgu ēdināšanas sistēmu ietekmi uz gaļas šķirnes vaislas teļu atbilstību līdz lecināšanas uzsākšanai, lai ar dažādu ēdināšanas metožu palīdzību panāktu, ka 70–85% ganāmpulkā esošās vaislas teles intensīvo šķirņu ganāmpulkos sasniegtu pirmās lecināšanas vecumu 16–18 mēnešos.

Demonstrējuma realizācijas laikā gaļas liellopu audzētājiem bija iespēja sekot līdzi demonstrējuma norisei, piedaloties lauka dienu pasākumos un iepazīstoties ar starpdemonstrējuma rezultātiem, kā arī iegūstot apstiprinājumu tam, cik būtiska ir kvalitatīva rupjā lopbarība, dzīvnieku pilnvērtīga ēdināšana un piemēroti turēšanas apstākļi, kas spēj nodrošināt agrāku dzīvnieku vaislas gatavību.

Demonstrējums tika ierīkots SIA „Lāses AM” novietnē “Kolumbi”, Rumbas pagastā, Kuldīgas novadā. Saimniecība apsaimnieko 450 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tajā skaitā 382 ha audzē sētos zālājus, 38 ha aizņem ilggadīgie zālāji, tiek audzēti kvieši un kukurūza skābbarībai. Saimniecība strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Saimniecība audzē piecu dažādu šķirņu gaļas liellopus: Šarolē, Limuzīnas, Simentāles Aberdinangusa un Vagjū šķirnes. Kopējais dzīvnieku skaits saimniecībā uz 2019. gadu bija ap 470 dažāda vecuma dzīvniekiem, tajā skaitā 177 zīdītājgovis, vairāk nekā 140 audzējamās teles, 135 jaunbuļļi un 6 vaislinieki. Laikā, kad tika uzsākts demonstrējums, saimniecībā tika pabeigta jaunas dzīvnieku novietnes būvniecība. Tā kā saimniecībā ir iegādāts barības dalītājs, tad demonstrējuma grupu dzīvnieki tika baroti ar dalītājā sagatavotu rupjo lopbarību. Maltu graudu maisījums demonstrējumu grupām, kurām bija nepieciešama piebarošana, tika izbarots manuāli.

Lai īstenotu demonstrējuma mērķi, tika veidotas divas Limuzīnas  šķirnes vaislai audzējamo teļu grupas ar atšķirīgu ēdināšanu (bez un ar piebarošanu), katrā grupā 10 teles. Demonstrējuma laikā regulāri tika veikta dzīvmasas kontrole telēm, tās sverot uz pārvietojamiem svariem, kā arī tika vērtēta teļu attīstība. Demonstrējums notika trīs atkārtojumos. Dzīvnieku raksturojums redzams 1. tabulā.

1. tabula

Demonstrējuma grupu raksturojums 1., 2. un 3. atkārtojumā

Katrā demonstrējuma atkārtojuma gadā grupās ar un bez piebarošanas visas teles bija viena tēva meitas, kā arī vidējā mātes laktācija starp grupām būtiski neatšķīrās. Vidējā koriģētā 200 dienu dzīvmasa demonstrējuma grupās pa gadiem bija atšķirīga.

Demonstrējuma laikā tika veiktas rupjās un graudu barības ķīmiskās analīzes un sastādītas barības devas abām vaislai audzējamo teļu grupām.

Rupjā lopbarība tika gatavota gan ruļļu tehnoloģijā, gan kaudzēs. Lopbarībā izmantots arī siens un salmi. Barības maisījums  sagatavots mikserī. Tā kā skābbarība tiek gatavota no sētajiem zālājiem, to kvalitātes rādītāji audzējamo dzīvnieku ēdināšanai bija atbilstoši. Sābbarībā, kas tika izēdināta demonstrējuma grupu dzīvniekiem, visos atkārtojumos sausnas sagremojamība bija virs 60%, kas gaļas liellopu saimniecībās ir labs rādītājs. Vidējie kopproteīna rādītāji 2019. gadā izēdinātās barības sausnā bija lielāki nekā 2020. gadā (attiecīgi 14,71 un 12,29%), bet 2021. gada barībā kopproteīns atsevišķos pļāvumos barības sausnā pārsniedza 15%, tomēr vidējais kopproteīns zāles skābbarības sausnā bija 13,39%. Demonstrējuma trijos atkārtojumos maiņas enerģija zāles skābbarībā bija robežās no 9,97 līdz 11,78% MJ kg, kas ir labs rādītājs gaļas liellopu teļu audzēšanā. Zāles un kukurūzas skābbarības ķīmisko analīžu vidējie rezultāti pa gadiem redzami 1. un 2. attēlā.

1. att. Kopproteīns (%), sausnas sagremojamība (DDM %) un maiņas enerģija āles skābbarībā

Kukurūzu saimniecība sākusi audzēt nesen, tādēļ, sākot ar 2020. gadu, tā tika izmantota skābbarības gatavošanai un iekļauta demonstrējuma dzīvnieku barības devās.

2. att. Kopproteīns (%), ciete, (%), sausnas sagremojamība (DDM %) un maiņas enerģija skābbarībā

Kukurūzas skābbarībai vidējā sausnas sagremojamība bija nedaudz zem 70%, vidējais cietes saturs kukurūzas skābbarības sausnā bija 21,39% 2020. gadā un 27,55% 2021. gadā. Maiņas enerģija kukurūzas skābbarībā abos gados būtiski neatšķīrās (attiecīgi 11,62 un 11,90 MJ kg).

Saimniecībā sagatavoto sienu pamatā izmanto cietstāvošu zīdītājgovju ēdināšanai, vai arī gadījumos kad nepieciešams sabalansēt audzējamo teļu barības maisījumu. Veiktajās ķīmiskajās analīzēs siena sausnas sagremojamība bija nedaudz zem 60%, kopproteīns siena paraugos bija 8–9% un vidējā maiņas enerģija no 9,80 līdz 10,05 MJ kg.

Saimniecībā vaislai audzējamās teles tika ēdinātas ar pilnīgi samaisīto barību (TMR), kuras ķīmiskais sastāvs redzams 3. attēlā.

3. att. Vidējais sausnas un kopproteīna saturs (%), sausnas sagremojamība (DDM%) un maiņas enerģija (MJ kg) pilnīgi samaisītajā barībā demonstrējuma laikā

Sagatavotajā TMR vidējais sausnas saturs pa gadiem atšķīrās un bija no 58,71% 2019. gadā līdz 37,47% 2021. gadā. Kopproteīna saturs sagatavotajā TMR pa gadiem bija mainīgs no 11,71 līdz 17,19%. Labākā TMR sagremojamība (72,67%) un lielākā maiņas enerģija (12,44 MJ kg) novērota 2021. gadā izēdinātajā TMR.

Demonstrējuma grupu dzīvniekiem visos atkārtojumos tika nodrošinātas minerālvielu piedevas pēc fizioloģiski paredzētās normas.

Tika veiktas arī graudu barības ķīmiskās analīzes. Graudu barības sausnā kopproteīns svārstījās no 10 līdz 11% un maiņas enerģija bija 14,5–15,0 MJ kg. Demonstrējuma grupas piebarošanai tika izmantota graudu barība no 200 g līdz 1 kg, izvērtējot augšanas intensitāti. Trijos atkārtojumos grupām, kur tika veikta piebarošana,  vidējais graudu barības daudzums uz vienu dzīvnieku vidēji bija 500 g dienā.

2. tabula

Barības vielu nodrošinājums vaislai audzējamajām telēm

Barības vielu vajadzības nodrošinājums tika aprēķināts, vadoties no tā, lai telēm audzēšanas periodā dzīvmasas pieaugums diennaktī no rupjās lopbarības līdzekļiem varētu būt 700–800 grami.

Demonstrējuma rezultāti

Lai vērtētu vaislai audzējamo teļu dzīvmasu pēc atšķiršanas, tika veikta regulāra abu grupu teļu svēršana ik pēc 30 līdz 60 dienām un dzīvmasa koriģēta uz noteiktu vecumu.

Demonstrējuma grupu teļu vidējā dzīvmasa 2019. gadā redzama 4. attēlā.

4. att. Vidējās koriģētās dzīvmasas dinamika audzēšanas periodā demonstrējuma grupu telēm 1. atkārtojumā

(a, b – dzīvmasa būtiski atšķiras abu grupu telēm, p<0,05)

Uzsākot demonstrējumu 2019. gadā, grupai bez piebarošanas vidējā dzīvmasa bija būtiski lielāka (+23,4 kg). Arī nākamajā dzīvmasas korekcijas reizē 270 dienu vecumā teļu grupa bez piebarošanas bija par 21,2 kg smagāka. Veicot teļu svēršanu un dzīvmasas korekciju  365 dienu vecumā, rezultāti mainījās – vidējā dzīvmasa gada vecumā telēm ar piebarošanu bija par 10,4 kg lielāka nekā grupai bez piebarošanas. Turpmākajās divās dzīvmasas noteikšanas reizēs 450 un 510 dienu jeb 15 un 17 mēnešu vecumā grupai ar piebarošanu saglabājās par 18,2 un 33,2 kg lielāka vidējā koriģētā dzīvmasa.

Demonstrējuma pirmajā gādā tika aprēķināts arī vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī katras demonstrējuma grupas telēm (5. att.). 

5. att. Vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī (g) demonstrējuma grupu telēm 1. atkārtojumā

(a, b – dzīvmasas pieaugums diennaktī būtiski atšķiras abu grupu telēm, p<0,05)

Līdz atšķiršanai dzīvmasas pieaugums diennaktī būtiski lielāks bija telēm, kuras pēc atšķiršanas periodā netika piebarotas. Līdz atšķiršanai telēm vidējais dzīvmasas pieaugums bija 938,2 un 820,6, jo katrā grupā 9 un 8 šo teļu mātes no 10 govīm bija 1. laktācijas zīdītājgovis.

Pēcatšķiršanas periodā no 201. līdz 270. dienai teļu dzīvmasas pieaugums samazinājās abās demonstrējuma grupās, bet no 271 līdz 365 dienu vecumam telēm ar piebarošanu tika sasniegts būtiski lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī (1168,0 g). No gada līdz 17 mēnešu vecumam teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī bija mainīgs, tomēr lielāks pieaugums novērots teļu grupai, kuras tika piebarotas.

Pēc gada tika veikts otrais atkārtojums, kura laikā noteiktās abu grupu vidējās koriģētās dzīvmasas redzamas 6. attēlā.

6. att. Vidējās koriģētās dzīvmasas dinamika audzēšanas periodā demonstrējuma grupu telēm 2. atkārtojumā

(a, b – dzīvmasa būtiski atšķiras abu grupu telēm, p<0,05)

Uzsākot demonstrējumu 2020. gadā, vidējā dzīvmasa abu grupu telēm neatšķīrās būtiski, tomēr par 16 kg smagāka bija teļu grupa, kuru izaudzēšanas laikā piebaroja. Šai grupai dzīvmasa būtiski lielāka saglabājās visos koriģētās dzīvmasas noteikšanas periodos,  un 17 mēnešu vecumā teļu grupai ar piebarošanu vidējā dzīvmasa bija 549,7 kg, kas bija par 58,3 kg lielāka nekā teļu grupai bez piebarošanas.

Otrajā atkārtojumā aprēķinātie dzīvmasas pieaugumi abu grupu telēm redzama 7. attēlā.

7. att. Vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī (g) demonstrējuma grupu telēm 2. atkārtojumā

(a, b – dzīvmasas pieaugums diennaktī būtiski atšķiras abu grupu telēm, p<0,05)

Visos dzīvmasas pieauguma noteikšanas periodos lielāki pieaugumi diennaktī bija telēm, kuras tika piebarotas.

Demonstrējuma 3. atkārtojums tika veikts 2021. gadā, kad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, bija divas teļu grupas – ar un bez piebarošanas. Abu grupu teļu dzīvmasa un dzīvmasas pieaugums diennaktī redzams 8. un 9. attēlā.

8. att. Vidējās koriģētās dzīvmasas dinamika audzēšanas periodā demonstrējuma grupu telēm 3. atkārtojumā

(a, b – dzīvmasa būtiski atšķiras abu grupu telēm, p<0,05)

Uzsākot trešo demonstrējuma periodu, abu grupu vidējā 200 dienu koriģētā dzīvmasa bija atšķirīga. Par 35 kg mazāka koriģētā dzīvmasa bija grupai, kuru pēc teļu atšķiršanas sāka piebarot ar spēkbarību, tomēr šī atšķirība nebija būtiska (P=0,067).

Nākamajā dzīvmasas kontrolē, kas notika pēc atšķiršanas no mātēm straujāk auga grupa, kurā teles tika piebarotas. Šīs grupas telēm vidējā koriģētā dzīvmasa palielinājās par 43 kg, bet telēm, kuras netika piebarotas, dzīvmasa palielinājās tikai par 21 kg. Sasniedzot 365 dienu vecumu, grupai ar piebarošanu vidējā dzīvmasa jau bija par 3 kg lielāka nekā grupai bez piebarošanas (attiecīgi 399 un 396 kg). Abu grupu telēm vidējā dzīvmasa 365 dienu vecumā bija lielāka nekā LI šķirnes vidējā dzīvmasa Latvijā (357,4 kg, 2021. gadā).

Tālākajā audzēšanas periodā līdz lecināšanai izpaudās piebarošanas efekts. Teles, kuras tika piebarotas 450 un 510 dienās sasniedz būtiski lielāku koriģēto dzīvmasu nekā teles, kuras netika piebarotas. Vidējā koriģētā dzīvmasa telēm ar piebarošanu bija 472,6 un 517,6 kg, bet otrās grupas telēm attiecīgi 443,6 un 490,9 kg (p<0,05). Abu grupu teles 510 dienās jeb 17 mēnešos bija sasniegušas 68 un 66% no savu māšu dzīvmasas 1. laktācijā.

Trešajā demonstrējuma gadā, aprēķinot vidējos dzīvmasas pieaugumus diennaktī, var secināt, ka būtisks dzīvmasas pieauguma samazinājums pēcatšķiršanas periodā līdz 270. dienai vērojams teļu grupai bez piebarošanas. Šajā grupā telēm vidējā dzīvmasa diennaktī no 201. līdz 270. dienai palielinājās vidēji par 296 g, bet grupai ar piebarošanu dzīvmasas pieaugums diennaktī bija būtiski lielāks – 620 g.

9. att. Vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī (g) demonstrējuma grupu telēm 3. atkārtojumā

(a, b – dzīvmass pieaugums diennaktī būtiski atšķiras abu grupu telēm, p<0,05)

Periodā no 271 līdz 365 dienām vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī palielinājās abu grupu telēm, tomēr ar piebarošanu bija būtiski lielāks dzīvmasas pieaugums, attiecīgi 889 un 716 g diennaktī (p<0,05).  Līdzīga tendence saglabājās arī periodā no 366. līdz 450. dienai jeb laikā no 12 līdz 15 mēnešu vecumam. Arī šajā periodā grupai ar piebarošanu bija būtiski lielāks vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī – 862 g pret 563 g, ko uzrādīja teļu grupa bez piebarošanas. Laikā no 15 līdz 17 mēnešu vecumam nebūtiski lielāks dzīvmasas pieaugums bija grupai bez piebarošanas.

Lai salīdzinātu demonstrējuma trijos atkārtojumos iegūtos teļu izaudzēšanas rezultātus, tika aprēķināts vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī no dzimšanas līdz noteiktam vecumam (10. att.).

10. att. Demonstrējuma grupu teļu vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī no dzimšanas līdz 510 dienām trijos atkārtojumos

Noskaidrots, ka lielāks dzīvmasas pieaugums diennaktī no dzimšanas līdz 365, 450 un 510 dienu vecumam bija teļu grupai, kuras tika piebarotas periodā pēc atšķiršanas.

Teļu audzēšanā vaislai būtisks ir laiks, kad dzīvnieki atrodas kopā ar mātēm ganībās – pirmās 200 dienas pēc piedzimšanas. Šajā posmā otrajā un trešajā atkārojumā visi  dzīvnieki saņēma ne tikai mātes pienu, bet tika piebaroti ar graudu barību. Tālākajos audzēšanas posmos dzīvmasas pieaugumu būtiski ietekmēja piemērotie turēšanas apstākļi un kontrolēta dzīvnieku ēdināšana, nodrošinot vecumam un fizioloģiskajam stāvoklim atbilstošu rupjo lopbarību un vienai grupai nelielu graudu barības piedevu. Grupās, kurās tika izēdināta graudu barības piedeva, dzīvnieku dzīvmasas pieaugums bija lielāks un stabilāks. Grupās, kurās pēc atšķiršanas no mātēm netika izēdināta graudu barības piedeva, arī varēja iegūt dzīvmasas pieaugumu, kas 17–18 mēnešu vecumā telēm nodrošināja dzīvmasu, kas bija 62 līdz 65% no pieaugušas govs dzīvmasas. Te svarīgi pieminēt, ka rupjai lopbarībai jābūt kvalitatīvai, lai tajā būtu barības vielas, kas nepieciešamas dzīvnieka augšanai un attīstībai.

Demonstrējuma grupu teļu vidējā dzīvmasa no pieaugušas zīdītājgovs dzīvmasas 1., 2. un 3. atkārtojumā 510 dienu vecumā bija 62–78% no pieaugušas Limuzīnas šķirnes zīdītājgovs dzīvmasas.

Veicot ekonomiskos aprēķinus, tika izmantoti pieņēmumi, ka dzīvnieka cena par kautsvaru – 3,60 EUR kg. Vidējais izbarotais graudu daudzums demonstrējuma periodā vienam dzīvniekam dienā – 0,3 kg un vidējā izbaroto graudu cena – 170 EUR par tonnu.

11. att. Vidējais dzīvmasas pieaugums (kg) periodā pēc atšķiršanas  no 201. līdz 510. dienai demonstrējuma grupām

Demonstrējuma trīs atkārtojumos teles, kuras tika piebarotas, 510 dienu vecumā vidēji bija par 54 kg smagākas nekā teles, kuras netika piebarotas.

Secinājumi un atziņas

Vaislas teles izaudzēšanā ēdināšanai un apsaimniekošanai ir nozīmīga ietekme uz zīdītājgovs vieglu pirmo atnešanos optimālā vecumā, pienīgumu, mātes īpašībām un auglību.

Vaislas teļu audzēšanā saimniecībā jānodrošina gan kontrolēta ēdināšana, gan dzīvnieku dzīvmasas pieaugumu regulāra kontrole.

Vaislas teles mērķtiecīga izaudzēšana ir ekonomiski nozīmīgs iemesls, kāpēc zīdītājgovju pirmā atnešanās jāieplāno pēc iespējas savlaicīgi, lai samazinātu ražošanas izmaksas, kas rodas, saimniecībai izaudzējot un uzturot dzīvniekus.

Prasmīga apsaimniekošana un precīzāka izaudzēšana ietaupa saimniekam resursus.

Kad kautsvara cena ir 3,60 EUR kg un graudu cena 170 EUR par tonnu, piebarošana vidēji palielina ieņēmumus no viena dzīvnieka par 100 EUR.

Literatūra

Núñez-Dominguez R., Cundiff L. V., Dickerson G. bE., Gregory K. E., Koch R. M. (1991). Lifetime production of beef heifers calving first at two vs three years of age. Journal of Animal Science, Vol. 69, p. 3467–3479.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs īsteno pasākumu Zemkopības ministrijas demonstrējumu programmas lopkopībā LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, tēma: Dažādu ēdināšanas sistēmu ietekme uz gaļas šķirņu vaislas teļu atbilstību līdz lecināšanas uzsākšanai bioloģiskās saimniekošanas sistēmā. LAD160419/P21,6. lote.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Daina Jonkus,

Dr. agr., profesore, LLU Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūts

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.