Skolu galdiem – Latvijas pārtiku

Lai palielinātu Latvijā ražotas pārtikas patēriņu un jau kopš bērnības sabiedrībai veidotu ieradumu lietot veselīgu uzturu, kas veidots no Latvijas produktiem, zemkopības ministrs Didzis Šmits iniciējis veidot sistēmu skolu nodrošināšanai ar vietējo pārtiku.

9. jūnijā – diskusija festivālā Lampa

“Bērnības garša nākotnei” – par šādu tēmu 9. jūnijā sarunu festivālā “Lampa” Cēsīs no 12.30 līdz 14.00 Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru un Lauku atbalsta dienestu aicina piedalīties diskusijā ikvienu interesentu.

Zemkopības ministrijas mērķis ir veidot tādu sistēmu, lai skolēnu ēdienkartē pēc iespējas vairāk nonāktu lokāli ražota pārtika, veidojot sadarbību ar vietējiem zemniekiem, zivsaimniekiem un pārstrādātājiem. Otrs lielais ieguvums šai iniciatīvai būs vietējās izcelsmes pārtikas patēriņa pieaugums, kam būs tieša pozitīva ietekme uz ekonomisko noturību un attīstību reģionos.

Nodrošinājums ar pārtiku ir stratēģiski svarīgs katrai valstij, bet veselīga pārtika ikdienas uzturā ir viens no veselīgas sabiedrības priekšnoteikumiem. Piemēri pasaulē rāda, ka jau no mazotnes bērnus var radināt pie vietējas izcelsmes veselīgas pārtikas, veidojot “bērnības garšu”, kas jauno paaudzi pavadīs tālāk dzīvē, jo nepieciešamība ikdienas uzturā lietot veselīgus produktus būs kļuvusi par ieradumu un pamatvajadzību.

Kā panākt, lai vairāk vietējo ražotāju nonākt līdz piegādēm izglītības iestādēm – par to sarunāsies diskusijas “Bērnības garša nākotnei” dalībnieki. Sarunā, ko vadīs Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, piedalīsies zemkopības ministrs Didzis Šmits, Bauskas ģimnāzijas 10. klases skolniece Vendija Volosovska, šefpavārs Ēriks Dreibants, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Guna Bīlande, bioloģiskais lauksaimnieks un Liellopu izsoļu nama vadītājs, 3 bērnu tēvs Kaspars Ādams, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Diskusija Siguldā

Ministrijas iniciatīvas īstenošanai jau maijā notika vairāki pasākumi. Mēneša sākumā Siguldā, Laurenču sākumskolā notika LLKC sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) organizēta diskusija “Bērnu ēdināšanas sistēmas transformēšana Latvijā”. Tajā piedalījās pašvaldību vadītāji, izglītības iestāžu un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, zemnieki un ēdinātāji. Bija arī trīs ministri – pats sistēmas veidošanas iniciators Didzis Šmits, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks un veselības ministre Līga Meņģelsone.

Didzis Šmits: “Nodrošinājums ar pārtiku ir stratēģiski svarīgs katrai valstij, bet veselīga pārtika ikdienas uzturā ir viens no veselīgas sabiedrības priekšnoteikumiem. Piemēri pasaulē rāda, ka jau no mazotnes bērnus var radināt pie vietējas izcelsmes veselīgas pārtikas, veidojot “bērnības garšu”, kas jauno paaudzi pavadīs tālāk dzīvē – nepieciešamība ikdienas uzturā lietot veselīgus produktus būs kļuvusi par ieradumu un pamatvajadzību”.

Zemkopības ministrs uzsvēra, ka lielāko daļu lauksaimniecības produktu Latvijas lauksaimnieki saražo daudz lielākā apjomā, nekā nepieciešams Latvijas pašpatēriņam, tāpēc liela daļa produkcijas tiek eksportēta. “Te kaut kas nav kārtībā. Mēs eksportējam graudus, bet pēc tam mūsu uzņēmumi jau citus graudus importē, lai ražotu pārslas un makaronus. Mūsu pienu iepērk lietuviešu pārstrādātāji, bet pēc tam mēs saviem bērniem skolās dodam Lietuvā ražotos piena produktus. Tāpēc ar steigu ir jāķeras klāt, lai šo sistēmu sakārtotu tā, lai vietējie produkti pa tiešo nonāktu uz pusdienu galdiem Latvijas skolās,” sacīja Didzis Šmits.

Māris Sprindžuks un Līga Meņģelsone pauda atbalstu zemkopības ministra iniciatīvai, paužot apņēmību līdzdarboties tās īstenošanā. Klātesošos ar šībrīža situāciju pārtikas nozarē iepazīstināja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Pārtika – kompleksa sistēma

Pārtika nav tikai pārtika, ko ēdam. Pārtikas nodrošināšana ir kompleksa sistēma ar daudziem iesaistītajiem, norāda Mārtiņš Cimermanis. Viņš min, ka pārtikas sistēma saistīta ar ekonomikas, sociālajiem un vides aspektiem un tai ir ietekme uz visiem 17 ANO pieņemtajiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Līdz ar to, atbildīgi izvērtējot savu ietekmi un pārmainot ierasto praksi, kā ražojam un patērējam pārtiku, varam veidot nozīmīgas pozitīvas pārmaiņas.

Pārmaiņas nevar veikt viena ministrija, to veikšanā jāiesaistās visai valsts pārvaldei un pašvaldībām, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus un motivētu skolas, bērnudārzus, slimnīcas, pansionātus un citas valsts un pašvaldību iestādes iepirkt vietējo zemnieku ražoto pārtiku, tādējādi motivējot arī viņus sadarboties.

Vietējās pārtikas izmantošanai pašu zemē ir būtiska ekonomiska nozīme. Kopējais pārtikas grozs 2020. gadā tika lēsts ap 2,5 miljardiem eiro, un saskaņā ar bankas “Citadele” aplēsēm tikai 36% no tā nonāca pie Latvijas, bet 64% – pie citu valstu ražotājiem. Ņemot vērā inflāciju, pērn šis pārtikas grozs jau varētu būt lēšams ap trim miljardiem eiro. Tātad – Latvijā vairāk nekā puse no patērētās pārtikas, tostarp tā, kas tiek iepirkta likšanai skolu galdos, ir imports. Ja iepirkumos aizstātu divus no pieciem importa produktiem ar vietējo preci, varētu radīt vismaz 20 tūkstošus jaunu darba vietu, kas būtu vērā ņemams pienesums tautsaimniecībai.

Produktu grupas naudas izteiksmē pēc realizācijas

Tiesa, vai Latvijā paši varam saražot visu, ko patērējam? Aprēķini liecina, ka graudaugus, liellopu gaļu, olas un piena produktus saražojam vairāk, nekā nepieciešams pašu tirgum, un eksportējam, bet cūkgaļu un mājputnu gaļu spējam nodrošināt tikai attiecīgi 65% un 61% no nepieciešamā. Pašnodrošinājumam pietrūkst arī vietējo augļu un dārzeņu. Ja augļus visu gadu būtu sarežģīti nodrošināt, tad lielāko daļu dārzeņu gan paši varētu izaudzēt. Ja vien būtu stabils pieprasījums un garantēts iepirkums, ko var nodrošināt skolas.

Latvijas pašnodrošinājuma līmenis vairākām produktu grupām 2004. un 2020. gadā

M. Cimermanis norāda, ka šobrīd pārtikas iepirkumos iezīmējas vairākas problēmas – process ir sadrumstalots, valda liela birokrātija, kas ir viens no iemesliem, kādēļ lauksaimnieki nevēlas tajos piedalīties. Pietrūkst ieinteresētības no skolu ēdinātāju un piegādātāju puses, kam izdevīgāk sadarboties ar vienu vairumtirgotāju, kas piedāvā visu vajadzīgo sortimentu. Zaļie publiskie iepirkumi valsts līmenī tiek veikti haotiski, katrā pašvaldībā ir atšķirīga sistēma ar atšķirīgiem uzstādījumiem, ko dažkārt nosaka personīgais faktors.

Pārtikas iepirkumu sistēma ir lēni transformējama, nereaģē uz reālo situāciju, kas pēdējos gados strauji mainījusies. Tomēr cerība uz pozitīvām pārmaiņām ir – diskusijas dalībnieki, daloties pieredzē, kā konkrētās pašvaldībās tiek rasti risinājumi vietējās pārtikas iepirkšanai, pierādīja – ja vecāki pieprasa un skolas ir ieinteresētas, pašmāju pārtika tiek izmantota. Labs piemērs tam ir Laurenču pamatskola, kur pamatā galdā nonāk vietējā pārtika.  

Lūko pieredzi Somijā

Labs piemērs, kā risināt ēdināšanas problēmas skolās, meklējams tepat netālu Somijā. Tur maija beigās raudzīt pieredzi devās Didzis Šmits kopā ar valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Galamērķis – Somijas pilsētā Seinajoki, kur veiksmīgi īstenota ļoti efektīva skolēnu ēdināšanas sistēma izglītības iestādēs, ikdienā skolās piedāvājot bērniem un jauniešiem veselīgas un gardas maltītes, kas sagatavotas no vietējo lauksaimnieku un pārtikas ražotāju produktiem.

Turpinot maijā Siguldā sākto diskusiju par bērnu ēdināšanas sistēmas maiņu Latvijā, plaši pārstāvēta delegācija apmeklēja gan fermas, gan pārstrādes uzņēmumus, gan skolas. Ar Somijas pārtikas sistēmas pamatelementiem un bērnu uztura nozīmi tajā iepazīstināja Seinajoki un Turku universitātes pārstāvji. Viņi dalījās pieredzē par ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izveidi Somijā – pārtikas drošību un kvalitāti no lauku sētas līdz galdam un to, kāpēc Somija bērnu veselīgā ēdināšanā ir viena no līdervalstīm.

Atliek cerēt, ka uzsāktā diskusija tiks veiksmīgi turpināta un Somijā redzētais iedvesmos pašvaldības un valsts iestādes meklēt ērtus risinājums vietējās pārtikas iepirkšanai.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja