Termiski apstrādātu ziemas kviešu sēklu izmantošanas novērtējums

Labību un citu kultūraugu sēklu termiskā apstrāde pirms sējas, izmantojot karstu tvaiku, ir jauns, inovatīvs paņēmiens, kas pasaulē jau ilgāku laiku pazīstams kā “ThermoSeed”  metode slimību ierobežošanai. Tas ir labs un efektīvs veids, kā aizstāt sēklas materiāla apstrādi pirms sējas ar ķīmiskiem līdzekļiem.

Viens no Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem ir virzība uz videi mazāk kaitīgām saimniekošanas metodēm, tā sasniegšanai  pesticīdu lietošanas apjoma samazināšana lauksaimniecībā ir liels izaicinājums. Metode izstrādāta Zviedrijā un tā ir rūpīgi pārbaudīta dažādu kultūraugu sēklu apstrādei dažādos klimatiskos apstākļos visā pasaulē, nodrošinot efektīvu sēklās sastopamo patogēnu kontroli.

Ar “ThermoSeed” palīdzību 2021. gadā Zviedrijā tika apstrādātas 75 000 tonnas sēklu. Pētījumos konstatēts, ka ar karsto tvaiku speciālā iekārtā ir iespējams iznīcināt  sēņu un baktēriju slimību ierosinātājus, kukaiņus un nematodes  graudaugu, dārzeņu un lopbarības augu sēklās.

“ThermoSeed” sēklu apstrādes priekšrocības ir:

• augsta patogēnu kontroles efektivitāte;
• pārbaudīta sēklu dīgtspēja;
• videi droša lauksaimniecība un pārtikas produktu ražošanas tehnoloģija, tai skaitā – atbilst bioloģiskās lauksaimniecības prasībām;
• laba darba vide personālam, strādājot ar sēklām, nav ķīmisko vielu iedarbības riska,  nav nepieciešami  individuālie aizsardzības līdzekļi.

LLKC sadarbībā ar bioloģiski sertificētu zemnieku saimniecību “Kalna Smīdes 1” Cēsu novada Drabešu pagastā un integrētu zemnieku saimniecību “Lejas Ruķi” Valmieras novada Plāņu pagastā ierīkoja demonstrējumu, lai pārbaudītu ar “ThermoSeed” metodi apstrādātu ziemas kviešu sēklu ietekmi  uz sējumu ražību un izturību pret augu slimībām salīdzinājumā ar neapstrādātu sēklu ietekmi.

Z/s “Kalna Smīdes 1” demonstrējuma lauks ierīkots smilšmāla augsnē. Ar “ThermoSeed” metodi apstrādātas ziemas kviešu šķirnes ‘Stava’ sēklas iesētas 2021. gada septembra vidū  2,5 ha platībā, un salīdzinājumam kā kontroles variants tādā pašā platībā iesētas neapstrādātas ziemas kviešu ‘Stava’ sēklas. Pavasarī katrā variantā iemērīts iespējami vienmērīgs 0,3 ha novērojumu un demonstrējumu lauks, kurā uzskaitīta augu biezība, nezāles un augu slimības. Jāatzīmē, ka atbilstoši Vidzemes apstākļiem lauks nebija vienmērīgs, tajā bija ieplakas un pakalni, kas ietekmēja gan dīgšanu, gan nezāļainību, gan arī slimību izplatību.

Z/s “Lejas Ruķi” mālsmilts augsnē ar reakciju pH 5,7 ierīkoti trīs demonstrējuma lauki, katrs 0,3 ha platībā. 2021. gada septembra sākumā  iesēti ziemas kvieši trīs variantos: 1) kontrole – neapstrādātas ziemas kviešu ‘Stava’ sēklas; 2) ar “ThermoSeed” metodi apstrādātas ziemas kviešu šķirnes ‘Stava’ sēklas; 3) ar “ThermoSeed” metodi apstrādātas ziemas kviešu šķirnes ‘Hallfreda’ sēklas.

Veģetācijas perioda laikā abās demonstrējuma saimniecībās dažādos augu attīstības etapos ziemas kviešu sējumos tika novērtēta slimību un nezāļu izplatība. Sējumi tika apsekoti un novērojumi veikti 5 reizes no aprīļa līdz jūlijam.

Augu biezība un nezāļainība pēc ziemošanas  novērtēta aprīļa beigās. Z/s “Lejas Ruķi” kontroles variantā tika konstatēti 470 augi/m², ar “ThermoSeed” metodi apstrādātajos laukos šķirnei ‘Stava’ 340 un šķirnei ‘Hallfreda’ 420 augi/m². Tā kā rudenī tika lietots herbicīds, nezāles sējumos netika konstatētas, arī slimības pazīmes netika atrastas.

Z/s “Lejas Ruķi” sējumos līdz ziedēšanai (65 AE) slimību pazīmes netika novērotas. Saimniecībā divas reizes tika lietoti fungicīdi, kas pasargāja sējumus no inficēšanās. Pēc ziedēšanas, samazinoties fungicīda iedarbībai, tika novērota kviešu lapu dzeltenplankumainība. Kontroles variantā inficētas bija apmēram 10% lapu, bet mazāk par 2% no lapu virsmas, ar “ThermoSeed” apstrādātajos variantos šķirnei ‘Stava‘ inficēšanās ar slimību novērota 3% apjomā, ‘Hallfreda’ – 6%.  Sējumos lietots augu augšanas regulators. Šķirnei ‘Hallfreda’  novērota veldrēšanās 15% apjomā. Nezāles sējumā netika novērotas.

Z/s “Kalna Smīdes 1” sējums pēc ziemošanas tika novērtēts 2022. gada 24. aprīlī. Kontroles variantā bez sēklu apstrādes tika uzskaitīti 350–380 augi/m², ar “ThermoSeed” apstrādātajā sējumā vidēji 390 augi/m². Kontroles variantā tika uzskaitītas 3 nezāles/m², apstrādātajā sējumā 7 gab./m². Pavasarī sējumi tika ecēti ar sējumu ecēšām. Uz ziemas kviešu apakšējām lapām tika novērotas pelēkplankumainības pazīmes.

Maija beigās, jūnija sākumā kviešu stiebrošanas attīstības fāzē parādījās kviešu lapu dzeltenplankumainība, bet  ar “ThermoSeed” metodi  apstrādātajā variantā slimības izplatība bija par 20% mazāka. Augiem attīstoties, stiebrošanās beigās, dzeltenplankumainība izplatījās un karoglapas veidošanās fāzē  (37 AE) bija inficēti praktiski visi augi. Noslēdzošajā novērojumu reizē, kad sējums tika vērtēts kviešu ziedēšanas fāzē ( 65–69 AE), slimību bojātas bija visas  lapas abos variantos, ar “ThermoSeed” metodi variantā varēja novērot  par 10–20% slimības samazinājumu.

Maija beigās, jūnija sākumā sējumā izplatījās viengadīgās nezāles, bet vēlāk jūnijā strauji izplatījās usnes, vārpata, mīkstpienes un citas daudzgadīgās nezāles. Pirms ražas novākšanas nezāļu izplatība bija ļoti liela (30–45  nezāles uz m²).

Z/s “Kalna Smīdes 1” raža tika vākta 15. augustā. Graudus kūla ar kombainu “Casse” ar elektronisku graudu plūsmas uzskaiti. Kūla visu demonstrējuma platību, jo, kuļot mazāku platību, reljefa, sējuma neizlīdzinātības dēļ tiktu iegūts neobjektīvs mērījums. Ar “ThermoSeed” metodi apstrādātā variantā raža bija augstāka nekā kontroles variantā (skat. tabulu), iegūti lopbarības kvalitātes graudi.

Ziemas kviešu graudu raža un kvalitāte bioloģiskā z/s “Kalna Smīdes 1”, 2022

Ziemas kviešu šķirnes ‘Stava’ graudos atšķiras tikai lipekļa saturs, kas ir par 1,93% vairāk kā kontroles variantā. Nezāļu sēklu  piemaisījums ražā 1% .

Z/s “Lejas Ruķi” ziemas kviešus  novāca  2022. gada 8. augustā.  Kūla 100 m² katrā demonstrējuma variantā un noteica svaru. Augstāko kviešu ražu 6,00 t/ha ieguva šķirnei ‘Hallfreda’ apstrādātām sēklām. Šajā saimniecībā  nezāles sējumos nebija atrodamas, jo lauki ir ļoti labi agrotehniski kopti.

Ziemas kviešu graudu raža un kvalitāte, z/s “Lejas Ruķi”, 2022

Ar “ThermoSeed” metodi apstrādāto sēklu ietekme uz proteīna un lipekļa saturu ir lielāka nekā kontroles variantā, pārējie rādītāji ir līdzīgi. Šķirnei ’Hallfreda’ kvalitatīvie rādītāji ir atšķirīgi, jo šķirne paredzēta citiem izmantošanas veidiem.

Ekonomisko rādītāju  novērtēšanai ir izmantota bruto segumu metode. Bioloģiski sertificētā  z/s “Kalna Smīdes 1” var secināt, ka, lietojot  “ThermoSeed” metodi sēklās, bruto segums 1 ir 253,95 eiro/ha, kontroles variantā 124,45 eiro/ha.

Z/s “Lejas Ruķi” bruto segums 1  lielāks – kontroles variantā  1123,01 eiro/ha, lietojot “ThermoSeed”  metodi  ziemas kviešu  šķirnei ‘Stava’ sējumā buto segums ir 1010,01 eiro/ha, bet šķirnei ‘Hallfreda’ ir 1328,01 eiro/ha.

Atziņas. Bioloģiskajās saimniecībās “ThermoSeed”  metode sēklas materiāla sagatavošanai ir ļoti progresīva, tā var veicināt iespēju iegūt lielāku ražu, līdz ar to iegūt lielākus ieņēmumus. Integrētajā saimniekošanā vēl būtu jāturpina izmēģinājumi un novērojumi, jo svarīgi ievērot videi draudzīgu saimniekošanu, kā arī cilvēku drošību, strādājot ar ķīmiskām kodnēm sēklas materiāla sagatavošanas laikā. Turklāt gan Skandināvijas, gan citu pasaules valstu prakse pierāda “ThermoSeed” sēklu apstrādes priekšrocības un plašo pielietojumu.

Jāvērtē iespējas šādas dārgas iekārtas iegādāties lielajiem graudu  kooperatīviem, jāvērtē iespējas iepirkt jau apstrādātas sēklas no ārzemēm, izvērtējot cenu un to izdevīgumu. Jāturpina demonstrējums un būtu lietderīgi iekārtot izmēģinājumus zinātniskajās iestādēs. 

Demonstrējums “Ar inovatīvu metodi “ThermoSeed” apstrādātu sēklu izmantošanas novērtējums un demonstrējums” (17. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10.2.1-20/22/P12. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Valters Dambe LLKC Cēsu biroja augkopības konsultants,

Dzidra Kreišmane Dr.agr., asociētā profesore, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.

Foto: Andris Skudra