Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi

Pēdējās desmitgadēs piensaimniecības koncentrējas uz iegūtā piena daudzuma palielināšanu, rēķinot uz vienu govi. Taču patlaban vairāk uzmanības tiek veltīts ražošanas efektivitātes rādītājiem nevis tikai piena daudzuma kāpumam.

Mūsdienu piensaimniecību galvenais atslēgas vārds ir piena ražošanas vai barības izmantošanas efektivitāte – cik kg piena tiek saražots no 1 kg patērētās barības sausnas.

Te ir svarīgi, kādus datus izmanto šī rādītāja aprēķinam, jo kārtējās piena pārraudzības kontroles dati, iekļaujot laktācijas sākuma grupas govju datus, nebūs objektīvs rādītājs.

Ilgtermiņa saimniecības ekonomiskās efektivitātes noteikšanai jāfokusējas uz govju mūža barības izmantošanas efektivitāti.

Barības izmantošanas efektivitāte mūža garumā uzlabosies saimniecībās ar agrāku pirmās atnešanās vecumu, īsākiem cietstāves periodiem, optimāliem grūsnības periodiem un lielāku govju ilgmūžību. Šis rādītājs ir svarīgs tagad tik aktuālajos vides jautājumos – metāna emisijas samazinās ar tādu pašu koeficientu kā palielinās barības izmantošanās efektivitāte.

Ārvalstu eksperti ir izpētījuši, ka vienas šķirnes lielāka izmēra govis nav efektīvākas par mazām – Holšteinas šķirnes izpētes dati liecina, ka lielākas govis uzņem vairāk barības, lai sasniegtu nobriedušu ķermeņa izmēru, un vairāk barības, lai saglabātu šo ķermeņa izmēru pēc nobriešanas. Tā rezultātā barības izmantošanas efektivitāte samazinās dzīvnieka dzīves laikā. Kā arī lielāka auguma govis biežāk gūst fiziskas traumas un tām ir vajadzība pēc plašākas telpas, kas palielina izmaksas.

Diemžēl vienkāršs barības izmantošanas efektivitātes aprēķins vēl ne par ko neliecina. Ir svarīgi, no kā sastāv šī barība, ar kuras konversijas palīdzību tiek ražots piens. Ja barības deva tiek veidota ar procentuāli lielu rupjās lopbarības ar augstu sagremojamību īpatsvaru un mazāk spēkbarības, tiek uzlabota spurekļa veselība un katrs barības sausnas kg ir lētāks.

Lai pētītu aktualizēto jautājumu, 2019. gadā LLKC uzsāka demonstrējumu “Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā” (LAD līguma Nr. LAD030619/P33/P35, 8. lote), kuru realizēja z/s “Lejas Zosēni” ar mērķi izvērtēt un nodemonstrēt slaucamo govju auguma izmēru ietekmi uz veselību un tā nozīmi kvalitatīvai, ekonomiskai produkcijas ražošanai, ņemot vērā slaucamo govju auguma izmērus, un palielināt kvalitatīva piena ieguvi govs vienā mūža dienā.

Demonstrējuma vadītāja ir Aija Luse, LLKC Ogres konsultāciju biroja lopkopības speciāliste; zinātniskā konsultante –  Dr. agr. Daina Jonkus, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Dzīvnieku zinātņu institūts; bet demonstrējums ierīkots z/s “Lejas Zosēni” govju novietnē “Alsupes” Gulbenes novada Tirzas pagastā.

Demonstrējuma īstenošanai tika izvēlēta saimniecība, kurā slaucamās govis tur brīvajā turēšanas sistēmā, ar iespēju tām brīvi uzņemt barību un ūdeni, kā arī izvēlēties guļvietu izveidotās dzīvnieku grupas ietvaros. Saimniecībā galvenokārt audzē Holšteinas melnraibās un sarkanraibās govis, kā arī nelielu daļu sarkano šķirņu govis.

Demonstrējumam tika noteikti sasniedzamie rezultāti:

• Noteikta govju krustu augstuma un dzīvmasas sakarība.
• Aprēķināts enerģētiski koriģētā piena daudzums uz 100 dzīvmasas kg.
• Vērtēts vienā mūža dienā iegūtais piena daudzums abās pētījuma grupās.
• Salīdzināti abu pētījuma grupu atražošanas rādītāji, vērtējot teļu ieguvi gadā.
• Aprēķināts lopbarības patēriņš katrai govju grupai.
• Noteikta piena ražošanas un teļu ieguves efektivitāte katrai govju grupai.

Lai sasniegtu demonstrējuma mērķi un noteiktos rezultātus, tika veidotas divas demonstrējuma grupas:

• vienā grupā krustu augstums līdz 145 cm;
• otrā grupā – no 146 cm (un vairāk).

Demonstrējuma grupu govis saimniecībā turēja un ēdināja, nodrošinot vecumam, fizioloģiskajam stāvoklim atbilstošus apstākļus, barības līdzekļus un barības devas.

Demonstrējuma grupu govju krustu augstums tika noteikts ar Lidtina mēru un dzīvmasa – izmērot krūšu apkārtmēru ar verificētu mērlenti.

Krustu augstuma un dzīvmasas sakarība redzama 1. attēlā.

1. att. Demonstrējuma grupu govju krustu augstuma un dzīvmasas sakarība

Apskatot attēlu, redzams, ka starp krustu augstumu un dzīvmasu pastāv pozitīva sakarība, un korelācijas koeficienta (r) vērtība ir 0,66, kas norāda uz vidēji ciešu sakarību. Mazākā novērotā dzīvmasa bija 485 kg. Šīs govs krustu augstums bija 141 cm. Lielākās govs krustu agstums sasniedza 157 cm, šai govij bija arī lielākā dzīvmasa – 940 kg. Tomēr govju augums ne vienmēr precīzi raksturo dzīvmasu, piemēram, govs, kuras krustu augstums bija 142 cm, svēra 725 kg, un savukārt govs ar krustu agstumu 152 cm svēra 608 kg. Govju auguma izmēram un dzīvmasai jāpievērš uzmanība, jo

Slaucamo govju auguma izmēru ietekmes apzināšanai uz piena ieguvi vienā mūža dienā tika izveidota datu bāze, kurā demonstrējuma laikā no 2019. gada jūlija līdz 2022. gada 1. augustam bija iekļautas 162 dažādu laktāciju govis, tajā skaitā: 

• 89 govīm krustu augstums vērtēšanas laikā bija 146 cm un vairāk (1. grupa – liela auguma govis),
• 73 govīm krustu augstums nepārsniedza 145 cm (2. grupa –  maza auguma govis).

Demonstrējumā iekļauto govju raksturojums sagatavots, izmantojot Lauksaimniecības datu centa piena pārraudzības rezultātus, un  parādīts 1. tabulā.

1. tabula

Demonstrējuma grupu govju raksturojums

Liela auguma jeb 1. grupas govju vidējais krustu augstums bija 148,8 cm, bet maza auguma jeb 2. grupas govju 142,8 cm. Savukārt vidējā dzīvmasa liela auguma govīm bija 725,6, bet maza auguma govīm 635,7 kg. Tātad govju grupas pēc krustu augstuma un dzīvmasas  būtiski atšķirās, kas bija demonstrējuma mērķis.

Abu grupu govis bija praktiski vienāda vecuma, jo vidējais laktāciju skaits būtiski neatšķīrās (3,27 un 3,42 laktācijas). Būtiski neatšķirās arī pirmās atnešanās vecums, kas bija 786,9 un 791,1 diena jeb 26,2 un 26,4 mēneši.

Lai noskaidrotu vienā mūža dienā saražoto piena daudzumu, ir jāzin kopējais mūža ilgums, ko iegūst no izslēgšanas datuma atņemot dzimšanas datumu, vai mūsu gadījumā vēl ražojošām govīm mūža ilgums tika aprēķināts no dzimšanas līdz 2022. gada 1. augustam. Ekonomiskajos aprēķinos svarīgs rādītājs ir produktīvā mūža ilgums, ko iegūst no izslēgšanas datuma atņemot 1. atnešanās datumu. Demonstrējuma grupas govīm gan kopējais mūžs, gan produktīvā mūža ilgums būtiski neatšķīrās, tomēr par 26,5 un 22,3 dienām ilgāk ražoja maza auguma govis.

Summējot mūžā laikā saražoto piena daudzumu, ir iespējams uzzināt mūža izslaukumu un arī enerģētiski korīģētā piena (EKP) daudzumu. Liela auguma govīm izslaukums mūžā bija par 1740 un EKP par 2057,3 kg lielāks nekā maza auguma govīm. Līdz ar to izslaukums mūža un produktīvā mūža dienā liela auguma govīm bija lielāks, tomēr starpība 1,1 un 2,2 kg nebija būtiska.

Demonstrējuma laikā daļa govju no ganāmpulka tika izslēgtas. No 162 govīm uz 2022. gada 1. augustu izslēgtas bija 113 govis, tajā skaitā 53 govis ar krustu augstumu 146 un vairāk cm un 60 govis ar krustu augstumu līdz 145 cm un mazāk. Ganāmpulkā ražojošas bija 36 liela auguma un 13 maza auguma govis, kurām kopējais mūža ilgums,  produktīvā mūžā ilgums, mūža un produktīvā mūža izslaukums un izslaukums vienā mūža un produktīvā mūžā dienā tika fiksēts uz 2022. gada 1. augustu (2. un 3. tabula).

2. tabula

No ganāmpulka izslēgto dažāda auguma izmēra slaucamo govju vidējie produktivitātes rādītāji

⁕ Krustu augstums, dzīvmasa un izslaukums produktīvā mūžā dienā būtiski atšķiras liela un maza auguma govīm (p<0,05).

Veicot datu matemātisko apstrādi, noskaidrojām, ka demonstrējuma laikā no ganāmpulka izslēgtajām govīm būtiska atšķirība starp abām grupām ir krustu augstumam un dzīvmasai, kas arī bija demonstrējuma mērķis, salīdzināt produktivitāti lielāka un mazāka auguma govīm.

Gan liela, gan maza auguma govis no ganāmpulka tika izslēgtas praktiski vienādā vecumā – 3,45 un 3,48 laktācijas. Liela auguma govju kopējais izslaukums mūžā bija par 1859,9 kg lielāks, un būtiski lielāks bija izslaukums vienā produktīvā mūža dienā.

Līdzīgi aprēķini veikti par govīm, kuras uz 1. augustu ražoja ganāmpulkā (3. tab.).

3. tabula

Ražojošo dažāda auguma izmēra slaucamo govju vidējie produktivitātes rādītāji

⁕ Krustu augstums un dzīvmasa būtiski atšķiras liela un maza auguma govīm (p<0,05).

Ražojošo liela auguma govju vidējais krustu augstums ir par 5,5 cm lielāks nekā maza auguma govīm (attiecīgi 148,6 un 143,1 cm), un vidējā dzīvmasa par 109,5 kg lielāka (attiecīgi 721,1 un 611,6 kg), kas ir statistiski būtiska atšķirība. No liela auguma ražojošām govīm uz 01.08.2022. iegūts par 866 kg piena vairāk. Vienā mūža dienā liela auguma govis deva 16,9 kg un maza auguma govis 15,9 kg piena. Arī vienā produktīvā mūža dienā no maza auguma govīm izslaukts par 2,2 kg piena mazāk nekā no liela auguma govīm (attiecīgi 28,9 kg un 26,7 kg). Minētie govju produktivitātes rādītāji abām grupām būtiski neatšķīrās.

Par izslaukumu produktīvā mūža dienā, kas ir arī ekonomisks rādītājs, objektīvāk var spriest par tām govīm, kuras jau ir izslēgtas no ganāmpulka.

Katrā piensaimniecībā svarīgi analizēt ne tikai iegūto piena daudzumu, bet būtiski vērtēt arī ganāmpulka atražošanu (4. tabula).

4. tabula

Demonstrējuma grupu govju vidējie atražošanas rādītāji

SP – servisa periods; CP – cietstāves dienas; SAP – starpatnešanās periods.

Demonstrējuma laikā maza auguma govis bija atnesušās 3,59 reizes un liela auguma govis 3,54 reizes. Maza auguma govis uz vienu atnešanos tika sēklotas 2,03, bet liela auguma govis 2,09 reizes. Tādēļ arī liela auguma govīm bija par 4,3 dienām garāks servisa jeb bezgrūsnības periods.

Lai nosskaidrotu teļu ieguvi gadā, tika aprēķināts starpatnešanās periods, kas par 3,7 dienām ilgāks bija liela auguma govīm. Gada dienu skaitu izdalot ar SAP, var uzzināt iegūto teļu skaitu gadā. No liela auguma govīm gadā ieguva 0,88 teļus, bet no maza auguma govīm 0,89 teļus, tātad gada laikā netika iegūts viens teļš, jo govju SAP pārsniedza 365 dienas.

Lai analizētu saimniecības govju krustu augstuma un dzīvmasas dinamiku, tika apkopoti dati par krustu augstuma un dzīvmasas izmaiņām govīm, kuras tika iekļautas demonstrējuma grupās (2. attēls).

2. att. Dažādos gados dzimušo demonstrējuma grupu govju krustu augstuma un dzīvmasas dinamika

Demonstrejuma grupas govis bija dzimušas no 2011. līdz 2018. gadam. Attēlā redzams, ka saimniecībā ir tendence govju krustu augstumam palielināties gan liela, gam maza auguma govīm. Vecākām govīm vērojama lielāka dzīvmasa, īpaši tas redzams 2. grupai.

Lai objektīvāk varētu salīdzināt liela un maza auguma govju grupas, tika veikti aprēķini par vienā (2015.) gadā dzimušo gan likvidēto, gan uz 01.08.2022. gadu ražojošo govju produktivitāti, jo 2015. gadā bija dzimušas 16 liela un 16 maza auguma govis (5. tabula).

5. tabula

Vienā gadā (2015.) dzimušo liela un maza auguma govju piena produktivitātes salīdzinājums mūžā

Demonstrējuma laikā regulāri tika noteikta sausnas uzņemšanas spēja jeb barības devas apēdamība (DMI), lai noteiktu barības izmantošanas efektivitāti (3. attēls). To  ieteicams darīt katram saimniekam pēc vienkāršas metodes – nosverot izdalīto barību, atņemot nosvērtos atlikumus, rezultātā iegūstot apēstās barības daudzumu. Zinot vai nosakot barības maisījuma sausnas saturu, var aprēķināt apēsto barības sausnu, kuru izdalot uz govju skaitu grupā, var tikt pie vidēji vienas govs diennaktī apēstā barības sausnas daudzuma.

3. att. TMR sausnas kg uz 1 govi dienā 2021./2022. gadā augstražīgo govju grupā

Optimāla barības izmantošanas efektivitāte ir tad, ja govs saražo 1,5 kg EKP no katra uzņemtās barības sausnas kg. Jo augstāka barības izmantošanas efektivitāte, jo mazāks barības patēriņš. Taču jāņem vērā, ja, barības izmantošanas efektivitāte ir virs 1,7, tas nozīmē, ka lielākā daļa dzīvnieku izmanto savas ķermeņa rezerves, lai ražotu pienu. Tas, cik efektīvi govis izmanto barību, ietekmē saimniecības kopējo peļņu un ekoloģiju.

Nākamais solis ir veikt “barības kontroli” – analizēt barības maisījuma sastāvu, vai tas atbilst aprēķinātajai barības devai. Tāpēc regulāri tika veiktas barības maisījuma jeb TMR analīzes, lai noteiktu svarīgāko uzturvielu līmeņa atbilstību konkrētās govju grupas vajadzībām (4. attēls).

4. att. Barības devas ķīmiskais sastāvs un apēdamība demonstrējuma laikā

6. tabula

Vidējais, maksimālais un minimālais barības vielu saturs barības devās demonstrējuma laikā

Tabulā attēlotie dati rāda, ka uzturvielu rādītāji demonstrējuma laikā pa mēnešiem nedaudz mainās, bieži vien tas bija atkarīgs no mainīgās skābbarības kvalitātes, kas līdz 2021. gadam tika gatavota rituļu tehnoloģijā. Līdz ar to ir sarežģīta barības devu sabalansēšana. Rituļu skābbarības mainīgā kvalitāte ir uzskatāmi redzama 5. attēlā.

5. att. Zāles skābbarības kvalitāte demonstrējuma laikā

Demonstrējuma noslēgumā tika analizēti kopējie dati, kas veido noteiktas likumsakarības un sniedz skaidru priekštatu par iegūtajiem rezultātiem un secinājumiem.

7. tabula

Demonstrējuma grupu piena ražošanas efektivitāte

DMI – sausnas uzņemšanas spēja; BIE –barības izmantošanas efektivitāte

No tabulā attēlotajiem datiem redzams, ka liela auguma govīm kopējais produktīvajā mūžā iegūtais EKP ir par 2057,2 kg lielāks nekā maza auguma govīm, arī vienā produktīvā mūža dienā tas ir par 2,1 kg lielāks. Taču, pārrēķinot uz 100 kg dzīvmasas, maza auguma govis ir saražojušas par 0,3 kg vairāk EKP mūža dienā. Rēķinot dienas barības izmaksas, balstoties uz šobrīd aktuālajām cenām, liela auguma govju grupai tās ir par 1,2 eiro/dienā lielākas nekā maza auguma govju grupai. Aprēķinot starpību starp barības izmaksām un ieņēmumiem par pienu, balstoties uz aktuālo piena cenu, iegūstam secinājumu, ka maza auguma govju grupai tas ir par 0,10 eiro lielāks.

Demonstrējuma laikā (noslēgumā) iegūtie secinājumi:

• Ganāmpulka produktivitāte un atražošanas rādītāji 2021./22. gada laikā ir būtiski uzlabojušies. Tas saistīts ar ģenētisko progresu, kukurūzas skābbarības ieviešanu ēdināšanā, zināšanu pieaugumu saimniekošanā, kā arī cilvēcisko faktoru – vairāk uzmanības tiek pievērsts kvalitatīvas ganāmpulka apsaimniekošanas detaļām.
• Demonstrējuma pirmajā pusē rupjās lopbarības analīžu rezultāti ir nestabili, jo bija ļoti dažādas kvalitātes SKB rituļi – sarežģīta barības devu sabalansēšana.
• 2021. gadā SKB sāka gatavot kaudzēs, barības devu gatavošana ir ar stabilākiem rezultātiem.
• Demonstrējuma pirmajā daļā bija palielināts govju brāķēšanas procents, kas visvairāk saistīts ar traumām, pārsvarā kāju, jo vecajā kūtī ir neatbilstoša izmēra guļvietas un skausta stieņa augstums pie barības galda, kas būtiski ietekmē lielāka izmēra govju grupas komforta rādītājus. Tagad situācija uzlabojusies sakarā ar rekonstrukciju.
• Saražotais enerģētiski koriģētā piena daudzums mūžā un produktīvajā mūžā bija lielāks lielāka auguma govīm (+1740 un + 2057 kg).
• Izlaukums vienā mūža dienā bija lielāks lielā auguma grupas govīm +2,2 kg.
• Mūža un produktīvā mūža ilgums ir lielāks mazākā auguma grupas govīm.
• Vidējie atražošanas rādītāji visā demonstrējuma laikā būtiski neatšķiras starp grupām.
• Ganāmpulkā visvairāk brāķēšanas gadījumu notikuši kāju un traumu dēļ, vairāk lielāka auguma govju grupā pirms vecās kūts rekonstrukcijas.
• Mazās grupas govis uz 07/22 saražoja 38,2 kg EKP, bet lielās – 40,7 kg, kas ir par 2,5 kg vairāk.
• Pārrēķinot uz 100 kg dzīvmasas, mazās grupas govis ražo par 0,4 kg EKP dienā vairāk nekā lielās (<145 cm – 6,0 kg, 146+ cm – 5,6 kg).
• Demonstrējuma govju grupā diennakts barības maisījuma vidējais noteiktais sausnas patēriņš bija 24,7 kg.
• Mazās grupas govju diennakts sausnas apēdamība ir 23 kg, lielo govju grupas – 26,4 kg.
• Barības izmantošanas efektivitāte (BIE) grupai līdz 145 cm – 1,2, grupai virs 145 cm – 1,1.

Ieteikumi

Demonstrējums ir parādījis, ka nav ļoti būtisku rezultātu atšķirību visu rezultātu kopējā analīzē satrp lielāka un mazāka auguma govīm.

• Vissvarīgākais ir apsaimniekot savu ganāmpulku atbilstoši iespējām, turēšanas apstākļiem un ģenētikas prasībām.
• Patlaban selekcija veicina lielu govju ieguvi, veicot izlasi pretēji barības izmantošanas efektivitātei. Tas ir loss-loss scenārijs.
• Lielākas govis uzņem vairāk barības, lai sasniegtu nobriedušu ķermeņa izmēru, un vairāk barības, lai saglabātu šo ķermeņa izmēru pēc nobriešanas.
• Tā rezultātā barības efektivitāte samazinās dzīvnieka dzīves laikā.
• Lielāka izmēra govis, pēc demonstrējuma datiem, patērē par 13% vairāk lopbarības. Ganāmpulkā izvēloties tikai liela auguma govis, ir jāveic izvēle – jāpalielina par 13% apsaimniekojamās platības rupjās lopbarības saražošanai vai jāsamazina govju skaits par 13%, lai pietiktu pašražotās rupjās lopbarības no esošajām platībām.
• Samazinot govju skaitu par 13%, palielināsies pastāvīgo izmaksu slogs vidēji uz vienu govi, kas padara govju kopējās uzturēšanas izmaksas augstākas, salīdzinot ar mazāka izmēra govīm.
• Balstoties uz konkrētās saimniecības iespējām, pievērst uzmanību vaislinieku izvēlei, ņemot vērā ne tikai produktivitātes indeksus, bet arī izvēlētā vaislinieka eksterjera grafisko attēlu, kur pirmā attēlotā pazīme ir meitu krustu augstums.
• Veikt govju izlasi ar lielāku barības izmantošanas efektivitāti un,  veicot pāru atlasi, šim rādītājam pievērt uzmanību.
• Piensaimnieku māka ilgāk ganāmpulkā turēt ražojošās govis varētu pozitīvi ietekmēt saimniecību ekonomiskos rādītājus, samazināt piena ražošanas nozares ietekmi uz vidi un kopumā veicināt dzīvnieku ilgtspējīgu izmantošanu pārtikas ražošanā.
• Saimniecībās ir svarīgi analizēt govju auguma izmēru ietekmi uz to piena produktivitāti, veselību un atražošanas rādītājiem ražojošās saimniecībās, kurās audzē dažādas izcelsmes govis.

Kādas tad govis ir labākas – maza vai liela auguma?

Demonstrējuma rezultāti parāda, ka nav tik svarīgs govju augums, bet gan efektivitāte – gan barības izmantošanas, gan piena ražošanas, kā arī fermas specifika, kādus apstākļus var nodrošināt katras ģenētikas govju komforta prasībām.

Izmantotā literatūra:

Hoard’s Dairyman, Dairy Herd Management, The bullvine, Keeping Dairy Cows for Longer: A Critical Literature Review on Dairy Cow Longevity in High Milk-Producing Countries/mdpi.com

Aija Luse,
LLKC Ogres konsultāciju biroja vadītāja, lopkopības konsultante

Dr. agr. Daina Jonkus,
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.