You are here
Atziņas no demonstrējuma lauka dienā par kaļķošanas efektivitāti
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar SIA “Bebruciems” Taurupes pagasta Ogres novadā jūlija sākumā organizēja demonstrējuma lauka dienu par augsnes kaļķošanas efektivitāti. SIA “Bebruciems” jau ceturto gadu tika ierīkots demonstrējums ar mērķi parādīt dažādu kaļķošanas materiālu efektivitāti un demonstrēt materiālu izkliedes tehnoloģijas.
Lauka dienā LLKC konsultante augkopībā Ilze Skudra informēja par demonstrējuma projektu, kurš šajā gadā tiek realizēts 18 saimniecībās dažādās tēmās, bet par kaļķošanu – trīs saimniecībās dažādos Latvijas reģionos: Kurzemē – bioloģiskajā z/s “Andžaki”, Latgalē - z/s “Celiņi” un Vidzemē – SIA “Bebruciems”. Saimniecības vadītājs Aleksandrs Jaroslavcevs iepazīstināja ar demonstrējuma saimniecību. Tā apsaimnieko 975 hektārus, audzē kviešus, rapsi, lauka pupas un facēliju. Saimniecība darbību uzsāka 2011. gadā lopkopības nozarē. Patlaban saimniecības specializācija ir graudkopība un biškopība. Saimniecībā izmanto samazināto augsnes apstrādi, veic sējuma slāpekļa un kaitīgo organismu monitoringu, lai precizētu barības vielu nepieciešamību un ierobežotu kaitīgos organismus atbilstoši integrētās audzēšanas principiem. Saimniecībā ielabo augsnes, izmantojot kaļķošanas materiālus, un veic meliorācijas sistēmu kopšanu un rekonstrukciju. Tā kā lielākajai daļai saimniecības augšņu ir skāba reakcija, tiek sastādīts kaļķošanas plāns un veikta augsnes kaļķošana.
LLKC konsultants augkopībā Andris Skudra izstāstīja galvenos pamatnosacījumus, kas jāņem vērā, veicot augsnes kaļķošanu: augsnes agroķīmiskā izpēte, augsnes reakcijas ietekme uz kultūraugu audzēšanu, barības vielu izmantošanos atkarībā no augsnes reakcija un augsnes skābuma kaitīgo ietekmi uz kultūraugiem. Lielākai daļai laukaugu optimālā augsnes reakcija ir 5,5 līdz 7,0. Skābā augsnē augiem tiek samazināta augu barības vielu izmantošanās, tiek veicināta sēņu slimību attīstība, ietekmēta sakņu sistēmas attīstība un palielināta ūdens nepieciešamība. Konsultants deva ieskatu par kaļķošanas materiālu īpašībām, veidiem un to izmantošanu. Iepazīstināja ar SIA “Bebruciems” ierīkoto demonstrējumu un tā iepriekšējo gadu rezultātiem. Demonstrējums tika ierīkots laukā, kur augsnes reakcija ir zema (pH 4,6), tika salīdzināti 5 kaļķošanas materiāli ar kontroles variantu, kur netika veikta kaļķošana. Tika izmantoti: granulētais kaļķošanas materiāls, smalki malts un rupja maluma kaļķakmens, smalkas un rupjas dolomīta smiltis. 2021. gadā, audzējot lauka pupas, labākos rezultātus (ražas, pH izmaiņas) tika iegūtas smalka kaļķakmens miltu un dolomīta smilts variantos. Magnija līmeni augsnē palielināja dolomīta milti. Kaļķošanas materiālu lietošana ietekmēja arī gumiņbaktēriju attīstību lauka pupu sējumā – palielināja gumiņbaktēriju skaitu un svaru, palielināja sakņu sistēmu, paaugstināja augu garumu un biomasu. Šogad tiks vērtētas ražas izmaiņas vasaras kviešu sējumā.
Par kaļķošanas materiālu izmantošanas ekonomisko efektivitāti zālājos informāciju sniedza Ekonomikas nodaļas ekonomikas konsultants Raivis Andersons. Veikts pētījums no demonstrējuma, kur novērtēta kaļķošanas materiāla ietekme uz zālāju zelmeņa attīstību lopkopības saimniecībā četru gadu periodā no 2017. gada. Konsultants aicināja katram pašam padomāt, kur likt komatu teicienam: Kaļķot – dārgi – nekaļķot… Jāizvērtē resursu ietekme uz ielabošanas pasākumu. Pētījumā lielākā sausna zālājā bija variantā, kur lietots kaļķošanas materiāls un NPK mēslojums. Pēc demonstrējuma datiem, lielākā zālāja ražas atdeve bija, veicot kaļķošanu, kur tika iegūta augstāks sausnas saturs un proteīna saturs, rēķinot pēc tā brīža cenām. Šobrīd cenas ir pieaugušas un attiecība ir mainījusies. Rentablāk ir strādāt laukā, kur ir veikta kaļķošana un lietots mēslojums, tas samazinās ražošanas izmaksas un dos iespēju strādāt efektīvāk, bet nerentabli ir audzēt zālāju, nepielietojot ne kaļķošanu, ne mēslošanu, jo tiek iegūta zema raža. Skāba augsne rada zaudējumus saimniecībā un netiek sasniegta ražošanas efektivitāte. Veicot kaļķošanu, lopkopības saimniecība var palielināt lopu ganāmpulku, jo var iegūt augstākas ražas un strādāt efektīvāk.
Diskusija izvērtās par kaļķošanas materiāla izvēli, ja ir noteikts kalcija un magnija saturs augsnē. Lauksaimnieki bieži kļūdās, nosakot augsnes analīzēs, papildus pamatanalīzei tikai nosakot vienu elementu, bet jāveic abu elementu – Ca un Mg – noteikšana, lai varētu saprast elementu attiecību un nepieciešamo kaļķojamo materiālu izvēli. Optimāla Ca:Mg attiecība ir 6,5:1.
Otrajā lauka dienas daļā interesenti varēja iepazīties ar saimniecības tehniku, kura tiek izmantota gan samazinātas augsnes apstrādei, gan precīzai smidzināšanai. Apmeklējot demonstrējuma lauku, kur bija iesēti vasaras kvieši, varēja konstatēt, ka ir vizuālas atšķirības starp kontroles variantu, kur netika lietots kaļķojamais materiāls, un pārējiem variantiem, kur tika izmantoti dažādi kaļķojamie materiāli. Augu attīstība un biezības atšķirības bija izteiksmīgākas starp kontroles un pārējiem variantiem. Sējums bija labāk sacerojis, biezāks un veselīgāks nekā nekaļķotajā variantā. Precīzas atšķirības starp variantiem tiks novērtētas pēc ražas un kvalitātes rādītāju uzskaites veikšanas.
Liels paldies SIA “Bebruciems” vadītājam Aleksandram Jaroslavcevam par iespēju realizēt kaļķošanas demonstrējumu saimniecībā četru gadu garumā.
Demonstrējums “Dažādu augsnes kaļķošanas materiālu un tehnoloģiju demonstrējums un efektivitāte” (13. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. LAD līguma Nr. LAD240118/P14, grozīj. LAD 160119/P4.
Ilze Skudra,
LLKC augkopības konsultante
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests