Profesionālis zemkopības pārvaldībā – Raivis Kronbergs

RAIVIS KRONBERGS Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra amatā stājās pirms nepilna gada. Lai arī ienācis no tieslietu nozares un, kā pats allaž uzsver – lauksaimniecību tikai apgūst, iekarojis gan ZM ierēdniecības, gan lauksaimnieku organizāciju pilnīgu atbalstu un simpātijas ne tikai ar profesionalitāti pārvaldībā, bet arī ar atsaucību un neviltotu ieinteresētību dažnedažādu situāciju risināšanā.

Saruna ar zemkopības nozares galveno valsts ierēdni jeb valsts sekretāru Raivi Kronbergu notiek divās daļās – pirmā rakstveida, otrā – tiešsaistē. Rakstveida atbildes saņemam ļoti operatīvi, un Raivis pats piedāvā tās “pieslīpēt” tiešsaistes sarunā, kam laiku atvēl starp saspringtajiem darba pienākumiem jeb, kā pats saka, “birokrātisko darbu”, un pamatīgi sasniguša sniega rakšanu “padziļos laukos Pierīgā”, savas mājas pagalmā.

– Ļoti ātri ieguvāt simpātijas un cieņu zemkopības nozarē. Viena no lauksaimnieku organizācijām jūsu iecelšanu valsts sekretāra amatā atzīmēja kā teju vienīgo iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda labo darbu. Kā nonācāt Zemkopības ministrijas valsts sekretāra amatā?

– Tas man bija pēdējā brīža izaicinājums. Es dzīvē neko nenožēloju, pat, ja ir bijuši smagi brīži un šķiet – ko es te daru, kam man tas vajadzīgs. Tāds bija brīdis, kad man no tieslietām bija jāiet prom (iepriekš Raivis pildīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra pienākumus. – I. T.). Notika vienošanās ar tieslietu ministru, kurš piedāvāja savu redzējumu par man darāmo darbu citur. Sapratu, ja ministrs man tā piedāvā, tad viņam kaut kas nepatīk un iešu stādāt tur, kur viņš man piedāvā. Teicu, ka padomāšu, varbūt iešu prom no valsts pārvaldes, kur tolaik biju nostrādājis jau 14 gadus. Tobrīd notika arī vairāki pasākumi, tostarp neformāla ministru valsts sekretāru saiešana, kurā tā brīža ZM valsts sekretāre Dace Lucaua teica – es iešu pensijā, nāc manā vietā. Kādu brīdi par to padomāju, saņēmu arī uzmundrinājumus, ka pārmaiņas vajag un šāds darbs man būs pa spēkam. Uzmeklēju zemkopības ministru, aizgāju pie viņa parunāties un viņš izstāstīja, kas mani sagaida. Ja godīgi – tas mani neuztrauca un pieņēmu smago lēmumu nākt strādāt uz ZM. Tas notika pērnā gada pašās beigās – uzrakstīju iesniegumu tieslietu ministram, ka viņa piedāvājumu nepieņemšu un zemkopības ministram par pieņemšanu darbā valsts sekretāra amatā.

Pienāca 3. janvāris – diena, ka bija jādodas strādāt uz ZM. Gāju uz ministrijas ēku, pārdomājot, vai esmu pie pilna prāta (smejas). Atzīšos, gāju un kājas ķērās aiz bruģa, domāju – kāpēc es to daru. Gāju, cik vien lēni vārēju iet. Nonācu ZM ēkā, satiku savu palīdzi, bija atnākusi arī Dace Lucaua, lai ievadītu mani darbā, notika tikšanās ar atbildīgajiem ministrijas darbiniekiem, kuri mani ļoti sirsnīgi uzņēma. Sapratu – būs jāstrādā. Ātri vien sapratu, ka ministrijas cilvēki gaida pārmaiņas, jaunu pienesumu, varētu pat teikt – inovācijas.

Tas vēl bija kovida laiks. Lai arī bija noteikti ierobežojumi, cik vien varēju, tikos ar ministrijas un nozares cilvēkiem klātienē. Liels palīgs man bija Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, kurš mani saveda kopā ar nozaru pārstāvjiem un daudz stāstīja par procesiem. Pamazām apjautu darāmā darba laukumu, tas bija lielāks, nekā varēju iedomāties. Diemžēl, kā zināms, Edgars vasarā no mums aizgāja, un tas bija smags trieciens, kas atkal noveda pie pārdomām. Tomēr esmu izturējis veselu gadu un neko nenožēloju. Ja es būtu egoists, es būtu liels ieguvējs (smejas). Pagaidām nevaru teikt, ka esmu ieguvējs, jo esmu tikai ceļa sākumā.

– Ar kādām domām pavadāt Kasparu Gerhardu un sagaidāt jauno ministru – Didzi Šmitu?

– Jebkuras pārmaiņas, vai tās būtu ministra, valsts sekretāra vai ilggadēja departamenta direktora nomaiņa, ar kuru esi sastrādājies, nerada pozitīvas ballītes sajūtu. Es tādu brīžus esmu piedzīvojis daudz, Tieslietu ministrijā šādas pārmaiņas notika vai ik pusgadu. Nav sajūtas, ka kaut kas beidzas, ir sajūta, ka būs pārmaiņas. Nezināmas pārmaiņas. Man ir sajūta, ka es nozarē visu vēl nezinu un arī neesmu paguvis nevienam ļoti pieķerties, tādēļ pieņemu kā pašsaprotamu, ka mainās politiķi, Saeima, ministri. Valsts pārvalde, amati tajā paliek un pienākumi nemazinās. Ir skaidrs, ka nedz decembris, nedz janvāris nav un nebūs mierīgs, jo jaunās valdības viens no pirmajiem darbiem būs valsts budžeta sagatavošana. Pagaidām strādāsim ar tehnisko budžetu, valsts pārvaldē runā, ka jaunais budžets nebūs ātrāk kā martā vai aprīlī. Tas nozīmē, ka papildu jau esošajiem darbiem ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu, nacionālo normatīvu ražošanu, skaidrošanu un izglītošanu klāt nāks vēl darbs pie budžeta. Pārmaiņas radīs lielu darba intensitāti.

Jaunais politiskais spēks – Apvienotais saraksts, kura pārstāvis ienāks ministrijā, nav svešs, tajā ir cilvēki ar pieredzi valsts pārvaldē vai bijuši ar to saskarē. Līdz ar to lielu pārsteigumu, iespējams, nebūs.

– Vai, lasot valdības deklarāciju, redzat tajā jaunus izaicinājumus ZM?

– Valdības deklarācijā ir labas lietas, kas nozarei vajadzīgas. Tiesa, pagaidām neredzu PVN samazināšanu pārtikai. Nesen tikos ar gaļas ražošanas nozares pārstāvjiem un secinājām, ka pilotprojekta veidā PVN gaļai jāsamazina līdz nullei. Neko daudz nedos neliela nodokļa samazināšana, ņemot vērā apstākļus, kādi nu jau kādu laiku iestājušies. Manuprāt, jau šī gada februārī un martā vajadzēja strauji mazināt nodokļus daudziem resursiem. Kad man pavasarī Saeimā Tautsaimniecības komisijā prasīja, kādas ir manas prognozes par cenu celšanos lauksaimniecības izejvielām, es teicu – par 50 %. Tobrīd deputāti un mani skatījās kā uz nezinīti nozarē. Tagad mēs savos cenu monitoringos redzam, ka nozarē cenas ir kāpušas no 20 % līdz pat 200 %, atkarībā no preču grupas.

Mēs dzirdam, ka šī koalīcija nevēlas mainīt nodokļus un nodevas, jaunumus vēlas izstrādāt nākamā gada laikā un iekļaut 2024. gada budžetā. Labi, mēs esam gatavi pie tā strādāt.

Vēl ir kūdras jautājums, par kuru deklarācijā nav skaidrības. Eiropā esam panākuši, ka kūdras ieguves liegums nav piemērojams, ja to izmanto lauksaimnieciskām vajadzībām. Tiek cilāts un vēl īsti “piezemējies” nav arī sezonas viesstrādnieku jautājums, kas lauksaimniekiem ir ļoti aktuāls. Ir skaidri redzams cilvēku resursu trūkums ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās nozarēs.

Kopumā deklarācija ir piesātināta iedvesmojošiem vārdiem: “nodrošināsim”, “aktualizēsim”, “uzlabosim”, “veiksim zinātniski un sociālekonomiski pamatotu”, “atbalstīsim stratēģiski”, “veicināsim”, vēl noderētu “domāsim” (smejas).

Deklarācijā iekļauta arī tēze par lauksaimniecības stratēģijas izstrādi. Būtībā stratēģija jau ir – KLP Stratēģiskais plāns, kas apstiprināts Eiropas Komisijā. Jāpiemin, ka regulāri dodos uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomēm un jaunā KLP kontekstā es noteikti runāšu par KLP ieviešanas uzraudzības mīkstināšanu. Tas ir – lai Eiropas Komisija KLP ieviešanas pirmo gadu dalībvalstīs neskatītos tik stingri un nepiemērotu sankcijas. Līdzīgi, kā mēs iesakām mūsu iestādēm – Pārtikas un veterinārajam dienestam un Lauku atbalsta dienestam – konsultē vispirms, nesāc uzreiz sodīt, ja sanācis kļūdīties.

– Ministrs Didzis Šmits daudzus gadus bijis zivrūpniecības biznesa lobijs, tajā skaitā arī pēdējos gados, vienlaikus būdams Saeimas deputāts. Esmu dzirdējusi bažas, ka biznesa intereses nozarē var izvirzīsies pirmajā plānā, atliekot malā lauku mazo saimniecību vajadzības. Kā zināms, tieši mazās lauku un piekrastes zvejnieku saimniecības nodrošina lauku apdzīvotību, kur tiek uzturēta latviešu nacionālā identitāte un glabātas tradīcijas.

– Nozare iet savu ceļu pa nosprausto kursu, to nemaz nav iespējams pagriezt pretējā virzienā. Var mainīt kaut ko nedaudz, bet ne kardināli. Ņemot vērā ministra iepriekš paustos publiskos izteikumus, secinu, ka viņš parāda, ka būs kopā ar nozari, ļaus strādāt. Var nozarēm dot “gāzi grīdā”, lai tautsaimniecība attīstās, cilvēkiem ir darbs un ienākumi, vienlaikus paturot prātā, kā jāveic darbs, lai cilvēki no laukiem nepazustu. Uzskatu, ka ministram jābūt padomniekiem, kas palīdz stūrēt lielo nozares kuģi. Ministram nav jānodarbojas ar mikromenedžmentu un jāzina katrs sīkums. Viņam vajag balstus, kam viņš uzticas un kas palīdz risināt nozares jautājumus. Vienlaikus – ministram ir jāsēž pie viena galda ar nozari un jāsaka savs vārds, viņš nedrīkst šo darbu uzticēt kādam citam. Nozare grib dzirdēt ministra lēmumus no viņa paša.

(Turpinājumā Raivja Kronberga iesūtītās rakstiskās atbildes uz jautājumiem)

– Kāda ir situācija ar krīzes atbalstu lauksaimniecības nozarēm, šobrīd tāds ir pieejams putnkopjiem, cūkkopjiem, pārstrādei utt. Kāda ir kapacitāte sniegt šāda veida atbalstu un cik ilgi? Ņemot vērā, ka energoresursu cenas turas ļoti augstas, ekonomika bremzējas, maz ticams, ka situācija uzņēmumos uzlabosies tuvākā pusgada laikā.

– Putnkopībai un cūkkopībai Lauku attīstības plāna pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” pērn un šogad bija paredzēti 20 miljoni eiro. Nākamajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā no 2023. gada 2. janvāra līdz 2023. gada 2. februārim šim mērķim lauku saimniecībām putnkopības vai cūkkopības nozarēs būs pieejami 14,5 milj. eiro, lai atbalstītu tādus ieguldījumus, kas saistīti ar dzīvnieku labturības apstākļu uzlabošanu, tai skaitā īstenojot lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības pasākumus.

Attiecībā uz energoresursiem – nākamajā projektu pieņemšanas kārtā (no 2023. gada 2. janvāra līdz 2023. gada 2. februārim) lauku saimniecības, tai skaitā putnkopības, varēs pretendēt uz atbalstu kopumā 64,8 milj. eiro tā saucamajiem zaļajiem ieguldījumiem, tostarp ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās izmantošanai saimniecības pašpatēriņa vajadzībām, kā arī ieguldījumiem energoefektivitātes palielināšanā vai enerģijas lietderīgā izmantošanā.

Šobrīd LAD apkopo un izvērtē atbalsta pieteikumus, kas iesniegti atbalstam negatīvo ekonomisko seku mazināšanai cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarēs. Šī atbalsta kopējais budžets ir 2,1 milj. eiro, un LAD to izmaksās līdz gada beigām. Šīs trīs nozares tika atzītas par Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto ekonomisko seku vissmagāk ietekmētajām. Taču jāuzsver, ka veiktais ietekmes izvērtējums liecināja, ka arī citas lauksaimniecības nozares saskārās ar līdzvērtīgu izmaksu pieaugumu, tomēr tām bija mazāka ietekme uz finansiālo situāciju, jo ieņēmumi no saražotās produkcijas realizācijas pieauga vairāk.

Tomēr Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāju ieņēmumi no produkcijas pārdošanas jau ilgstoši nekompensē ražošanai nepieciešamo resursu, izejvielu un pakalpojumu cenu kāpumu. Paaugstinot galaprodukcijas cenu, ražotājiem jārēķinās gan ar iedzīvotāju pirktspēju, gan tirgus konkurenci. Nav arī paredzams, ka tuvākajā laikā šī nelabvēlīgā situācija mainīsies, par to liecina dažādu avotu, tostarp Pasaules bankas un Eiropas Komisijas, sniegtās prognozes.

Zemkopības ministrija uzsver, ka pārtikas ražošana, iekļaujot arī lauksaimniecību, ir valsts drošības jautājums. Valsts apdraudējuma gadījumā nepieciešams, lai valsts spētu nodrošināt savus iedzīvotājus ar pārtiku, tādēļ ir svarīgi rūpēties par nozares uzņēmumu spēju turpināt darbību krīzes situācijā, lai garantētu pārtikas piegāžu nepārtrauktību.

Tādēļ Zemkopības ministrija gatavo iesniegšanai valdībā informatīvo ziņojumu, kas apraksta šo kritisko situāciju. Ziņojums arī paredz piešķirt budžeta līdzekļus 68 milj. eiro, lai 2023. gadā īstenotu nepieciešamos atbalsta pasākumus ar mērķi veicināt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumu izturētspēju un stiprināt to konkurētspēju. Šis finansējums būtu izlietojams valsts atbalsta sniegšanai 2023. gadā, balstoties uz Eiropas Komisijas izstrādāto Krīzes pagaidu regulējumu. Atbalstam primārajā lauksaimniecības ražošanā nepieciešami 44 milj. eiro, bet atbalstam pārtikas ražošanas uzņēmumiem – 24 milj. eiro. Informatīvais ziņojums vēl tiek saskaņots ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju.

Pārtikas pārstrādei 2022. gadā tika piešķirts 10 milj. eiro liels valsts atbalsts negatīvo ekonomisko seku mazināšanai. Šī gada 21. novembrī noslēdzās iesniegumu iesniegšana atbalsta otrajā kārtā par periodu no šī gada 1. jūnija līdz 31. oktobrim. LAD pašlaik veic iesniegumu izvērtēšanu.

Eiropas Komisija ir saskaņojusi grozījumus atbalsta shēmā pārtikas uzņēmumiem arī novembrī un decembrī. Atbalsta pretendentiem līdz 15. decembrim bija iespēja iesniegt iesniegumus avansa maksājumiem par iepriekšminēto periodu. Par novembri un decembri ir pieejams finansējuma atlikums, kas nav izmantots pirmajās divās atbalsta kārtās ~ 0,5 milj. eiro apmērā. Atbalsts tiks izmaksāts līdz 2022. gada 31. decembrim.

– Cik gatavi esam pārmaiņām, kas jāsāk no 1. janvāra saistībā ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna (KLP SP) ieviešanu?

– ZM intensīvi strādā pie jauno normatīvo aktu izstrādes, lai jaunā plānošanas perioda pasākumi tiktu uzsākti laikus. Diemžēl KLP Stratēģiskais plāns tika apstiprināts novēloti tikai 2023. gada 11. novembrī, kas attiecīgi ietekmē arī nacionālo normatīvo aktu izstrādi. Jaunais plānošanas periods vieš daudzus jaunus nosacījumus un arī atbalsta pasākumus, kas būs izaicinājums gan lauksaimniekiem, gan iestādēm to administrēšanā.

Šobrīd ZM izstrādā MK noteikumus par tiešajiem maksājumiem un ražotāju organizācijām, kas decembrī tiks izsludināti publiskajai apspriešanai.

Paralēli aktīvi konsultējamies ar Eiropas Komisiju par dažādiem ieviešanas jautājumiem, tostarp par ilggadīgajiem zālājiem, par elastību intervenču finansējuma pārdalē starp intervencēm, lai nezaudētu neizmantoto finansējumu, par ainavu elementu iekļaušanu atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā u.c.

Aktīvi sadarbojamies ar LAD un VAAD jaunās politikas ieviešanā, lai palīdzētu sagatavot administrēšanas sistēmas. Jau ir sagatavota jautājumu un atbilžu platforma par KLP pasākumu īstenošanu, sadarbojoties ar LLKC, LAD, VAAD. Tā atrodama tīmekļa vietnē www.laukutikls.lv. Arī ministrijas tīmekļa vietnē aktualizējam informāciju par KLP SP. Protams, dodamies uz reģioniem, lai lauksaimniekus informētu par KLP SP pasākumiem, tāpat arī dodamies uz kooperatīvu un nevalstisko organizāciju organizētiem pasākumiem.

2023. gada janvārī un februārī ZM sadarbībā ar LLKC, LAD, VAAD organizēs plašus informatīvos pasākumus visos Latvijas reģionos, kur turpināsim informēt par KLP pasākumiem, par plānā un MK noteikumos paredzētajiem nosacījumiem, par pieteikšanās kārtību 2023. gadā.

– Liela loma KLP SP skaidrošanā atvēlēta konsultantiem. Kā redzat lauksaimniecības konsultāciju sistēmas tālāku attīstību?

– Būtiskākās vajadzības nozarē saistītas ar zināšanu, prasmju un izpratnes līmeņa celšanu saimniecībās, ka arī konsultantu profesionālās kvalifikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus lauksaimniekiem. Lai atbalstītu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu saimniecību veidošanos, būtiski nodrošināt zināšanu un konsultāciju pieejamību, jo īpaši jaunajiem lauksaimniekiem, uzsācējiem nozarē, kā arī mazajām saimniecībām.

Lai stiprinātu saikni starp pētniecību un praksi, ka arī veicinātu zināšanu apmaiņas un atbalsta pakalpojumus starp dažādām iesaistītajām pusēm lauku teritorijās, tiks izveidota Lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēma – AKIS. Tas sniegs lauksaimniekiem atbilstošas zināšanas un tīklošanās iespējas lauksaimniecības un inovāciju jomā. AKIS ir sistēma, kas nodrošina zināšanu plūsmu starp personām, organizācijām un institūcijām, rada un izmanto zināšanas lauksaimniecībā un ar to saistītās jomās.

Nolūkā uzlabot vienotas plānošanas un koordinācijas mehānismus AKIS darbībai, KLP ietvaros tiks izveidots AKIS kontaktpunkts – platforma informācijas apmaiņai starp pētniekiem, konsultantiem, mācību pakalpojumu sniedzējiem, lauksaimniekiem un citām ieinteresētajām pusēm. Savukārt Zemkopības ministrija kā KLP vadošā iestāde izveidos KLP uzraudzības komitejas apakškomiteju – AKIS apakškomiteju. Tā apvienos AKIS darbībā iesaistīto institūciju un organizāciju pārstāvjus un tai būs konsultatīva funkcija lauksaimniecības zināšanu un inovāciju jomā.

– Lauksaimniecības nākotne ir jauniešos – vai un kā reorganizēt lauksaimniecības izglītības sistēmu, lai jaunieši un arī pieaugušie būtu motivēti apgūt jaunākās teorētiskās un praktiskās zināšanas dažās lauksaimniecības nozarēs.

– Ne tik daudz nepieciešamas kārtējās reorganizācijas, cik pilnvērtīgi nodrošināt esošās sistēmas kvalitatīvu darbību.

Šobrīd Latvijā darbojas sistēma, kurā nozaru pārstāvjiem / ekspertiem ir ļoti nozīmīga loma gan profesionālās izglītības programmu izstrādē, atbilstoši tautsaimniecības un uzņēmēju vajadzībām, gan programmas īstenošanas vietu akreditācijā. Līdz ar to, ja nozares pārstāvji ir aktīvi, tad ir pilnvērtīgas iespējas veicināt labāko programmu īstenošanu tām vispiemērotākajās un atbilstošākajās izglītības iestādēs (gan ņemot vērā materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu, gan pedagogus).

Liela nozīme ir atbilstoša valsts budžeta finansējuma nodrošinājumam profesionālās vidējās izglītības programmu pilnvērtīgai īstenošanai, kā arī atbilstoša skaita valsts finansētu budžeta vietu nodrošināšanai. Vairumam izglītības iestāžu ir atjaunota un moderna infrastruktūra un iegādāts mūsdienīgs tehniskais nodrošinājums. Tomēr ne vienmēr finansējums ir pietiekams, lai ieinteresētu un piesaistītu zinošus, savā jomā atzītus speciālistus.

– Kādas ir nozares valsts pakalpojumu digitalizācijas perspektīvas?

– Labas. Tiek attīstīta nozares elektronisko pakalpojumu platforma https://epakalpojumi.zm.gov.lv/, kā arī pilnveidotas informācijas sistēmas, lai lauksaimnieki, mežsaimnieki un zivsaimnieki varētu pēc iespējas vairāk paveikt attālināti internetā, ietaupot savu laiku un resursus, kas būtu jāpatērē, ja attiecīgo pakalpojumu varētu saņemt tikai klātienē un būtu jādodas uz konkrēto nozares iestādi.

Visas ZM padotības iestādes nodrošina, ka to sniegtos pakalpojumus var saņemt attālināti, un ir arī tādas iestādes, kuras var nodrošināt visus pakalpojumus attālināti, t.i., pilnībā pārgājušas uz digitālo pakalpojumu sniegšanu. Daži piemēri.

LAD papildina un pilnveido savu e-pakalpojumu portālu Elektronisko pieteikšanās sistēmu. Atbalsta pasākumiem var pieteikties 100 % elektroniski. Izņēmums ir tikai daži pasākumi, kur ir ļoti mazs pieteikumu skaits.

Lai būtu vēl ērtāka saziņa ar klientiem, LAD mobilajā lietotnē radītas jaunas funkcionalitātes, piemēram, iespēja iesūtīt informāciju arī bez autorizācijas, piemēram, veikt fotofiksācijas uz lauka. Tiek pilnveidoti dažādi automatizēti procesi, izmantots robots, kā arī pastāvīgi uzlabots virtuālais asistents jeb čatbots.

Pārtikas un veterinārajā dienestā jau divus gadus veiksmīgi darbojas e-pakalpojumu platforma, kurā noteiktus PVD pakalpojumus var saņemt elektroniski. Tāpat notiek inspekciju digitalizācija, atsakoties no papīra protokoliem.

Aktīva darbība notiek pie veterinārās e-veselības sistēmas (E-VETIS) izstrādes, kas nodrošinās centralizētu sertificētu veterinārārstu datu bāzes uzturēšanu un pārvaldību, dzīvnieku ambulatorās kartes uzturēšanu, lai nodrošinātu antimikrobiālo un arī pārējo zāļu izlietošanas uzskaiti, nodrošinātu veterināro e-recepšu apriti, un sistēmas integrāciju gan ar Eiropas zāļu aģentūru, gan citām institūcijām.

Taču neraugoties uz visu iepriekš minēto, ņemot vērā PVD darba specifiku, liela nozīme joprojām ir un arī nākotnē būs fiziskām pārbaudēm, kuras nav iespējams digitalizēt.

– Par zaļo iepirkumu – kā sokas ar iepirkumu sistēmās pavēršanu vietējo lauksaimnieku virzienā. Kā to ietekmē augstā inflācija?

– Ir vērojama pozitīva tendence attiecībā uz zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) izmantošanu – ZPI īpatsvars pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu kategorijā 2020. gadā un 2019. gadā sastādīja 95 %, savukārt kopējais pārtikas un ēdināšanas iepirkums Latvijā šajos gados bija 120–125 milj. eiro robežās. Tāpat jāsecina, ka pēdējos gados Latvijā ir vērojams stabils vietējās produkcijas īpatsvars kopējā pārtikas patēriņā – ap 60 %.

Vienlaikus atzinīgi vērtējam arī LLKC aktīvo iesaisti vietējo pārtikas produktu ražošanas un patēriņa veicināšanas jomā, īstenojot pasākumus, lai palielinātu Latvijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu īpatsvaru publiskajos iepirkumos un patēriņā. Piemēram, darbs pie elektroniskā kataloga uzturēšanas un attīstības www.novadagarsa.lv, kas apvieno Latvijas produkcijas ražotājus, kuri ir bioloģiskās, integrētās audzēšanās, “Zaļas karotītes” un starptautiskā GlobalGAP shēmas dalībnieki. Īpašs gandarījums ir par iespēju katalogā atlasīt uzņēmumus, kuri ir gatavi piedalīties pārtikas iepirkumos (informācijai: uz 2022.gada septembri tādi bija 218 uzņēmumi). Vienlaikus būtu jāizceļ arī LLKC organizētie informatīvie pasākumi par aktualitātēm zaļo pārtikas iepirkumu jomā, kā arī par pārtikas cenu kāpumu utt.

KLP SP ietvaros paredzēts arī atbalsts pārtikas īso piegāžu ķēžu veidošanai, t.sk. ZPI nodrošināšanai. Mērķis ir veicināt vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu, kopīgu piedāvājumu veidošanu, tādejādi radot lielāku vietējo ražotāju izaudzētu un pārstrādātu, kvalitatīvu pārtikas produktu pieejamību arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās (kafejnīcās, restorānos, izglītības, sociālās aprūpes, ārstniecības iestādēs u.c.), vienlaikus veicinot arī vietējo ražotāju iespējas realizēt saražoto produkciju.

Atbalsts būs pieejams ZPI infrastruktūras izveidei, pamatlīdzekļu iegādei, kas nepieciešami vietējās produkcijas noieta veicināšanai – lauksaimniecības produktu pirmapstrādei un iepakošanai, loģistikas (specializētie transportlīdzekļi pārtikas pārvadāšanai), ZPI digitālo tirdzniecības platformu izveidei u.c.

Atbalsta intensitāte un atbalsta apmērs – līdz 65 % investīciju pamatlīdzekļu iegādēm un būvniecībai. Maksimālā attiecināmo izmaksu summa sadarbības grupai ir līdz 500 000 eiro, t.sk. būvniecības izmaksām līdz 200 000 eiro.

Raivja Kronberga novēlējums Ziemassvētkos un Jaunajā gadā

Es novēlu, lai katrā no mums ienāk Ziemassvētku gaisma. Es novēlu, lai katram sirdī ielīst Ziemassvētku miers, un es novēlu, lai Jūs varētu izjust savā sirdī to dievišķo mīlestību, kuru mēs šajos svētkos pieminam. Lai tā piepilda Jūsu sirdis, lai tā vada Jūsu gaitas, mūsu kopīgās darba gaitās un kopīgos pienākumos.

Priecīgus Ziemassvētkus un pozitīvām emocijām pildītu, krāšņu 2023. ZM jubilejas gadu!

Lai tas viss būtu, padalīšos ar savu recepti.

– Uzliekam uz plīts vai ugunskura lielo čuguna katlu (nu tik lielu, ka knapi var pastiept).

– To piepildām ar mīlestību (to berot iekšā kā miltus no lielā maisa).

– Tad 4 ēdamkarotes ar kaudzi pievienojam cieņu.

– Tad pievienojam 2 (200 g) glāzes uzticības.

– Šķipsniņu (naža galiņu), lai nepārsālītu, jo ar to var arī kļūdīties, tātad pievienojam romantiku.

– Pašās beigās pēc sirds patikas un garšas pievienojam smieklus!!!!

To visu maisām rūpīgi un ilgi!!!!

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Foto no Raivja Kronberga personīgā arhīva