Nelimitētas jaunpiena izēdināšanas metodes ietekme uz teļu augšanu un attīstību

Iepazīstinām ar demonstrējumā “Nelimitētas jaunpiena (at libidum) izēdināšanas metodes ietekme uz teļu augšanu un attīstību” (8. lote) iegūto atziņu pielietojumu praksē.

Kopš 2019. gada akciju sabiedrībā  “Agrofirma Tērvete” Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta finansiālo atbalstu īsteno demonstrējumu par nelimitētas jaunpiena izēdināšanas metodes ietekmi uz vaislas teļu augšanu un attīstību. Demonstrējuma laikā tika analizēta ne tikai vaislas teļu izaudzēšana līdz vaislas gatavības sasniegšanai, bet par demonstrējuma grupām iegūtā datu statistiskā analīze atklāj arī ļoti daudz atziņu, kuru ieviešanai praksē ir nepieciešamas nelielas investīcijas.

1. Jaunpiena izēdināšana un kvalitātes kontrole

1. tabula

Nepieciešamās investīcijas nelimitētas jaunpiena metodes ieviešanai saimniecībā

* Jaunpiena kvalitātes noteikšanas iekārta, izmantojot optisko blīvumu. Nav nepieciešama īpaša speciālistu un darbinieku apmācība. Metode ir ļoti viegli ieviešama saimniecībā. Lai noteiktu jaunpienā esošo Ig koncentrāciju, pienam nav jābūt noteiktā temperatūrā.

** Jaunpiena kvalitātes noteikšanas iekārta. Metode balstīta uz piena blīvumu. Viegli lietojama. Nav nepieciešama īpaša speciālistu un darbinieku apmācība. Metode ir ļoti viegli ieviešama saimniecībā. Lai noteiktu precīzi jaunpienā esošo Ig koncentrāciju, pienam ir jābūt 23–25 °C temperatūrā. Neuzmanīgi rīkojoties ar iekārtu, to var ātri sabojāt. Pēc sabojāšanas tā parasti nav remontējama un lietojama.

Jaunpiena kvalitātes noteikšanu parasti veic ar vienu no 1. tabulā minētajām iekārtām. Iekārtas izvēli nosaka īpašnieks, ņemot vērā personīgo pieredzi iekārtas lietošanā, iekārtas cenu un iegūto rezultātu ieguves ātrumu. Jaunpiena fasēšanas, atkausēšanas un izbarošanas aprīkojumus parasti piensaimnieki izvēlas pēc jaundzimušo teļu skaita saimniecībā.

Ieguvumi saimniecībā, barojot teļus nelimitēti ar pienu:

1. Pirmajā barošanas reizē teļiem ar zondi ievadot 3,5–4,0 l kvalitatīvu jaunpienu, pēc BRIX ≥23% teļi saņem ievērojami lielāku IgG koncentrāciju asinīs, tādējādi tiek nodrošināts lielāks Ig saturs asinīs, kā rezultātā teļiem ir spēcīgāka kolostrālā imunitāte un tie retāk saslimst ar vīrusu un bakteriālas izcelsmes infekcijas slimībām.
2. Teļu augšana norit straujāk, demonstrējuma grupās, kurās AS “Agrofirmā Tērvete” teļus baroja ar pienu nelimitēti, NPG1 vaislas teļi vaislas gatavību un 65% dzīvmasu no pieaugušu govju dzīvmasas sasniedz 12,1–12,8 mēnešos, NPG2 vaislas teles šo kritēriju sasniedza 12,3–12,6 mēnešos, savukārt LPG1 šis kritērijs tika sasniegts 13,7–14,3 mēnešu vecumā, LPG2 vaislas teles vaislas gatavību sasniedza 12,9–14,4 mēnešu vecumā. Saimniecībā vienas vaislas teles vidējā izaudzēšanas izmaksas  sastāda 3,18 EUR dienā. Tas nozīmē, ka, barojot vaislas teļus ar pienu nelimitēti, saimniecība viena vaislas teļa izaudzēšanas laikā līdz vaislas gatavības sasniegšanai ietaupa 63,60–159,00 EUR.
3. Demonstrējuma laikā tika novērots, ka pirmpienēm no NPG1 un NPG2 bija zemāks somatisko šūnu skaits (vidēji par 43–180 tūkst./1ml piena)

Ievērojami labāki ražības rādītāji tika novēroti, barojot teļus ar pienu nelimitēti.

1. attēls

Limitēti un nelimitēti ar pienu baroto pirmpieņu ražība 1. atkārtojumā

NPG1 augstāks izslaukums saglabājas visas 1. laktācijas laikā. Vislielākā būtiskākā atšķirība starp demonstrējuma grupām 1. atkārtojumā ir novērojama 2., 3., 4., 5. un 6. kontrolē (1. attēls). Vidēji viena pirmpiene, kura piena periodā ar pienu 1. atkārtojumā tika barota nelimitēti, saražoja par 1137 kg pirmajā laktācijā vairāk nekā pirmā atkārtojuma pirmpienes, kuras ar pienu piena periodā tika barotas limitēti. Veicot pārrēķinu uz enerģētiski koriģēto pienu, šī tendence saglabājās (2. attēls).

2. attēls

Enerģētiski koriģētā piena daudzums no 1. atkārtojuma demonstrējuma grupu pirmpienēm

Lai kliedētu mītu, ka govis, kuras laktācijā ir ar augstu ražību, saražo pienu ar zemāku sausnas saturu, tika veikts pārrēķins uz enerģētiski koriģēto pienu pēc formulas:

Pēc 1. atkārtojumā iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka teļus barot ar pienu nelimitēti ir izdevīgi, jo izbarotais piena daudzums NPG1 vidēji vienam vaislas teļam ~630 kg piena periodā ievērojami palielina ieņēmumus laktācijā. Vidēji vienam LPG1 vaislas teļam piena periodā tika izbarots ~450 kg labas kvalitātes svaigpiens, taču ar to ir nepietiekami, lai 12–13 mēnešu vecumā vaislas teles sasniegtu 65% no pieaugušas govs dzīvmasas un 22–24 mēnešu vecumā tās uzsāktu pirmo laktāciju. Visbūtiskākie ieguvumi saimniecībai AS “Agrofirma Tērvete” no demonstrējuma pirmā atkārtojuma ir divi. Barojot vaislas teļus ar pienu nelimitēti, vidēji par 20 līdz pat 60 dienām tie ātrāk sasniedz vaislas gatavību, kas saimniecībā samazina vidēji viena vaislas teļa izaudzēšanu par 111,30 EUR, kā arī vidēji viena šīs grupas pirmpiene pirmajā laktācijā saražo par 1137 kg vairāk piena. Tas nozīmē, kā šīs grupas pirmpienēm ir labāk attīstīti iekšēji orgāni, kā arī tesmenī ir vairāk piena veidojošo alveolu nekā pirmpienēm no LPG1.

Līdzīga tendence ir vērojama arī otrajā atkārtojumā starp NPG2 un LPG2 pirmpienēm.

3. attēls

Limitēti un nelimitēti ar pienu baroto pirmpieņu ražība 2. atkārtojumā

Otrajā atkārtojumā nedaudz augstāku ražību 5. un 8. kontrolē uzrāda LPG2 pirmpienes, taču iepriekšējā tendence tika saglabāta. Vidēji viena pirmpiene NPG2 saražoja par 426 kg pienu vairāk nekā LPG2 pirmpiene.

2. Lai ik gadu uzlabotu slaucamo govju ražības rādītājus, iegūtu dzīvniekus ar labākiem eksterjera rādītājiem, uzlabotu ģenētisko potenciālu saimniecībā ir izstrādāti principi, pēc kuriem vadās saimniecības speciālisti, tādējādi nodrošinot augsti produktīva slaucamo govju ganāmpulka saglabāšanu. Saimniecībā ir izvirzīti stratēģiskie mērķi: palielināt slaucamo govju skaitu, ik dienu saražot 80 t kvalitatīva svaigpiena, samazināt servisa periodu, uzlabot atražošanas rādītājus. Saimniecībā strādājošie speciālisti atzīst, ka izvirzīto mērķu sasniegšana saimniecībai dos nākotnē ievērojamu ienākumu palielinājumu, taču to sasniegšana nav panākama bez vienotas izpratnes par ikdienā darāmo un darāmo darbu savlaicīgu veikšanu atbilstošā kvalitātē. Lai ātrāk palielinātu saimniecībā ražojošo govju skaitu, lielākā daļa govju un vaislas teļu tiek mākslīgi apsēklotas ar šķiroto bioproduktu, kur sievišķās kārtas pēcnācēju iespējamība sasniedz 95%. Demonstrējuma laikā tika noskaidrots, ka svarīga ir dažādu eksterjera pazīmju iedzimstība. Lai mazinātu pirmpieņu un vecāku laktāciju govju traumatismu dzemdību laikā, iegūtu vairāk dzīvus un dzīvotspējīgus teļus, saimniecībā īpaša uzmanība tiek pievērsta slaucamo govju eksterjera pazīmēm. Smagākas dzemdības un dzemdību palīdzība demonstrējumu grupu dzīvniekiem bija tām govīm, kurām krustu platums bija novērtēts ar 5, īpaši tām govīm, kurām dzima buļļi, tāpēc saimniecībā ir konceptuāls lēmums  govīm, kurām krustu platums ir novērtēts ar 5, mākslīgajā apsēklošanā izmantot šķiroto bioproduktu, jo teles dzimst mazākas, tām ir smalkāka konstitūcija, līdz ar to arī dzemdību process norit vieglāk, bieži vien bez palīdzības.

3. Ik gadu AS “Agrofirma Tērvete” slaucamo govju lielfermā “Tērces”  tiek veiktas investīcijas piena kvalitātes un dzīvnieku labturības uzlabošanā. Demonstrējuma laikā ir uzlabota slaukšanas iekārta, dzīvnieku novietņu ejās grīdas rievojumā ir veikta papildus rievu iefrēzēšana, kas padara grīdas virsmu neslidenu, kā rezultātā ir līdz minimumam samazināts slaucamo govju traumatisms.  Vienmēr saimniecībā ir domāts par biodrošību un sanitāriju. Lai uzlabotu atražošanas rādītājus, katrai govij un vaislas telei ir uzlikta kakla siksna ar elektronisku datu devēju, kas sūta signālu par dzīvnieku uzvedību, aktivitāti, ēšanas paradumiem, barības atgremošanu un košļāšanas intensitāti, tādējādi tiek samazinātas veterinārās izmaksas, ir precīzāka dzīvnieku uzraudzība, mākslīgā apsēklošana tiek veikta optimālajā laikā, kā rezultātā ir būtiski samazinājies vidējais brīvprātīgais nogaidīšanas periods pēc dzemdībām no 87 dienām uz 60–75 dienām, līdz ar to samazinājies servisa periods, kas pašlaik saimniecībā variē no 133 līdz139 dienām. Mērķtiecīga darba rezultātā ir panākts, ka saimniecībā vidēji no 2,5 mākslīgās apsēklošanas reizēm uz vienu govi, pašlaik  rezultāts ir 2,0. Saimniecībā vēl ir pietiekami daudz neizmantotu iespēju, kuras laika gaitā ir jāizmanto, kā viena no prioritātēm ir lielāka teļu ieguve. Pašlaik šis rādītājs ir apmierinošs – vidēji uz 100 govīm iegūti 86 teļi, taču ar šādu rādītāju ir problemātiski palielināt saimniecībā esošo slaucamo govju skaitu, ja saimniecībā dažādu apstākļu dēļ gadā no ganāmpulka ir jāizslēdz 25–30% slaucamo govju. Izslēgšanas daudzums no ganāmpulka demonstrējuma saimniecībā AS “Agrofirmā Tērvete” ir līdzīgs vidējiem Latvijas piensaimniecību rādītājiem.

Ieteikums Latvijas piensaimniekiem. Latvijas Lauku un konsultāciju centra demonstrējums par nelimitēta piena izēdināšanu teļiem piena periodā uzskatāmi pierāda un apstiprina ārzemju pētījumos iegūtās atziņas, ka kvalitatīva jaunpiena (IgG pēc BRIX ≥23%) izēdināšana vaislas telēm piena periodā ir ekonomiski izdevīga, jo ir iespējams ātrāk uzsākt šo dzīvnieku izmantošanu vaislai, kā arī to ražība 1. laktācijā par 400–1100 kg ir lielāka nekā pirmpienēm, kuras ir barotas tradicionāli ar pienu.

Demonstrējums turpināsies līdz 2022. gada decembrim.

Materiālu sagatavoja
Dainis Arbidāns,
LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.