You are here
Atašienes pagastā lauka diena par ziemas kviešu šķirņu maisījumiem
Saimniekojot videi draudzīgi un pielāgojoties mainīgiem audzēšanas apstākļiem, gan zinātniekus, gan praktiķus interesē, kā palielināt augu konkurētspēju. Latvijas un ārzemju zinātnieki jau veikuši izpēti par ģenētiskās daudzveidības palielināšanas iespējām. Arī LLKC Jēkabpils konsultāciju biroju un Atašienes pagasta SIA “Jaunkrasti SP” saimnieku Sandri Podnieku ieinteresēja šī tēma, kad bija iespēja iesaistīties Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstītā demonstrējumā „ Ziemas kviešu šķirņu maisījumu ekoloģiskais un ekonomiskais novērtējums”. Sadarbībā ar Latvijas Zemnieku federāciju un Agroresursu un ekonomikas institūtu, zinātnisko vadītāju lauksaimniecības zinātņu doktoru Jāni Vigovski tas tika uzsākts 2022. gada rudenī.
Projekta mērķis: nodemonstrēt un izvērtēt ziemas kviešu šķirņu maisījumu produktivitāti un kvalitāti salīdzinājumā ar atsevišķām šķirnēm. Šķirņu ģenētiskā daudzveidība sējumos ierobežo slimību izplatību, paaugstina augu konkurētspēju ar nezālēm un nodrošina ražas stabilitāti. Demonstrēt šķirņu maisījumus kā vienkāršu paņēmienu, lai palielinātu ģenētisko daudzveidību un ražu salīdzinājumā ar atsevišķām šķirnēm.
Demonstrējumam ir 4 varianti:
1. standarta paņēmiens – ziemas kviešu šķirne ’Skagen’;
2. ziemas kviešu šķirņu ’Skagen’ un ’Zeppelin’ sēklu maisījums 50+50%;
3. standarta paņēmiens – ziemas kviešu šķirne ’Zeppelin’;
4. ziemas kviešu šķirņu ’Skagen’ un ’Zeppelin’ sēklu maisījums 60+40%.
Jēkabpils KB speciālistes Anita Putka un Aina Seņkova 2022. gada rudenī un šī gada sezonā veica fenoloģiskos novērojumus galvenajām kviešu attīstības stadijām, novērtēja sējuma fitosanitāro stāvokli, rudenī tiks veikta uzskaite pa variantiem un kvalitātes rādītāju noteikšana, kā arī aprēķināta katra varianta ekonomiskā efektivitāte.
28. jūnijā notika lauka diena, kurā Sandris Podnieks pastāstīja par saimniecību un demonstrējuma uzsākšanu, Anita Putka par tā rezultātiem. Kvieši tika iesēti 22. septembrī laukā ar šādiem augsnes analīžu rezultātiem: organiskā viela – 5,9, pH 6,5, P2O5 – 80 mg/kg, K2O – 96 mg/kg. Graudu izsēja 220 kg/ha. 2023. gada pavasarī, veģetācijai atjaunojoties, veikts sējumu ziemcietības novērtējums – noteikts pārziemojušo augu skaits un aprēķināts ballēs: 1. variantā – 8 balles, 2. variantā – 8 balles, 3. variantā – 7 balles, 4. variantā – 8 balles. Aukstā pavasara ietekmē augu attīstība notika lēni. Tā kā šķirne ’Zeppelin’ ir agrāka, tā attīstījās agrāk, arī vizuāli tā atšķīrās. Vēlākajās attīstības stadijās šķirņu atšķirības nebija tik izteiktas, demonstrējuma lauka dienā visos variantos bija iestājusies piengatavība (AS 73).
Lauka dienas teorētiskajā daļā lauksaimniecības zinātņu doktors Jānis Vigovskis pastāstīja par to, kādi faktori ietekmē gan ģenētiski viendabīgas augu formas, gan maisījumus, kā arī par svarīgākajiem augšanas apstākļiem graudaugu ražas iegūšanai. Viņš lika klausītājiem padomāt par piecām lietām: gaisu, gaismu, ūdeni, siltumu, barības vielām. Dažas no tām saimnieks var ietekmēt vairāk, citas mazāk. Gaismas (fotosintēzes) nozīmību viņš salīdzināja ar saules paneļiem. Katram zemniekam šāda unikāla “fabrika” ir uz lauka, kur augi uzkrāj enerģiju, ražo barības vielas. Savukārt organiskās vielas kopā ar Ca nepieciešamas augsnes struktūras veidošanai, lai nodrošinātu mitruma un gaisa apmaiņu. Strādājot pārkaltušu augsni, to saputekļo un nojauc struktūru. Kas visvairāk izskalojas? J. Vigovskis pastāsta par Skrīveros veiktajiem izmēģinājumiem, kuros pierādījās, ka tas ir tas ir Ca un Mg. Tāpēc ir jādomā par kaļķošanu. Saimniekam būtu jābūt pārskatam par savu zemi – augsnes agroķīmiskajām analīzēm. Minimālajā augsnes apstrādē grūtāk nodrošināt P, jo tas ir mazkustīgs un paliek augsnes virskārtā. Šīs sezonas sausuma dēļ ir ierobežota minerālmēslu lietošana. Izvēloties lapu mēslojumus – kokteiļus, jālieto konkrētajai kultūrai paredzētie. Lai gan to, ko var uzņemt ar saknēm, nevar uzņemt caur lapām. Arī lapu mēslojumu izmantošanās sausā un karstā laika dēļ ir apgrūtināta, jo auga atvārsnītes ir aizvērušās. Šogad efektīvi ir dažādu sugu maisījumi, piemēram, graudaugi ar zirņiem, kur zirņi – tauriņzieži – baro graudaugus. Šīs un citas likumsakarības skaidroja J. Vigovskis. No klausītājiem izskanēja jautājumi par kaļķošanu.
Lauka dienas praktiskajā daļā VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vecākās inspektores Ineses Liepiņas vadībā demonstrējuma laukā tika noskaidrota kaitēkļu un slimību izplatība. Dalībniekiem praktiski iesaistoties, viņa pastāstīja un parādīja, kā tiek veikti kaitīgo organismu novērojumi un to uzskaite. Ar inspektoru veiktajiem novērojumiem var iepazīties VAAD mājaslapā integrētās augu audzēšanas un kaitīgo organismu monitoringa sadaļā, izvēloties sev interesējošo kultūraugu un tuvāko apvidu. Tā kā demonstrējuma laukā jau bija lietots fungicīds, slimību bija maz. Atsevišķiem augiem varēja konstatēt pirmās dzeltenplankumainības pazīmes. Tās izplatībai nepieciešams mitrums, tāpēc šogad tā vēl nav sastopama. Inspektora labākais palīgs uz lauka ir lupa, tā ļāva dalībniekiem saskatīt slimības pazīmes, kur ar “neapbruņotu aci” tās vēl nebija pamanāmas.
Noslēgumā raisījās diskusija par dažādiem šī gada novērojumiem saimniecību laukos un pielietotajiem risinājumiem ražas iegūšanai.
Vai šķirņu ģenētiskā daudzveidība sējumos nodrošinās ražas stabilitāti? Par to varēs uzzināt, sekojot turpmākajai demonstrējuma gaitai un rezultātiem. Demonstrējums turpināsies līdz 2025. gada rudenim.
Anita Putka,
LLKC Jēkabpils KB uzņēmējdarbības konsultante
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests
