You are here

Sausums ietekmē ziemāju ražas potenciālu

Augkopība

Ja pērn pavasarī lielākais izaicinājums, ņemot vērā minerālmēslu sadārdzinājumu lauksaimniekiem, bija pareizākās mēslošanas taktikas izvēle ziemāju sējumos, tad šogad būtisku ietekmi uz augiem visā valstī jau atstājis ilgstošais sausums, liekot domāt par potenciālu ražas samazinājumu. Tā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie ziemāju apsekojumi.

Ilze Skudra, LLKC Augkopības nodaļas augkopības speciāliste: “Ziemāju graudaugos pašlaik notiek karoglapu veidošanās – vārpošanās sākums, un attīstās vārpas, tādēļ mitruma deficīts ir ļoti svarīgs. Ja prognozes, kas būtiskus nokrišņus nesola, piepildīsies, ražas zudumi var būt pat neatgriezeniski. Ja mitrums jūnijā parādīsies, augiem tas palīdzētu veidot rupjākus graudus. Turklāt, ražas potenciālu būtiski var ietekmēt arī mitruma nodrošinājums graudu veidošanās laikā,  – ja tas būs nepietiekams, veidosies sīki, sliktas kvalitātes  graudi.”

Kurzemē ziemāji pārziemojuši kopumā labi, pavasara salnu ietekme nav būtiska, atšķirībā no Latgales un Vidzemes, kur graudaugi bija apsaluši un rapsim bojāti apakšējie ziedpumpuri centrālajam dzinumam, saplaisājuši stublāji. Vidzemē rudzos un ziemas miežos novērojams tripsis, bet visos reģionos rapsī – spīdulis un krustziežu sēklu smecernieks. Vidzemē un Kurzemē rapsis labi sazarojies. Izretoto sējumu dēļ zems ražas potenciāls pašlaik ir ziemas rapša laukos, to stāvoklis būtiski atšķiras  atkarībā no izvēlētās šķirnes.

Latgalē pārziemošanā visvairāk cietuši ziemas kvieši, kur vairāki sējumi jau pārsēti, mazāk cietuši ziemas rudzi. Zemgalē ziemas kvieši pārziemoja labi, bet šobrīd cieš no sausuma, tiem dzeltē apakšējās lapas. Tikmēr ziemas mieži ir labā stāvoklī un sāk vārpot, lai arī cieš no sausuma, bet ne tik izteikti kā kvieši.

Sausuma dēļ augi visā Latvijā nespēj uzņemt nepieciešamās barības vielas, jo vērojams mitruma deficīts – aprīlī nokrišņu bijis 20,3 mm, kas ir  43% zem mēneša normas (35,8 mm), bet maija pirmajā dekādē – vien 2,0 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (13,7 mm).

Maijā notikušās laukaugu ražas prognozēšanas apkopotie rezultāti liecina, ka pašlaik vidēji Latvijā ziemas kviešu ražība varētu būt nedaudz virs 4 t/ha, ziemas rapsim – 2,8 t/ha, ziemas miežiem – 4t/ha, rudziem un tritikālei – teju 3 t/ha (dati uz 25.05.2023).

 

Plašāka informācija: Ilze Skudra, tālrunis: 29115730, e-pasts: ilze.skudra@llkc.lv

 

Uzziņai. Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.