Augu maiņas nozīme bioloģiskajos sējumos

LLKC Madonas konsultāciju birojs sadarbībā ar Madonas novada Liezēres pagasta bioloģisko zemnieku  saimniecību ”Vidus Stukules” 2018. gadā  uzsāka demonstrējumu ar mērķi praktiski parādīt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos. Pirms pieciem gadiem ierīkotā demonstrējuma mērķis bija atgādināt par  augu  maiņas nozīmi augsnes auglības saglabāšanā un augu veselības nodrošināšanā. 

Cenšoties gūt lielākus ienākumus, augu maiņas pamatprincipi bija atstāti novārtā. Patlaban, ņemot vērā izejvielu sadārdzināšanos un Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus Latvijā periodā no 2023. līdz 2027. gadam, par augu maiņas nozīmi vairs neviens nav jāpārliecina.

Mērķa sasniegšanai  ierīkoti varianti:

1. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu;
2. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši 2 gadus pēc kārtas (standarta līdzšinējā prakse);
3. Graudaugi pēc  pākšaugiem;
4. Graudaugi bezmaiņas sējumos.

Demonstrējuma lauka kopējā platība – 2,5 ha, augsnes raksturojums: pH 6,8, organiskās vielas saturs 3,8%,  kālija saturs vidējs, fosfora saturs zems. Katra varianta lielums 0,5 ha.

Visos demonstrējuma variantos 2021. gada rudenī tika iesēti ziemas kvieši, nodrošinot augu maiņu atbilstoši plānotajiem variantiem:

Augu maiņa pa variantiem piecos gados:

1. variantā  – graudaugi  pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu; izveidota augu maiņa: āboliņš mulčai (2018. g.) – griķi (2019. g.) – zirņi (2020. g.) – ziemas kvieši (2021. g.) – ziemas kvieši (2022. g.).

2. variantā  – graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši 2 gadus pēc kārtas; izveidota augu maiņa: vasaras kvieši (2018. g.) – zirņi (2019. g.) – ziemas kvieši (2020. g.) – ziemas kvieši (2021. g.) – ziemas kvieši (2022. g.).

3. variantā – graudaugi pēc pākšaugiem; izveidota augu maiņa: āboliņš mulčai (2018. g.) – ziemas kvieši (2019. g.) – vasaras kvieši (2020. g.) –  zirņi (2021. g.) – ziemas kvieši (2022. g.).

4. variantā – graudaugi bezmaiņas sējumos; izveidota augu maiņa:  vasaras kvieši (2018. g.) – ziemas kvieši (2019. g.) – auzas (2020. g.) – ziemas kvieši (2021. g.) – ziemas kvieši (2022. g.).

Gatavojot lauku ziemas kviešu sējai, 2021. gada 10. septembrī to apara, 19. septembrī  veica sēju ar Lemken sējas kombināciju. Iesēta ziemas kviešu šķirne ‘Ceylon’, izsēja 210 kg/ha. Līdz novembra beigām ziemas kvieši bija sasnieguši trīs lapu stadiju (AS 13), sadīguši vienmērīgi – 1. variantā vidēji 373 augi/m²,  2. variantā vidēji 392 augi/m², 3. variantā vidēji 442 augi/m²,  4. variantā vidēji 403 augi/m².  Kā jau tas ir raksturīgi Liezēres pusei, ziemošanas apstākļi  nebija labvēlīgi, jo sniega sega bija pabieza, bet uzsalusi bija tikai augsnes virskārta. Ziemas beigās uz sniega virskārtas izveidojās tāds kā ledus vāks, sniegs turējās līdz aprīļa sākumam, zemākās vietās vēl ilgāk. Šie apstākļi veicināja sniega pelējuma attīstību. 2022. gada pavasarī 1. variantā dzīvi bija vidēji 186 augi (pārziemojuši 50%), 2. variantā 178 augi  (pārziemojuši 45%), 3. variantā 224 augi (pārziemojuši 50%), 4. variantā tikai vidēji 100 augi (pārziemojuši 25%). Pavasarī, lai palīdzētu augiem atkopties, tikko varēja tikt uz lauka, cerošanas fāzē ziemas kvieši vienu reizi ecēti ar garpirkstu ecēšām.

Lai nodemonstrētu  augu maiņas nozīmi, svarīgi saprast, kā attīstās kaitīgie organismi, tāpēc, sākot ar veģetācijas atjaunošanos aprīlī, katru nedēļu vērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis. Pavasarī ilgi pieturējās vēss, nebija lietus un ziemas kvieši attīstījās lēnām, stiebrošana  ziemas kviešiem demonstrējuma laukā sākās  tikai ap 20. maiju, kad beidzot uzlija. Jau stiebrošanas fāzes sākumā visos variantos parādījās dzeltenplankumainība, lielāka izplatība  2. variantā – vidēji 70%, mazākā 3. variantā – līdz 20%. Karoglapas parādīšanās fāzē jūnija sākumā uz apakšējām lapām izplatījās miltrasa, sasniedzot izplatību 1. un 2. variantos 30%, 3. variantā 10%, vismazāk 4. variantā – ap 3%, turpmāk tā neattīstījās. Jūnijā, turpinoties augu attīstībai, tika vērtētas trīs augšējās lapas, kuras ražas veidošanā dod lielāko ieguldījumu. Dzeltenplankumainības izplatība karoglapas parādīšanās fāzē visos variantos sasniedza 100%. Attīstītas karoglapas fāzē visos variantos izplatījās pelēkplankumainība, bet lielākā  tās izplatība – 24% bija vērojama 1. variantā, pārējos līdz 20%.  Lai varētu salīdzināt variantus, sākot ar  attīstītas karoglapas fāzi, vērtēta arī slimību  attīstības pakāpe uz trim augšējām lapām. Attīstītas karoglapas fāzē visos variantos dzeltenplankumainības attīstība bija līdz 5% no lapas virsmas, pelēkplankumainības attīstība 1–2%. Jūnija otrajā pusē vārpošanas fāzē dzeltenplankumainības straujāka attīstība  notika 2. un 4. variantos, sasniedzot 35% no karoglapas virsmas, 3. variantā tikai 15%. Pelēkplankumainības vislielākā attīstības pakāpe 4. variantā – vidēji 10% no karoglapas virsmas, pārējos 2–4%. Kviešu lapu plankumainības  parasti  straujāk attīstās ziedēšanas fāzē un pēc ziedēšanas. Jūlijā sākumā, kad sāka veidoties  graudi, uz karoglapas dzeltenplankumainības attīstības pakāpe 1. un 2. variantos 50–55% no lapas virsmas, 3. variantā 35%, 4. variantā 60% no lapas virsmas.  Pārējās lapas visos variantos nodzeltējušas. Pelēkplankumainības  attīstības pakāpe visaugstākā 4. variantā – 10%, zemākā 3. variantā  – ap 8%. Graudu veidošanās  sākumā  uz vārpām  attīstījās vārpu plēkšņu plankumainība, tās lielākā izplatība bija 4. variantā – 6%, attīstības pakāpe uz vārpas līdz 4%. Jūlija vidū, kad ziemas kvieši bija sasnieguši piengatavības vidu, tikai 3. variantā vēl ap 5% karoglapu bija zaļas, pārējos variantos lapas bija nokaltušas. Šajā fāzē vārpu plēkšņu plankumainības izplatība  visos variantos sasniedza 100%, graudu nogatavošanās fāzēs vārpu plēkšņu plankumainības attīstības pakāpe 4. variantā līdz 8% no vārpas, pārējos 6–7%.

Kaitēkļi 2022. gadā demonstrējuma laukā  nebija novērojami.

Ziemas kvieši demonstrējuma laukā tika nokulti 9. augustā. Augstākā ziemas kviešu raža iegūta 3. variantā  1,5 t/ha, tad 1. variantā  1,3 t/ha, 2. variantā 1,1 t/ha un 4. variantā 0,5 t/ha. Vērtējot graudu kvalitātes rādītājus, proteīna saturs graudos tikai 3. variantā bija 12,2% un atbilda  pārtikas kvalitātei.

Novērtējot ekonomisko ieguvumu pa demonstrējuma variantiem,  augstākā ekonomiskā efektivitāte bija 3. variantā, kurā bruto segums (no ieņēmumiem atskaitot izmaksas) iegūts 367 eiro/ha, 1. variantā  294 eiro/ha, 2. variantā 221 eiro/ha, 4. variantā tikai 2,5 eiro/ha. Augu maiņa deva ieņēmumu pieaugumu, lielākais ieņēmumu palielinājums 400 eiro/ha 3. variantā, kurā ziemas kviešu priekšaugs ir zirņi.

Atziņas

• Graudaugu slimības  postīgākas ir atkārtotos sējumos, tāpēc  nav ieteicama atkārtota graudaugu sēja, bet graudaugu audzēšana bezmaiņā nav pieļaujama.
• Augu maiņa ir svarīgs instruments ziemas kviešu slimību ierobežošanā, iegūtās ražas palielināšanā, līdz ar to ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanā.
• Lielākā raža un augstākais bruto segums iegūts 3. variantā – graudaugi pēc pākšaugiem.

Anita Brosova,
LLKC Madonas biroja augkopības konsultante

Foto: Anita Brosova

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. LAD240118/P26. Demonstrējuma tēma: Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos (26. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.