Saimnieciskais izdevīgums – pilna aprite

No teļa līdz gatavam, uz galda liekamam produktam – tātad audzēšana, nobarošana, pārstrāde, tirgus. Šādu pilnas aprites ciklu savā saimniecībā izvēlējušies z/s “Kalna Rubeņi” saimnieki RŪDOLFS un AGNESE MEDEŅI Madonas novadā.

UZZIŅA/ RŪDOLFS MEDENIS

• Bioloģiski sertificētas z/s “Kalna Rubeņi” īpašnieks Madonas novada Praulienas pagastā.
• Audzē ap 120 tīršķirnes Herefordas gaļas liellopus.
• Ganāmpulkā ir 45 zīdītājgovis, mērķis skaitu palielināt līdz 100.
• Apsaimnieko 479 ha zemes, ko izmanto ganībām, barības sagatavošanai, kartupeļu, griķu un auzu audzēšanai.
• No kopējām platībām ap 200 ha zemes ir Kujas dabas parka bioloģiski vērtīgie zālāji, no kuriem ap 160 ha tiks iežogoti un noganīti augu attīstībai atļautajā laikā.
• Latvijas Dabas fonda projekta GrassLife dalībnieks ar 50 ha zemes.
• 2023. gada aprīlī ar LEADER projekta atbalstu izveidots gaļas pārstrādes cehs.

2016. gadā pārņemot saimniecību no tēva, Rūdolfs sācis tikai ar dažu Herefordas šķirnes liellopu iegādi. Patlaban saimniecībā redzamais – labi kops liellopu ganāmpulks un jaunuztapis gaļas pārstrādes cehs – veidots pamazām. Tēva pārziņā joprojām ir izcili kārtīga un bagātīgi aprīkota tehnikas uzturēšanas darbnīca, lai visi saimniecībā izmantojamie agregāti darbotos bez aizķeršanās.

Agnese Medene: “Izmantojot LEADER projektu, šogad aprīlī atvērām gaļas pārstrādes cehu, kurā darbojos es. Ražošanu esam sākuši ar pelmeņu gatavošanu, izmēģinājumā ir kupāti, vēlāk plānojam kūpinājumus, gaļas vītināšanu, medījuma sagatavošanu. Cehs izveidots bijušās mūra kūts un darbnīcu ēkā. Patlaban ir visas nepieciešamās iekārtas, bet nav savas kautuves, tādēļ sadarbojamies ar netālajā Bērzaunes pagastā esošo. Receptes izdomāju un veidoju pati, jo ir arī atbilstoša izglītība, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē esmu beigusi ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbību. Kaut arī Madonas pusē neesam vienīgie ražotāji, konkurenci nejūtu. Pieprasa gan iztrādājumus, gan gaļu, taču pagaidām vēl mūsu apjomi ir nelieli.”

Pārstrādes cehs tapis, īstenojot vairākus LEADER projektus: ēkas rekonstrukcijai un daļai iekārtu; ražošanas iekārtu iegādei pelmeņu ražošanai; kūpinātavas iekārtas iegādei. Katra projekta griesti bija 50 000 eiro, tomēr izdevumi bijuši krietni lielāki, tādēļ daudz izmantots arī savs finansējums. Saimniecības attīstībā ieguldīta nauda arī no dažādiem citiem atbalsta projektiem.

– Kāpēc gaļas lopi un tieši herefodi?

Rūdolfs: – Kad izlēmām par gaļas lopkopību, pirmais uzstādījums bija – tīršķirne. Sākām pētīt sīkāk un sapratām, ka gribam tolos herefordus. Viņi ir pieticīgi barības ziņā, ar mierīgāku raksturu. Esam interesējušies arī par citām šķirnēm, bet neviena nešķita atbilstoša mūsu audzēšanas prasībām. Šogad mūsu govīm būs jauna kūts. Līdz šim bija nojumes, kur paslēpties sliktos laika apstākļos. Jaunajā ēkā paredzēta nodalīta vieta arī nobarojamiem dzīvniekiem. Ziemā pastaigām ir 1000 m² liels betonēts laukums.

– Ko nozīmē saimniekot aizsargājamā dabas teritorijā? Vai jūs varat laikus sagatavot kvalitatīvu lopbarību, ganīt govis?

– Mums barībai sienam un skābsienam ir sētie zālāji ar austrumu galegu, sarkano āboliņu, tāpat pasēja auzām. Taču arī Kujas dabas parkā dabiskajos zālājos drīkst saimniekot. Šogad problēmas ar barības sagatavošanu varētu būt ieilgušā sausuma dēļ, bet mums ir krājumā diezgan daudz pērn sagatavotā siena.

– Līdz kādam svaram tiks nobaroti pārstrādei paredzētie lopi?

– Tā kā pārstrāde vēl ir pašā sākumā, šajā pozīcijā nav konkrētu aprēķinu. Pagaidām sadarbojos ar LLKC, mācos, viņu speciālisti atbrauca arī barības analīzes noteikt. Daļu dzīvnieku vedam uz Izsoļu namu. Savu ganāmpulku esam arī gadu no gada apdrošinājuši. Kaut gan, par laimi, nekas ārkārtējs nav gadījies, apdrošināšana tomēr ir garantija, ka necietīsim zaudējumus.

– Ko nozīmē būt Latvijas Dabas fonda projekta GrassLife partnerim?

– Šis ir zinātnisks projekts, ļoti labs izziņas nozīmē, jo tā 80 % Eiropas finansējuma pateicoties, saproti, kas tavā zemē notiek, papildinājums mūsu saimniecības izaugsmei. Protams, GrassLife ir arī atbildība, jo šajos hektāros neko pārveidot nedrīkstam. Visam jānotiek atbilstoši parakstītajiem sadarbības līgumiem. Tāpat ik pa laikam pie mums brauc auditori, skatās, vērtē padarīto. Mērķis uzlabot zālāju daļēji ir izdevies – parādījušās daudzas sugas, kas pirms tam šķita izzudušas. Augsnē kopš kolhozu laiku barbariskās zemes apstrādes tomēr sēklas ir saglabājušās un, iespējams, ar laiku pamodīsies vēl kādi augi. Kaut gan galvenais jau šo GrassLife platību ieguvums ir morālais – tu zini un priecājies par savas zemītes daudzveidību, ieraugi uzziedam puķes, par kādu esamību līdz šim tikai dzirdēts.

Rakts no izdevuma "Latvijas Lopkopis". Autore Ilze Galkina, Ivetas Tomsones foto.

FOTO

Herefordas šķirnes gaļas liellopu ganāmpulks z/s “Kalna Rubeņi”

Agnese Medene pie iekārtām jaunajā gaļas pārstrādes cehā – attēlā redzamās tiek izmantotas desu gatavošanai

Kuterī top masa kupātu gatavošanai. Receptes Agnese veido pati, izmantojot internetā atrodamos padomus

Atjaunotajā kūts ēkā gaļas pārstrādei pilnībā aprīkotas divas plašas telpas, attēlā redzama arī iekārta gaļas vītināšanai

Agnese un Rūdolfs atzīst, lai vecās kūts vietā taptu jauns gaļas pārstrādes cehs, veltīts daudz laika, naudas, pacietības un arī sviedru un asaru