You are here
Būvdarbu līgumos stingrāk kontrolēs norēķinus ar apakšuzņēmējiem
Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē un nodrošinātu to, ka efektīvi un pārskatāmi tiek uzkrāti dati par norēķiniem starp būvkomersantu un apakšuzņēmējiem, veikti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājas spēkā 19. jūlijā. Par izmaiņām stāstīts publikācijā lvportals.lv.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tiesību akta mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem, kas būvdarbu līgumu izpildes laikā veikti apakšuzņēmēju ķēdēs.
Būs jāreģistrē norēķini ar apakšuzņēmējiem
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējums paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un šo līgumu vērtībām. Taču normatīvi nenosaka pienākumu iesniegt informāciju par līgumsaistību izpildi, t. i., par līguma ietvaros veiktajiem norēķiniem.
Likuma grozījumi novērš šo regulējuma nepilnību, paredzot pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par norēķiniem, kas veikti ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros.
Datus izmantos arī būvvaldes
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 112. panta otrā daļa nosaka tiesību subjektus, kuriem ir tiesības izmantot elektroniskās darba laika uzskaites datus valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai. Atbilstoši Būvniecības likuma 6.1 pantā noteiktajam šādas tiesības ir Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB).
Taču saskaņā ar Būvniecības likuma regulējumu BVKB ir tikai viena no institūcijām, kas pilda būvvaldes funkciju un nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, kā arī tikai viena no institūcijām, kurai tiek deleģētas būvspeciālistu patstāvīgās prakses piešķiršanas un uzraudzības funkcijas (sertificēšanas process).
Likums “Par nodokļiem un nodevām” neparedz tiesības būvvaldēm, kā arī būvspeciālistu sertificēšanas institūcijām piekļūt elektroniskās darba laika uzskaites datiem, kas ir vajadzīgi efektīvai šo institūciju darbībai un jēgpilnai deleģēto uzdevumu izpildei.
Ar likuma grozījumiem noteikts, ka elektronisko darba laika uzskaites sistēmu datus par būvspeciālistiem un vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi ir tiesības izmantot būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, kā arī būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli.
Likumprojektā tiek precizēts pieejamo datu apjoms, nosakot, ka izmantoti tiek gan elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, gan vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati.