You are here
Citādas siltumnīcas Zviedrijā
Noslēdzam materiālu sēriju par dārzkopību Martina Lundkvista saimniecībā Zviedrijā.
Siltumnīcā no virspuses ir iespējama ūdens izsmidzināšana, gan lai atvēsinātu stādus, gan lai mitrinātu gaisu, kas tik ļoti ir nepieciešams visiem zaļajiem dārzeņiem. Tā kā kultūru dažādība ir ļoti liela, nodrošināt secīgu dārzeņu izaudzēšanu prasa ļoti rūpīgu un precīzu plānošanu. Atbrīvojoties daļai no galdiem, attiecīga izmēra kasetēs, piemēram, tiek iesēti redīsi, izaudzēti līdz tehniskai gatavībai, novākti un piegādāti gala patērētājam. Viss darbs stādu siltumnīcā tiek veikts rūpīgi, katra lieta un aprīkojums stāv noteiktās vietās. Var redzēt, ka viss ir tur, kur tam jāatrodas un nekur nekas nestāv lieks. Tas liecina par ļoti pārdomātu darba organizāciju, kam Latvijā dažkārt netiek piegriezta vajadzīgā vērība. To pašu var attiecināt uz siltumnīcu apkārtni un saimniecības teritoriju kopumā.
Substrāts
Par siltumnīcas veselīgo augsni liecina kaut vai tas fakts, ka nekas, izņemot pārdodamo produkciju, nepamet siltumnīcu telpas, bet tiek turpat iestrādāts augsnē. Rezultātā tiek nodrošināts, ka visa biomasa, izņemot ražu, atgriežas atpakaļ dobē, kas ļauj nodrošināt ļoti bagātīgu substrātu. Tā kā augsnē ir ļoti augsta mikrobioloģiskā un biomas aktivitāte, tad sadalīšanās process notiek nepārtraukti, tādējādi daļēji nodrošinot siltuma izdalīšanos siltumnīcā. Mazliet parušinot substrātu, ir redzams, ka augsne ir vārda tiešā nozīmē “pilna ar dzīvību”. Šim aspektam ir jāpievērš sevišķa vērība, jo vispārzināms, cik pie mums audzētāji ir nodarbināti ar substrāta maiņu, dezinfekciju, cik daudz raižu sagādā dažādas sakņu slimības, tajā skaitā vītes. Te tas ir palicis otrajā vai pat trešajā plānā, par to īpašs prieks, jo vienmēr esmu ticējis, ka īstā auglīgā augsnē viss dzīvais ir tik “jaudīgs”, ka spēj “nomākt” jebkurus augsnes patogēnus un kaitēkļus. Tātad var ietaupīt būtiski gan resursus, gan darbu, kas nepieciešams piemērota substrāta izveidošanai un uzturēšanai siltumnīcai. Šis ir viens no vājajiem punktiem Latvijas mazajās siltumnīcās.
Bioloģiskā daudzveidība
Šis vārdu savienojums tiek lietots ļoti daudz, tikai praktiski to ieraudzīt pie mums vēl ir liels retums. Diemžēl lielākā daļa siltumnīcu ar īpašu daudzveidību neizceļas: salāti redīsi, dilles, tad gurķi un tomāti. Tieši pēdējie parasti sastāda ap 90% no kultūru īpatsvara. Mono kultūras siltumnīcā ir vēl smagāks gadījums, nekā tas ir uz lauka, jo mākslīgos apstākļos tomēr augu imunitātes līmenis nav tas labākais. Pilnīgi citu ainu redzam Martina siltumnīcās. Tāpēc tomāti aug tikai daļā no siltumnīcas, pārējās dobēs vairākās apritēs aug citas kultūras. Izaugušās tiek novāktas un tālāk jau tiek sētas un stādītas nākamās. Vienlaikus redzam augam plašu dārzeņu kultūru klāstu. Tur ir tomāti, saldā paprika, zirņi, mangolds, krūmu pupiņas, gurķi, sīpoli lokiem, redīsi dažādu izmēru brokoļi, puravi. Tas vēl nav viss, plaši tiek praktizēta dažādu kultūru audzēšana vienlaikus. Siltumnīcā katras dobes kvadrātmetri tiek izmantoti gana intensīvi un produktīvi.
Par tomātiem
Pastāstīšu tikai par tām iezīmēm, kas ir citādākas nekā pie mums pieņemtā prakse. Vispirms jau tomātu šķirņu potēšana. Pamata iemesls, kādēļ tas tiek darīts, – jo tādā veidā tiek paaugstināta attiecīgo šķirņu izturība pret dažādām tomātu slimībām. Loģika pavisam vienkārša, tomātu šķirnes, kam ir laba augļu kvalitāte un garša, nav īpaši izturīgas pret slimībām, un otrādi. Ar potēšanas procesu tiek panākts vēlamais efekts. Visas tomātu apdobes tiek mulčētas ar apvītinātu zāli. Tādā veidā iegūst to, ka sekmīgi tiek nomāktas visas sēklu nezāles, tajā skaitā pie mums tik bēdīgi populārā sīkziedu galinsoga. Zāli uzklāj vairākas reizes sezonā. Sadaloties tā ir brīnišķīgs mēslojums, vienlaikus sadalīšanās nodrošina papildu siltumu. Saimniecība aktīvi sadarbojas ar Upsalas pētniekiem un viena no šīs sezonas novitātēm bija īpaši zema āboliņa sēja tomātu rindu apdobēs. Tādā veidā tiek nošauti vairāki “zaķi”, āboliņa zelmenis aizņem laukumu, kur varētu ieviesties nezāles, bet vienlaikus tas piesaista papildus slāpekli no gaisa ar gumiņu baktēriju palīdzību. Rezultātā slāpeklis papildus tiek tomātiem.
Taciņas
Abās siltumnīcās visas taciņas, pa kurām pārvietojas, apkopjot siltumnīcas un vācot ražu, tiek mulčētas ar apvītināto sienu, ko iegūst no saimniecības zālāju platībām. Ieguvumi, kas nāk no permakultūras dārzkopības, ir sekojoši. Pirmkārt, uz taciņām aug nezāles, kas siltumnīcu apstākļos notiek īpaši strauji. Otrkārt, tas palīdz ekonomēt ūdeni, jo no nostaigātās augsnes ūdens iztvaiko īpaši ātri. Treškārt, uzliktā siena kārta pamazām no apakšas kompostējas un kalpo kā barības vielu avots tomātiem un citām kultūrām. Sadalīšanās atkal izdala siltumu un visbeidzot arī taciņu platība kalpo par augsnes “dzīvotnes” bagātināšanos vēl lielākā siltumnīcas platībā.
Šāds “dzīvās” siltumnīcas modelis ir pietiekami spēcīgs pretinieks salīdzinājumā ar augsti tehnoloģiskām siltumnīcām, kur visu rēķina datori, bet te to veic daba pati kopā ar pārdomātu cilvēka līdzdarbību un rīcību.
Māris Narvils
LLKC vecākais speciālists augkopībā