Lauka diena par graudaugu audzēšanu bioloģiskajā lauksaimniecībā

Bioloģiski apsaimniekotās platības Latvijā krietni palielinājušās, pieaug bioloģiski  saražotās augkopības produkcijas apjomi. Bioloģiskos graudu audzētājus nodarbina jautājumi par labāku un gudrāku saimniekošanu mainīgajos klimatiskajos apstākļos, tāpēc zemnieki  nemitīgi mācās, izmanto iespējas apgūt jaunas pieredzes, arī apmeklējot lauka dienas, kur var satikties ar zinātniekiem un saviem kolēģiem. Jau piekto gadu  LLKC Madonas birojs sadarbībā ar Madonas novada Liezēres pagasta bioloģisko saimniecību “Vidus Stukules” ierīkoja demonstrējumu “Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos”. Jūlija vidū  notika demonstrējuma lauka diena. Papildināt savas zināšanas par bioloģisko graudaugu  audzēšanu bija ieradušies lauksaimnieki no Vidzemes un Latgales, viņu vidū daudz gados jaunu zemnieku.

Lauka dienas ievadā  LLKC Madonas konsultāciju biroja augkopības konsultante Anita Brosova iepazīstināja ar demonstrējuma gaitu un iegūtajiem rezultātiem un atziņām. Šogad ierīkoti šādi varianti:

1. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu,
2. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši 2 gadus pēc kārtas,
3. Graudaugi pēc  pākšaugiem,
4. Graudaugi bezmaiņas sējumos.

Par augu maiņas nozīmi vairs neviens nav jāpārliecina, demonstrējuma  četru gadu rezultāti pārliecinoši parādījuši, ka augu maiņa ir svarīgs instruments ziemas kviešu  slimību ierobežošanā, būtiski atšķiras slimību izplatība starp augu maiņas un bezmaiņas variantiem.  Kaitēkļu izplatību augu maiņa šajos četros gados neietekmēja. Ievērojot augu maiņu, tiek iegūts būtisks ražas pieaugums, līdz ar to ekonomiskā efektivitāte augstāka. Gūta arī atziņa, ka vasaras kvieši  nav īsti  piemērota kultūra  bioloģiskai  graudkopībai Vidzemes paugurainē, to  ražība demonstrējuma laukos sasniedza tikai 1 t/ha, kas ir krietni zemāka kā pārējām audzētajām kultūrām – ziemas kviešiem un auzām.

Šis ir demonstrējuma noslēdzošais gads, kādi būs kopējie  rezultāti un secinājumi, par to varēs uzzināt noslēguma pasākumā gada nogalē.

Saimniecības pārstāvis Pēteris Skuķis pastāstīja par saimniecību, par graudaugu audzēšanas tehnoloģiju saimniecībā un savu pieredzi.

Lauka dienā piedalījās Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Līvija Zariņa. Viņa dalījās ar savu  pieredzi  par  problēmām  un risinājumiem  bioloģisko graudaugu audzēšanā. Viena no galvenajā problēmām ir nezāles. Svarīgi savos laukos atpazīt nezāles, zināt  nezāļu sakņu sistēmas uzbūvi un izvietojumu, lai tās laikus ierobežotu ar atbilstošiem paņēmieniem. Pētniece atgādināja par tradicionālajiem  ierobežošanas paņēmieniem – ecēšanu, smacēšanu, mērdēšanu un iepazīstināja ar inovatīvām ierobežošanas tehnoloģijām. Viena no tādām ir  mehāniskā rindstarpu rušināšana. Nezāļu ierobežošanas stratēģijā svarīgi ir mērķtiecīgi plānot augu maiņu, jāizmanto vismaz piecu vai vairāk lauku augseka. Nezāļu ierobežošanai labi noder starpkultūras. Pētniece norādīja uz lietām, kas jāņem vērā lielas nezāļainības gadījumā.  Nobeigumā viņa novēlēja: ”Pazīsti nezāles un sadzīvo ar tām draudzīgi”.

Lauka dienā piedalījās Ringolds Grāpis no kooperatīvās sabiedrības ”Jurgensburg Agro”. Ar interesi lauka dienas dalībnieki noklausījās viņa iespaidus par redzēto pieredzes apmaiņas braucienā  pie  Zviedrijas  bioloģiskajiem graudaugu audzētājiem. Mērķtiecīgi un pārdomāti organizējot savu saimniekošanu, viņi iegūst vidējās graudaugu ražas ap 7 t/ha. Tam pamatā, kā stāstījuši un rādījuši zviedru  saimnieki, ir vairākas lietas. Galvenā, protams, ir augseka kā pamats labām ražām,  5-7 gadu augsekas  nodrošina augsnes auglību, cīņu ar slimībām un nezālēm. Bet visvairāk dzirdētā  tēma katrā saimniecībā bijusi augsnes mēslošana un  slāpekļa  nodrošināšana graudaugiem. Bioloģiskie zemnieki rēķina un plāno – kā ar bioloģiskiem paņēmieniem un līdzekļiem  nodrošināt graudaugiem slāpekli 150-170 kg/ha  tīrvielā. Ringolds Grāpis arī pastāstīja par mēslošanas līdzekļiem, kurus izmanto bioloģiskajās saimniecībās Zviedrijā. Ļoti daudz tiek audzēti zaļmēslojumi. Audzējot graudaugus, atstāj  platas rindstarpas, graudus sēj ap 12 cm platās joslās ar mērķi veicināt cerošanu. Redzētais un dzirdētais par Zviedrijas pieredzi rosināja pārdomas un diskusijas.

Pēc teorētiskās daļas lauka dienas dalībnieki devās uz demonstrējuma lauku. Dalībnieki kopā ar pētnieci Līviju Zariņu vērtēja sējumus, vērtēja četrus demonstrējuma variantus ar dažādiem priekšaugiem, turpinājās diskusijas par piemērotākajiem  augsnes apstrādes agregātiem bioloģiskajā graudkopībā, nezāļu ierobežošanu un piemērotākajiem priekšaugiem.

Paldies z/s “Vidus Stukules” saimniekiem par iesaistīšanos demonstrējumā  un lauku dienas organizēšanu.

Anita Brosova,
LLKC Madonas KB konsultante augkopībā

Demonstrējums ierīkots: LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. LAD240118/P26.
Demonstrējuma tēma (lote): Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos (26. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.