Konsultanti pieredzes apmaiņā pie Lietuvas lauksaimniekiem un konsultantiem

LLKC augkopības konsultanti no dažādiem Latvijas novadiem un zinātnieki no Dārzkopības institūta un LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” maija vidū devās pieredzes apmaiņā uz Lietuvu. Brauciena mērķis bija smelties saimniecību un konsultantu pieredzi, kā arī zinātnieku atziņas par tēmu “Kultūraugu mēslošana, barības elementu mijiedarbība, ietekme uz ražas apjomu un kvalitāti, ilgtspējīga augu barības vielu pārvaldība”.

Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātnes centrā mūs uzņēma un ar centra galvenajiem pētījumu virzieniem iepazīstināja Augsnes un augu menedžmenta departamenta vecākā pētniece Ona Aukškalniene un galvenā pētniece Gražina Kadžiene.  Zinātnes centrā pētījumi saistīti ar augsnes kvalitātes un auglības uzturēšanu, augu ģenētiku un selekciju, augu aizsardzību, viedo dārzkopību, augu biopotenciālu un ilgtspējīgu mežsaimniecību. Kopumā Lietuvā ir 3 lauksaimniecības zinātniskie institūti, 5 pētījumu stacijas, no kurām vienu – Jonišķelis staciju – apmeklējām arī mēs, 3 demonstrējumu saimniecības, kopumā apsaimniekojot 2000 hektārus. Priecēja, ka institūts var nodrošināt ilgtermiņa pētījumu programmas, kuru tematika ir cieši saistīta ar ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu. Līdzās institūtam iekārtoti demonstrējumi lauksaimniecības izstādei Agrovīzija. Pārsteidza plašās iespējas veikt dažādas augsnes un augu analīzes Agroķīmisko pētījumu laboratorijā.

Apmeklējot zinātnes centra izmēģinājuma lauku, varējām praktiski paši novērtēt augsnes penetrometrisko pretestību ilggadīgajā izmēģinājumā, kur pielietoti dažādi augsnes apstrādes paņēmieni. Variantā, kur no 2003. gada nebija veikta aršana, penetrometriskā pretestība bija slikta, jo bija sausums. Varēja secināt, ka variantā, kur netika ierobežotas nezāles, penetrometriskā pretestība bija augstāka nekā variantā, kur lietots glifosāts. Zinātnes centra pētījumos nu jau 8 gadus izmanto starpkultūras. Secināts, ka pēc 8 gadu starpkultūru izmantošanas oglekļa saturs un organiskā viela būtiski vairāk nemainās. Daudzgadīgajā izmēģinājumā ierīkota starpkultūru augu maiņa: zirņi – ziemas kvieši – ziemas rapsis – starpkultūra (baltais vai inkarnāta āboliņš) – vasaras kvieši – starpkultūra (baltās sinepes). Pētnieces starpkultūru iesaka izsēt 2–3 nedēļas pirms vasaras kviešu novākšanas ar minerālmēslu izkliedētāju.

Mums bija iespēja apmeklēt arī kolēģus Lietuvas konsultāciju dienestā, uzzināt par dienesta darbu un uzklausīt vairāku nodaļu speciālistus. Dienests dibināts 1993. gadā, izveidoti 46 biroji visā Lietuvā. Konsultanti ir ļoti progresīvi, izveidota atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas ar konsultācijām precīzajās tehnoloģijās. Konsultanti saprot, ka neatkarīgu vērtējumu kultūraugu audzēšanā var dot, tikai novērtējot augsnes resursus, tāpēc dienestā ir speciālisti, kuri, izmantojot kvadraciklus, ņem augsnes paraugus, dienesta laboratorijā veic analīzes un sagatavo plānus un ieteikumus. Konsultanti savā darbā izmanto saimniecību pārvaldības programmu EGEBA, kas ir līdzīga “Mans lauks”. Vērtējot sējumus, konsultanti izmanto arī dronus, slāpekļa testerus – mēslojuma devas precizēšanai. Izveidota mobilā veterinārā laboratorija, ar kuras palīdzību tiek sniegtas konsultācijas lopkopībā, veicot asins analīzes, grūtniecības testus u. c. rādītājus. Šāda laboratorija būtu noderīga arī Latvijas konsultantiem, lai ātri varētu dot ieteikumus dzīvnieku veselības vērtējumā.

Apmeklējām Andriusa Kvedaras un Viktorijas Gecaitės saimniecību  Pakrojas rajonā. Saimniecība apsaimnieko 300 ha, audzē ziemas kviešus, rapsi, miežus, auzas, pupas un starpkultūras. Nu jau trešo gadu pielieto joslveida sēju (Horsch Focus sējmašīna). Lai ierobežotu nezāles, pirms ziemāju sējas rudenī lieto herbicīdu un pēc tam veic joslveida sēju. Novērots, ja sēj tikai ziemājus, ļoti savairojas parastā virza. Mēslošanā izmanto precīzās tehnoloģijas (AgriCon), N-testeri, arī lauzējveltni. Saimniecībā ir ierīkoti starpkultūru izmēģinājumi. Saimnieki iesaka starpkultūras iesēt līdz 15. augsutam, lai labāk izveidotos zaļmasa. Pēc normatīvo aktu prasībām, starpkultūras jāuztur 8 nedēļas, savukārt Latvijā sējas termiņš ir 1. septembris.

Pasvāles rajonā apmeklējām Krekenavos agrofirmu. Saimniecība apsaimnieko 2200 ha, audzē ziemas kviešus, lauka pupas, rapsi, starpkultūras – griķus, saulespuķes, ziemas zirņus, sinepes. Augsnes auglības nodrošināšanai izmanto baktērijas saturošus preparātus, kā arī vistu granulas. Mēslojumu izkliedē, izmantojot sensoru, kas speciāli tika noorganizēts uz lauka, lai nodemonstrētu mums tā pielietošanas iespējas. Izmanto AgriCon pakalpojumus augšņu analīzēm. Saimniecības agronoms ar lepnumu izrādīja ziemas rapša un kviešu sējumus. Nu jau 14 gadus lauku near, veic joslveida sēju. Problēmas sagādā gliemežu invāzija. Ziemas rapsi sēj ar 30 cm rindstarpu, samazinot izsējas normu. Apskatījām arī ziemas kviešu ‘Artist’ lauku, kur saimnieks atzīst, ka nevar sēt kviešus pēc kviešiem, jo palielinās slimību infekcijas iespējas. Saimniecībā sēj starpkultūru, izmantojot dronu, kuru plāno sēt jūnija sākumā rapsī. Agronoms akcentē, ka laukos, kur 3 gadus nav bijis rapsis, var sēt kā starpkultūru sinepi. Saimniecība ir ļoti progresīva un izmanto dažādus precīzās tehnoloģijas ražīguma paaugstināšanai.

Vērtīgas atziņas par starpkultūrām ieguvām Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātņu centra Jonišķeļu izmēģinājumu stacijā. Tiek pētīti atšķirīgi starpkultūru maisījumi dažādiem augsnes apstrādes veidiem: sinepes + redīss ar pievelšanu, bez pievelšanas, starpkultūru maisījums ar facēliju, viengadīgo āboliņu, melngraudu auzām. Starpkultūru iestrādāšanas veidi ar bezaršanas metodēm: “strip till”, “no till”, diskošana rudenī vai pavasarī, izmantojot lauzējveltni. Pārliecinājāmies, ka,  strādājot ar nomātu tehniku, kas nav pieejama optimālajā laikā pavasarī, smagās augsnēs “strip till” variants neizskatījās labi, augsne bija mitra un veidojās lielas cilas. Izmēģinājumos iegūtas atziņas par starpkultūru maisījumiem:

• Svarīgs ir maisījuma sugu procentuālais sastāvs (nevis kg, bet augi/sēklas uz m²). Tauriņzieži – ap 20% (ja vairāk,  tie radīs sakņu slimības), facēlija 56%, lini 20%.
• Maisījumā jāiekļauj dažādi augi, jo tie veic dažādas funkcijas – fiksē N, no zemākiem augsnes slāņiem paceļ P, K, bet sinepes un redīsi dod lielu masu un ātri nosedz augsni.
• Svarīgs ir augu ķīmiskais sastāvs, cik ir lignīna, svarīga ir C:N attiecība.
• Ja augu maiņā vairāk par 25% ir rapsis, nevajag sēt sinepes, redīsu.
• Izvēloties strpkultūras, svarīgs ir augsnes pH, piem., skābās augsnēs neaugs facēlija.
• Jāizvēlas sēšanas laikam atbilstoši augi – facēliju sēj agrāk, visvēlāk var sēt sinepes.

Putnkopības saimniecībā “Zujų paukštynas” Ukmerģes rajonā pārstāvji iepazīstināja arorganiskā (putnu) mēslojuma pielietošanas iespējām, nodrošinājumu ar barības vielām. Saimniecībā audzē 1,5 mln. dējējvistas, kas dod lielāko daļu peļņas, realizējot olas, un papildus saražojot 25 000 t putnu mēslus gadā. Saimniecība apsaimnieko 5000 ha. Liela daļa zemju ir velēnu karbonāta augsnes, līdzīgas ka pie mums Zemgalē, ar labu fosfora un kālija nodrošinājumu, sevišķi fermas tuvumā, tas dod labu potenciālu augstām ražām. Sējumu struktūrā 90% aizņem ziemāji – mieži, kvieši, rapsis. Iepriekš saimnieki mēģināja audzēt ķimenes, kaņepes, soju, kukurūzu, nākotnē plāno izmēģināt lauka  pupas. Visu darbu plānošana un uzskaite organizēta, izmantojot individuāli izstrādātu datorprogrammu. Augu mēslošana notiek,  izmantojot precīzas tehnoloģijas, pamatojoties uz katru gadu veiktajām augsnes analīzēm. Lielu īpatsvaru kopējā mēslojumā aizņem pašražoti putnu mēsli, kas ļauj iegūt ražu ziemas kviešiem līdz pat 9 t/ha, ziemas rapsim līdz 5 t/ha. Laukaugu audzēšana jau četrus gadus notiek, izmantojot bezaršanas tehnoloģijas. Bija iespēja novērtēt ap 10 ziemas rapša šķirņu demonstrējumu, saimnieks atzīst, ka vislabāk patīk hibrīdi ‘Dominator’, ‘Mercedess’, kas ir augstražīgas un ziemotspējīgas, no ziemas kviešiem vislabāk audzē šķirni ‘Euphoria’, kas ir zema auguma un neveldrējas. Varējām iepazīties ar augsti attīstītu saimniecību, kas izmanto modernas tehnoloģijas un tehniku.

Mums bija iespēja arī iepazīties ar kooperatīva “Radviliškio aruodas” Radviliškos darbību. Kooperatīvs apvieno 60 zemnieku saimniecības no tuvākas un tālākas apkaimes, aptverot ~10 000 ha lielu platību. Agronome Diana Žemainiene plaši iepazīstināja ar galveno laukaugu audzēšanas tehnoloģijām, kā arī barības vielu uzņemšanas nosacījumiem. Vērsa uzmanību uz to, ka, ja trūkst augam Zn, tad nevar uzņemt P, augam trūkst enerģijas. Viņa  ieteica sēklu apstrādāt ar ZnSO₄ šķīdumu, kas aktivizēs dīgšanas fermentus. Ziemas kviešiem izmanto N 130-180 kg/ha, atkarībā no augu skaita uz m² (350-450), AS 30 – dod 40% no N devas. Pārdomas mums izraisīja, ka zemnieki neizmanto konsultāciju centra augšņu laboratoriju, bet vairāk komerckompāniju piedāvāto.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā varam apkopot vairākas atziņas:

• Lietuvas lauksaimnieki izvēlas laukaugus audzēt, izmantojot samazinātās augsnes apstrādes tehnoloģijas, izmantojot precīzo mēslošanu un dronus strapkultūru sējai un sējumu novērtēšanai, ko būtu vairāk jāpopularizē arī Latvijas lauksaimniekiem.
• Iegūtas atziņas par zinātnisko pētījumu rezultātiem zaļmēslojuma augu audzēšanā, augsnes apstrādes salīdzinājuma plusi un mīnusi, par zaļmēslojuma augu lietderību un samazinātas augsnes apstrādes priekšrocībām.
• Apmeklētā Lietuvas reģiona augsnes ir auglīgākas un klimats ir siltāks kā lielākajā Latvijas daļā, taču arī tur varējām redzēt ilgstošo salnu ietekmi uz rapša un graudaugu attīstību.
• Izmēģinājumu stacijas apmeklējums deva ieskatu par to, ka Lietuvā, līdzīgi kā arī Latvijā, tiek meklēti labākie risinājumi starpkultūru izmantošanai minimālās augsnes apstrādes tehnoloģijās. Lai gan zinātnieki iesaka starpkultūras labāk iestrādāt augsnē rudenī pirms vasarāju sējas, tomēr “zaļais kurss” nosaka veidot rudens–ziemas augsnes segumu.
• Novērtējot Lietuvas konsultantu un lauksaimnieku izmantotās datorprogrammas, varam atzīt, ka saimniecību pārvaldības programmai “Mans lauks” jāpilnveido iespēja izmantot kartogrāfisko materiālu un lauku optimizēšanu.
• Konsultāciju dienestā, izveidojot savu augsnes un augu analīžu laboratoriju, sniegta iespēju lauksaimniekiem saņemt savlaicīgus ieteikumus kultūraugu audzēšanā.

Esam pateicīgi par iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā, uzklausīt progresīvus un atsaucīgus saimniekus, zinošus pētniekus un uzzināt neatkarīgu konsultantu labo praksi.

Konsultantu apmācība tika nodrošināta Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi" apakšpasākuma “Atbalsts konsultantu apmācībai” ietvaros, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P16.

 
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

LLKC augkopības konsultantu atziņas apkopoja
Ilze Skudra, LLKC konsultante augkopībā