You are here
Sabalansētas ēdināšanas nozīme piena sausnas palielināšanā piena lopkopības saimniecībā. Papildināts
Tika realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. LAD160419/P20. Demonstrējuma tēma: “Sabalansētas ēdināšanas nozīme piena sausnas palielināšanā piena lopkopības saimniecībā”, 15. lote
Demonstrējuma uzdevumi:
- Ierīkot demonstrējumu piena lopkopības saimniecībā SIA “Kalnāji”, izveidojot sarkanās un melnraibās šķirnes govju grupas, nodrošinot tām līdzīgus apsaimniekošanas apstākļus.
- Veikt rupjās un graudu barības ķīmiskās analīzes un sastādīt barības devas atbilstoši govju fizioloģiskajām vajadzībām.
- Uzsākot demonstrējumu un mainoties govju fizioloģiskajam stāvoklim, veikt slaucamo govju ķermeņa kondīcijas vērtējumu.
- Uzskaitīt un analizēt no pētījuma grupām iegūto enerģētiski koriģēto piena daudzumu un piena kvalitāti.
- Noteikt piena sausnas izmaiņu ekonomisko efektivitāti katrai demonstrējuma grupai.
- Informēt lauksaimniekus un nozares speciālistus par demonstrējumā iegūtajiem rezultātiem, organizējot lauka dienu vienu reizi gadā un publiskojot iegūtos rezultātus.
Barības devu aprēķinu sagatavošana
Barības devas visos atkārtojumos tika sastādītas, vadoties pēc dzīvieku fizioloģiskās fāzes (laktācijas posma), kā arī pēc govju ražības rādītājiem. Tā kā visos atkārtojumos slaucamās govis tika iekļautas demonstrējuma grupās vidēji ap 50. laktācijas dienu, kas ir laktācijas pirmajā posmā, līdz 120. laktācijas dienai, ražības rādītāji sagatavojot barības devas no 40 līdz 45 kg. Ja šajā posmā mainās rupjās lopbarības vai citu barības līdzekļu ķīmiskais sastāvs, tad barības deva tiek koriģēta ar mērķi nodrošināt devā: sausnas saturu devā 40–45%; kopproteīnu 16,7–17,5%; NEL neto enerģiju laktācijā (MJ/kg) 7,5–7,8; kokšķiedru frakcijas NDF 27–30%, tauku saturu 3,0–5,0%; cietes saturu 25–28%, Ca 0,7–1,0%, P 0,35–0,45%; Mg 0,2–0,5%, K 1,14–1,7%, Na 0,2–0,5%; Cl 0,28%,S 0,22–0,4; Vit. A 4–8 iv/kg; Vit. D1,1–3,5 iv/kg; Vit. E 34–70 iv/kg. Šāda barības devu, lai nodrošinātu nepieciešamās barības vielas, vajadzētu uzņemt 26 kg barības sausnas, bet nemazāk kā 24,5 kg barības sausnas. Barības devas sastāvā fiziskos kilogramos ietilpa: saimniecībā ražoti malti kviešu milti 5 kg; malti kukurūzas milti 2 kg, sojas spraukumi 3,4 kg, melase 0,5 kg, zāles skābbarība 25 kg, kukurūzas skābbarība 25 kg, lopbarības krīts 0,25 kg, minerālbarība 0,32 kg, sāls 0,11 kg, nātrija bikarbonāts 0,1 kg. Tā kā barība tiek sagatavota maisījumā, tad, lai nodrošinātu totāli maisītā raciona sausnas saturu 45%, barība tiek pēc nepieciešamības mitrināta. Barības sastāvdaļu ķīmiskajām sastāvam mainoties, tiek koriģēta barības deva, lai dzīvnieku vajadzības tiktu nodrošinātas.
Laktācijas vidējā posmā pēc 120.–220. dienas samazinoties dzīvnieku produktivitātei, barības deva tiek sagatavota atbilstoši dzīvnieku produktivitātei 28–38 kg. Ja šajā posmā mainās rupjās lopbarības vai citu barības līdzekļu ķīmiskais sastāvs, tad barības deva tiek koriģēta ar mērķi nodrošināt devā: sausnas saturu 40–45%; kopproteīnu 16,0–17,0%; NEL neto enerģiju laktācijā (MJ/kg) 7,3–7,5; kokšķiedru frakcijas NDF 28–32%, tauku saturu 3,0–5,0%; cietes saturu 24,5–25%, Ca 0,7–1,0%, P 0,40%; Mg 0,2–0,5%, K 1,14–1,7%, Na 0,23–0,5%; Cl 0,28%,S 0,22; Vit. A 4–8 iv/kg; Vit. D1 1–3,5 iv/kg; Vit. E 35–70 iv/kg. Šādu barības devu, lai nodrošinātu nepieciešamās barības vielas, vajadzētu uzņemt 24 kg barības sausnas, bet ne mazāk kā 23,5 kg barības sausnas.
Savukārt laktācijas noslēguma jeb trešajā posmā pēc 220. dienas, samazinotie dzīvnieku produktivitātei, barības deva tiek sagatavota atbilstoši dzīvnieku produktivitātei 25–28 kg. Ja šajā posmā mainās rupjās lopbarības vai citu barības līdzekļu ķīmiskais sastāvs, tad barības deva tiek koriģēta ar mērķi nodrošināt devā: sausnas saturu 40–45%; kopproteīnu 13,0–14,5%; NEL neto enerģiju laktācijā (MJ/kg) 5,5–5,7, kokšķiedru frakcijas NDF 32–30%, tauku saturu 3,0–5,0%; cietes saturs 20%, Ca 0,65%, P 0,30%; Mg 0,15–0,3%, K 1,0–2,0%, Na 0,21–0,5%; Cl 0,22%,S 0,20; Vit. A 4 iv/kg; Vit. D1 1 iv/kg; Vit. E 35 iv/kg. Šādu barības devu, lai nodrošinātu nepieciešamās barības vielas, vajadzētu uzņemt 20 kg barības sausnas, bet ne mazāk kā 19,5 kg barības sausnas. Barības devas sastāvā fiziskos kilogramos ietilpa: saimniecībā ražoti malti kviešu/miežu milti 0,5 kg; sojas spraukumi 1,4 kg, zāles skābbarība 37 kg, kukurūzas skābbarība 6 kg; minerālbarība 0,08 kg, sāls 0,08 kg. Tā kā barība tiek sagatavota maisījumā (TMR), tad, lai nodrošinātu totāli maisītā raciona sausnas saturu 45%, pēc nepieciešamības barība tiek mitrināta. Barības sastāvdaļu ķīmiskajam sastāvam mainoties, tiek koriģēta barības deva, lai dzīvnieku vajadzības tiktu nodrošinātas. Sagatavojot barības devas, tiek ņemta vērā dzīvnieku dzīvmasa, demonstrējumā vidējā dzīvmasa dzīvniekiem bija 660 kg.
Lai sekmīgi paēdinātu slaucamās govis un govis varētu realizēt ģenētisko potenciālu, būtiski ir sekot līdzi sagatavotās devas, sagatavotā barības maisījuma apēdamībai. Mainīgākais ķīmiskais sastāvs no barības līdzekļiem, ko izmanto slaucamo govju ēdināšanā, ir saimniecībā sagatavotai zāles skābbarībai, mazāk mainīgi ķīmiskie rādītāji ir kukurūzas skābbarībai, līdz ar to demonstrējuma laikā tika sekots līdzi rupjās lopbarības ķīmiskajam sastāvam, jo rādītāji izmainījās pat vienas skābbarības bedres ietvaros. Mainoties ārējās vides gaisa temperatūrai, arī var svārstīties barības devas uzņemšana, lai dzīvnieki varētu uzņemt sev nepieciešamo barības vielu apjomu ne tikai uzturei, bet arī laktācijai un atražošanai, periodos kad ārējās vides gaisa temperatūra bija virs 25 °C, augstražīgās grupas barības devā tika pievienoti aizsargātie augu tauki, palielināts koncentrātu apjoms un nedaudz samazināts rupjās lopbarības īpatsvars, tā padarot koncentrētāku barību un atvieglojot devas apēdamību. Barības devas tika sagatavotas, izmantojot barības devu sastādīšanas programmas.
Ķermeņa kondīcijas vērtējums, mainoties govju fizioloģiskajam stāvoklim
Ķermeņa kondīcijas (ĶK) vērtēšanu slaucamām govīm veic, vizuāli novērtējot zemādas tauku slāni un vērtējumu izsaka punktos no 1 līdz 5. Kopumā liellopiem kā ekstremālas ķermeņa kondīcijas vērtības tiek uzskatītas tās, kuras ir mazākas par 2,5 punktiem un lielākas par 4,0 punktiem. Govīm cietstāves periodā ķermeņa kondīcija nedrīkstētu pārsniegt 3,5 punktus, bet optimālā vērtība atnesoties ir 2,75 līdz 3,25 punkti (Burkholder, 2000).
ĶK vērtēšana īpaši svarīga ir laktācijas sākuma posmā, kad govs nespēj uzņemt pietiekami daudz barības sausnas, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģijas daudzumu piena ražošanai, kas noved pie negatīvās enerģētiskās bilances. Visintensīvāko piena ražošanu augstproduktīvām govīm atkarībā no šķirnes un vecuma novēro no 2. līdz apmēram 10., 12. laktācijas nedēļai. Šajā laikā govs kondīcijas vērtējums parasti ir zemākais.
Demonstrējuma laikā slaucamo govju kondīcija tika vērtēta, uzsākot demonstrējumu, laktācijas vidus un beigu posmā jeb 2. un 3. fāzē. Tabulā apkopots kondīcijas vērtējums abu škirņu govīm demonstrējuma laikā.
Ķermeņa kondīcijas izmaiņas laktacijas laikā demonstrējuma trīs gados
Rādītāji |
Šķirne |
|||||
LB un DS |
HM |
|||||
Demonstrējuma atkārtojumi |
2019 |
2020 |
2021 |
2019 |
2020 |
2021 |
Govju skaits |
n=32 |
n=35 |
n=35 |
n=32 |
n=35 |
n=35 |
Laktācijas diena, uzsākot demonstrējumu |
52 |
48 |
52 |
54 |
50 |
59 |
Vidējā ĶK, uzsākot demonstrējumu, punkti |
3,03 |
3,12 |
3,04 |
2,91 |
3,02 |
2,87 |
Vidējā laktācijas diena 2. fāzē |
108 |
111 |
114 |
109 |
113 |
120 |
Vidējā ĶK laktācijas 2. fazē |
2,90 |
2,92 |
2,89 |
2,80 |
2,84 |
2,75 |
Vidējā laktācijas diena 3. fāzē |
232 |
224 |
233 |
234 |
225 |
240 |
Vidējā ĶK laktācijas 3. fazē |
3,14 |
3,32 |
3,11 |
3,05 |
3,12 |
3,07 |
Zemākais vidējais ķermeņa kondīcijas vērtējums (no 2,89 līdz 2,92 punktiem) LB un DS škirņu govīm novērots laktācijas otrajā fāzē, kas bija vidēji no 108. līdz 114. laktācijas dienai. HM šķirnes govīm vidējais ķermeņa kondīcijas vērtējums laktācijas otrajā fāzē (no 109. līdz 120. laktāijas dienai) bija no 2,75 līdz 2,84 punktiem.
Trešajā laktācijas fāzē abu škirņu govīm vidējais ķermeņa kondīcijas vērtējums pārsniedz 3 punktus, kas ir vēlami, jo, laktācijas beigu periodā samazinoties izslaukumam, govis sāk uzkrāt zemādas tauku rezerves.
HM šķirnes govīm visos trīs gados un vērtēšanas periodos bija zemāks ķermeņa kondīcijas vērtējums nekā sarkano škirņu govīm.
Piena sausnas izmaiņu ekonomiskā efektivitāte katrai demonstrējumu grupai
Izvērtējot sausnas izmaiņu ekonomisko efektivitāti, tika izmantoti dati par katrai demonstrējuma grupai aprēķināto vidējo izslaukumu un iegūto EKP (enerģētiski koriģētais piens) atbilstoši sausnas saturam pienā gan no dzīvnieka, gan uz 100 kg slaucamās govs dzīvsvara, lai būtu iespējams objektīvi salīdzināt abu grupu produktivitāti.
Vidējā piena izslaukuma starpība uz vienu demonstrējuma dzīvnieku dienā Holšteinas melnraibo HM grupā bija par 3,6 kg dienā augstāka nekā Latvijas brūno LB grupā. Pieņemot, ka vidējais laktācijas periods slaucamajai govij ir 305 dienas, var aprēķināt, ka viens HM grupas dzīvnieks šajā periodā iedos par 1098 kg piena vairāk nekā viens LB grupas dzīvnieks. Pie vidējās piena cenas demonstrējuma periodā – 0,3 EUR – no HM grupas dzīvnieka laktācijas periodā var iegūt par 329 EUR lielākus ieņēmumus. Pārrēķinot izslaukumu uz EKP, no HM grupas dzīvnieka dienā vidēji demonstrējuma periodā tika iegūts par 2,4 kilogramiem EKP vairāk nekā no LB grupas dzīvnieka, un starpība laktācijas periodā iegūtajam EKP būs 732 kg uz vienu dzīvnieku. Savukārt pārrēķinot iegūto EKP uz 100 kg slaucamā govs dzīvmasas vidēji demonstrējuma periodā LB grupā tika iegūti 5,2 kg EKP, bet HM grupā 5,14 kg EKP. Atbilstoši šiem datiem abu demonstrējuma grupu dzīvnieki ir ekonomiskā ziņā līdzvērtīgi, jo no LB grupas var iegūt tādu pašu piena sausnas daudzumu uz 100 kg dzīvsvara kā HM grupas dzīvniekiem.
Anita Siliņa,
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
Daina Jonkus,
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.