Atziņas no lauku dienas par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodēm ilggadīgajos zālājos

Septembra otrā pusē Tukuma konsultāciju birojs Tukuma novada Slampes pagasta LLKC Mācību un demonstrējumu centrā “Lielozoli” organizēja demonstrējuma lauku dienu “Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes ilggadīgajos zālājos”.

Demonstrējums notiek sadarbībā ar LLKC Mācību un demonstrējumu centru “Lielozoli”, Latvijas Zemnieku federāciju, Daugavpils universitāti un zālāju biotopu eksperti Rūtu Sniedzi – Kretalovu.

Lauku dienā LLKC augkopības konsultante Ilze Skudra pastāstīja par demonstrējumu realizāciju LAP 2014-2020 apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu un informācijas pasākumiem” ietvaros un plānotajiem atbalsta veidiem ES nozīmes biotopu apsaimniekošanā, savukārt LLKC Mācību un demonstrējumu centra vadītāja Dace Langiša sniedza ieskatu par demonstrējumu saimniecību “Lielozoli”.

LLKC Tukuma konsultāciju biroja projektu vadītāja Sarma Rotberga klātesošos iepazīstināja ar demonstrējuma mērķi, uzdevumiem, un ierīkošanas gaitu. Demonstrējuma ierīkošanas mērķis ir nodemonstrēt un izvērtēt ilggadīgajos zālājos bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes, botāniskā sastāva izmaiņas un veikt ekonomisko novērtējumu. Projekts ilgs līdz 2025. gada septembrim. Demonstrējuma uzdevumi: ierīkot demonstrējumu integrētā saimniecībā un salīdzināt apsaimniekošanas metodes 4 variantos, veikt ekonomisko novērtējumu, kā arī veikt ilggadīgā zālāja apsaimniekošanu saskaņā ar ilgtermiņa bioloģiski vērtīgā zālāju apsaimniekošanas plānu. Pirms demonstrējuma ierīkošanas šā gada maija beigās tika veikts zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējums. Tika konstatēts, ka lauks piemērots dažādu bioloģiskās daudzveidības veicinošu metožu efektivitātes izmēģināšanai, jo kopumā atbilst ļoti tipiskai ilggadīgo zālāju situācijai Latvijā. Esošais sugu sastāvs liecināja par to, ka lauku varētu veidot par ES nozīmes biotopu 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas ar biotopa 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs pazīmēm. Tika veiktas augšņu analīzes un ilggadīgajā zālājā ierīkots demonstrējuma lauks 1.2 ha platībā. Demonstrējuma lauks sadalīts 4 lauciņos, kur katrs ir 0.3 ha, un katrā no tiem tiek pielietota atšķirīga bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metode. Pirmais lauks ir dabisks ilggadīgais zālājs – kontroles lauks, otrajā laukā, pateicoties Latvijas Dabas fondam, 1/3 iesēts bioloģiski vērtīgs zālāju sēklu maisījums. Trešajā laukā tika pārnesta un izklāta bioloģiski vērtīgā zālāja zaļmasa, par ko īpaši liels paldies bioloģiski vērtīgo zālāju īpašniekiem, un ceturtajā laukā tiks demonstrēta bioloģiski vērtīgā zālāja velēnas pārstādīšana.

Lauka dienā Dabas aizsardzības pārvaldes sertificēta zālāju eksperte, Latvijas Dabas fonda eksperte, Mg. agr. Rūta Sniedze - Kretalova sniedza bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu izvērtējumu ilggadīgajos zālājos. Eksperte skaidroja, kā veidojas ekosistēma, uzsverot, ka nākotnes uzdevums, kurš jārealizē jau tagad – pareizi uzturēt un atjaunot dabiskos zālājus, kā arī veicināt bioloģisko daudzveidību kultivētajos zālājos. Kopējā bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) platība valstī pēc “Dabas skaitīšanas” ir aptuveni 61030 ha. Zālāju biotopu apsaimniekošanas pasākuma mērķa platība uz 2027. gadu (KLP 2023/2027) – 69144 ha. Labākais un ātrākais veids, kā iegūt pļavu, ir atjaunot aizaugušās, esošās pļavas.

Pēc teorētiskās daļas Lauka dienas dalībnieki devās apskatīt ierīkoto demonstrējuma lauku. Noritēja diskusijas, sniegtas atbildes uz jautājumiem. Kopējiem spēkiem, iesaistoties konsultantiem un Lauka dienas dalībniekiem, ceturtajā laukā vienā slejā tika iesēti zvaguļi, kurus dēvē arī par “pļavu veidotājiem”. Zvaguļi ir pusparazītiski augi, kas atņem barības vielas un ūdeni graudzālēm un tauriņziežiem, tādējādi novājinot tos. Vienlaikus dodot iespēju attīstīties citiem pļavu augiem. Diskusijas starp dalībniekiem izvērsās par zālāju zaļās masas apsaimniekošanu, ja saimniecībā nav lopu, kuriem zāli izbarot. Ieteikums no ekspertiem bija, veidot kompostu un izmantot augsnes ielabošanā.

Atziņas:

Lai veicinātu dabisko zālāju sugu ieviešanos pļavās ar piesēju, diemžēl dabisko pļavas augu sēklu maisījumus Latvijā šobrīd nav iespējams iegādāties. Tās nav pieejamas arī Igaunijā, vienīgajā uzņēmumā, kurā varētu būt mūsu reģionam piemērotas sēklas, kas vāktas dabiskos apstākļos (https://www. nordicbotanical.eu/). Risinājums tam varētu būt, sēklu ievākšana atbilstošā biotopā. Tomēr sēklas materiāla ievākšana ir ļoti laikietilpīgs process, rezultātā iegūstot nelielu sēklu apjomu. Ļoti grūti ievāktās sēklas izžāvēt, nepieciešamas piemērotas telpas.

Pēc bioloģiski vērtīgo zālāju sējas, izmaiņas būs novērojamas tikai pēc daudziem gadiem.

Tomēr cerot, ka pēc vairākiem gadiem demonstrējuma laukā būs ES nozīmes biotops, vēlos teikt lielu paldies visiem demonstrējumā iesaistītajiem!

Sarma Rotberga,
LLKC Tukuma konsultāciju birojs

LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” LAD Līguma Nr. 10 2.1-20/21/P11 (21.lote), demonstrējuma tēma „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu demonstrējums ilggadīgajos zālājos”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.