Slaukšanas rutīna un piena kvalitāte

Govju tīrība, pupu dezinfekcijas līdzekļi un pareiza slaukšanas rutīna ir būtiskākā trīsvienība tesmens inficēšanās un mastīta gadījumu mazināšanai.

Klīniskais mastīts turpina būt veselības problēma numur viens piena ražošanas saimniecībās. Tas skar lielu daļu Latvijas slaucamo govju. Ļoti izplatītas lipīgā mastīta ierosinātājas ir Strep. agalactiae, Staph.aureus un mikoplazmas. Vides mastīta biežākās ierosinātājas nemainīgi ir E.coli un klebsiellas. Cimdu lietošana slaukšanas laikā ir fundamentāls profilakses līdzeklis, jo tādējādi ievērojami samazinās patogēnu pārnešanas risks starp govīm.

Pieci soļi slaukšanas rutīnā

Lielā daļā saimniecību slaukšanas rutīna sastāv no pieciem pamata soļiem: pirmo strūklu noslaukšana, pirmsslaukšanas dezinfekcija, pupu noslaucīšana, slaukšana un pēcslaukšanas dezinfekcija.

Noslaucot pirmās 3–5 piena strūklas no katra ceturkšņa, pirms slaukšanas tiek pārbaudīts, vai pienā nav izmaiņu. Šis solis nodrošina arī to, ka tiek izslaukts piens no pupu kanāliem ar augstāko somatisko šūnu koncentrāciju un tiek stimulēta piena izdalīšanās (atrietēšana). Konsultantiem praktiski strādājot ar saimniecībām, nākas konstatēt, ka lielā daļā saimniecību nenotiek pirmo strūklu noslaukšana.

Pirmsslaukšanas dezinfekcija samazina baktēriju skaitu uz pupiem un attiecīgi samazina baktēriju daudzumu, kas nonāk slaukšanas iekārtā. Piemēram, ASV gandrīz 96 % no visām piena lopkopības saimniecībām izmanto pupu pirmsslaukšanas dezinfekcijas līdzekli, bet Latvijā to dara reti.

Nākamais solis ir pupu noslaucīšana ar individuālu salveti vai dvielīti un slaukšanas aparāta pielikšana.

Pati slaukšana ilgst 6–8 minūtes atkarībā no konkrētās govs, atrietināšanas un govs izslaukuma.

Pēc slaukšanas aparāta noņemšanas slaucējs veic pēcslaukšanas pupu dezinfekciju, lai pasargātu tesmeni no vides patogēnu iekļūšanas tesmenī pa pupu kanāliem. Šo darbību veic lielākajā daļā Latvijas saimniecību.

Darbību secība

Pastāv atšķirības starp saimniecībām soļu secībā pirms faktiskās slaukšanas. Trīs visizplatītākās pieejas ir sekojošas:

1. pirmsslaukšanas dezinfekcija, noslaukšana, pupu noslaucīšana;
2. noslaukšana, pirmsslaukšanas dezinfekcija, pupu noslaucīšana;
3. pirmsslaukšanas dezinfekcija, pupu noslaucīšana, noslaukšana.

Pirmā varianta piekritēji (pirmsslaukšanas dezinfekcija, noslaukšana, pupu noslaucīšana) parasti savas izvēles pamato ar to, ka pupu dezinfekcija atvieglo netīrumu noņemšanu no pupiem. Otrā varianta izmantotāji (noslaukšana, pirmsslaukšanas dezinfekcija, pupu noslaucīšana) aizstāv to, sakot, ka tas nodrošina pietiekami garu kontakta laiku dezinfekcijas līdzeklim ar ādu, lai tas iedarbotos uz baktērijām. Izmantojot trešo variantu – noslaucot tīru, nosusinātu tesmeni, uz pupu ādas nonāk jaunas baktērijas no slaucēja rokām.

Vispārīgais ieteikums pirmsslaukšanas dezinfektanta kontakta laikam ar pupu ādu ir vismaz 20 sekundes, neatkarīgi no dezinfekcijas līdzekļa. Bet vai tas tiešām ir pietiekami?

Kādā eksperimentā (Enger et al., 2014) aplūkoja atšķirības mastīta ierosinātāju jutībai pret dažādiem pupu dezinfekcijas līdzekļiem un optimālo iedarbības laiku, kas nepieciešams saskarei ar ādu, lai samazinātu baktēriju slodzi. Pētnieki salīdzināja piecus dažādus komerciālos pupu dezinfektantus:

1. 1 % ūdeņraža peroksīds;
2. 1 % hlora dioksīds;
3. 1 % joda šķīdums;
4. 0,5 % joda šķīdums;
5. 0,25 % joda šķīdums.

Turklāt visu šo līdzekļu iedarbība tika vērtēta trīs saskarsmes laikos: 15, 30 un 45 sekundes. No vērtētajiem mastīta patogēniem Mycoplasma bovis bija visjutīgākā uz visiem līdzekļiem. Staphylococcus haemolyticus bija visizturīgākā.

Saskarsmes laiks 30 un 45 sekundes ir vienlīdz efektīvs laiks, lai samazinātu baktēriju skaitu ar 0,5 % un 0,25 % joda šķīdumu un bija daudz efektīvāks par 15 sekunžu kontakta laiku.

Ūdeņraža peroksīda iedarbībai nav atšķirību atkarībā no kontakta ilguma. Preparātiem uz joda bāzes vajadzētu pagarināt iedarbības laiku no rekomendētajām 20 sekundēm līdz 30–45 sekundēm un pat ilgāk, ja ir darīšana ar stafilokoku infekciju.

Laiks

No praktiskā viedokļa pagarinot kontakta laiku nozīmē, ka slaucējs vienkārši vienā reizē var sagatavot vairāk govju. Tomēr paturiet prātā, ka no govs pupa stimulācijas sākuma brīža (kad pirmo reizi pieskārāmies tesmenim), ir 1–2 minūtes, līdz sāk izdalīties oksitocīns, kas ierosina piena izdalīšanos, un nākamās 6–8 minūtes faktiski nepārtraukti piens plūst no tesmens. Tieši tāpēc slaucējam govi jāspēj sagatavot slaukšanai vienas minūtes laikā un savlaicīgi pielikt slaukšanas aparātu.

Silvija Dreijere,
LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja,
žurnāla “Latvijas Lopkopis” nozaru redaktore