You are here
Uzsākts starpkultūru maisījumu salīdzinājuma demonstrējums
Augsnes auglības saglabāšana un uzlabošana ir viens no galvenajiem nosacījumiem ilgtspējīgā lauksaimniecībā. Augsnes auglība lielā mērā ir atkarīga no augsnes struktūras un pieejamajām barības vielām.
Liela nozīme ir organiskās vielas daudzumam augsnē, augu maiņai un arī veģetācijai, jo augi saista barības elementus, neļaujot tiem izskaloties un piesārņot ūdenstilpes, radīt apdraudējumu videi un zaudējumus lauksaimniekam. Tie ir iemesli, kāpēc pēdējā laikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta starpkultūrām.
Starpkultūras parasti sēj pēc pamatkultūrauga novākšanas, bet to var darīt arī pirms ražas novākšanas, sējot pasējā. Starpkultūras darbojas kā uztvērējaugi, kas aug un turpina uzņemt augiem pieejamos barības elementus, kas palikuši augsnē pēc pamatkultūrauga novākšanas.
Lai praktiski nodemonstrētu dažādu starpkultūru maisījumu – ar un bez tauriņziežiem – audzēšanas ietekmi uz augsnes kvalitāti un pēckultūru, kā arī izvērtētu to piemērotību atšķirīgu reģionu klimatiskajiem apstākļiem, LLKC Saldus un Madonas konsultāciju biroji sadarbībā ar saimniecībām Kurzemes un Vidzemes reģionos 2022. gada rudenī ierīkoja demonstrējumu “Dažādu starpkultūru maisījumu audzēšana, ietekme uz augsnes auglību un pēckultūras ražu dažādos Latvijas reģionos”. Demonstrējums ilgs līdz 2025. gada septembrim.
Demonstrējuma uzdevumi:
- ierīkot demonstrējumu integrētās saimniecībās dažādos reģionos un salīdzināt sekojošus variantus:
* līdzšinējais standarta paņēmiens – rugaine,
* starpkultūras augu maisījums bez tauriņziežiem,
* starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 50%,
* starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 20–30%,
- veikt augsnes auglības izvērtējumu,
- veikt ražas novērtējumu pēckultūrai,
- veikt demonstrējuma ekonomisko novērtējumu, īpaši izvērtējot ieņēmumu palielinājumu vai samazinājumu.
Demonstrējums tika ierīkots divās saimniecībās: Madonas novada Ošupes pagasta zemnieku saimniecībā “Briežkalni” un Saldus novada Zirņu pagasta zemnieku saimniecībā ”Grāveļi”. Abās saimniecībās tika ierīkoti demonstrējuma šādi varianti:
1) rugaine – kontrole;
2) starpkultūras augu maisījums bez tauriņziežiem, “Starpkultūra” (eļļas rutks 50%, sinepes 40%, facēlija 10%), SIA “Krastmaļi sēklas”, izsējas norma 25–30 kg/ha;
3) starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 50%, “Zaļai zemei S2” (eļļas rutks 25%, baltās sinepes 10%, griķi 15%, vasaras vīķi 35%, sējas zirņi 15%), SIA “Latvijas Šķirnes sēklas”, izsējas norma 15–20 kg/ha;
4) starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 20–30%, “Zaļai zemei S6” (griķi 30%, viengadīgā airene 15%, vasaras vīķi 30%, auzas 25%), SIA “Latvijas Šķirnes sēklas”, izsējas norma 15–25 kg/ha.
Madonas novada saimniecībā “Briežkalni” starpkultūru demonstrējums tika ierīkots pēc vasaras kviešiem ‘KWS Akvilon’, kas tika iesēti 2023. gada maija sākumā. Veikti sējuma kopšanas agrotehniskie pasākumi: AS 15 dots minerālmēslojums NPK 15-15-15 – 250 kg/ha; AS 20 divdīgļlapju nezāļu ierobežošanai lietots herbicīds Galistop 200 – 0,6 l/ha; AS 33 dzeltenplankumainības un graudzāļu miltrasas ierobežošanai sistēmas iedarbības fungicīds Balaya – 1 l/ha; cerošanas beigās dots amonija sulfonitrāta (N:S 30-7) papildmēslojums 200 kg/ha; AS 32 dots ārpussakņu mēslojums 1 l/ ha YaraVita Gramitrel (N 3,9%, MgO 15,2%, Cu 3%, Mn 9,1%, Zn 4,9%) kopā ar ārpussakņu mēslojumu 1 l/ha YaraVita Universal Bio (N 8,5%, P2O5 3,4%, K2O 6%, B 0,02% , Cu 0,1%, Mn 0,11%, Mo 0,03%, Zn 0,06%), no aļģēm izdalīti fitohormoni.
Sausās pavasara un vasaras pirmās puses ietekmē vasaras kvieši vēlu sadīga, bet nokrišņiem bagātais jūlijs aizkavēja kviešu nogatavošanos un kulšanu. Pēc ražas novākšanas augusta beigās tika noņemti augsnes paraugi. Iegūti rādītāji: pH KCL 6,5 – optimāls; K2O 406 mg/kg – augsts; P2O5 131 mg/kg – vidējs; N-3620 mg/kg – optimāls; mikrobioloģiskā aktivitāte 87 mg N/kg – vidēja; organiskās vielas saturs – 4,2 %. Augsnes tilpummasa noteikta 3 dziļumos: 5–10 cm – 1,42 g/cm3, 10–15 cm – 1,55 g/cm3, 15–20 cm – 1,49 g/cm3.
Starpkultūru sēja saimniecībā tika veikta augusta beigās, izsējas norma “Starpkultūra” – 28 kg/ha, “Zaļai zemei S2 un S6” – 20 kg/ha. Augsni pirms sējas apstrādāja ar rugaines kultivatoru (atbilstoši augsnes mitrumam un sakārtai, dodot priekšroku šim agregātam) 8–10 cm dziļumā. Visi starpkultūru varianti sadīga salīdzinoši strauji un vienmērīgi vidēji 8 dienu laikā. Augu biomasa katram variantam trīs vietās 1 m2 platībā tika noteikta 12. oktobrī, iegūtie rezultāti “Starpkultūra” 3,10 kg/m2, “Zaļai zemei S2” 1,20 kg/m2, “Zaļai zemei S6” 0,90 kg/m2.
Kopumā var secināt, ka pirmais demonstrējuma gads z/s “Briežkalni” ir izdevies, bet nākamajā gadā jāmēģina iesēt agrāk, lai iegūtu lielāku starpkultūru biomasu, jo tad tās spēs vairāk uzlabot augsnes auglību, dos lielāku iespaidu uz nākamā kultūrauga ražas pieaugumu, kvalitātes uzlabošanu, kā arī spēs akumulēt vairāk barības vielu, ierobežot nezāles.
Saldus novada Zirņu pagasta zemnieku saimniecībā “Grāveļi’’ demonstrējuma lauks pirms starpkultūras sējas tika sadiskots 8–10 cm dziļumā. Aprīļa beigās iesēti vasaras kvieši ‘KWS Akvilon’ 1,4 ha platībā. Veiktie kopšanas darbi: dots mēslojums NPK 15-15-15 300 kg/ha un papildmēslojumā karbamīds (N-46,5%) – 300 kg/ha. Augu aizsardzībā, lai ierobežotu rudzupuķi, sārto panātri, ganu plikstiņu, tīruma kumelīti, lietots herbicīds Mustangs s.e. 0,5 l/ha, kā arī izmantots augu augšanas regulators Cycocel 750 –1,0 l/ha, bet dzeltenplankumainības ierobežošanai – fungicīds Orius 250 EW 1,0 l/ha.
Ilgstošs lietus aizkavēja vasaras kviešu novākšanu, nokūla tikai 8. septembrī. Pirms starpkultūru sējas tika ņemti augsnes paraugi. Noteikti rādītāji: pH-6,9 – optimāls; K20 265 mg/kg – augsts; P2O5 94 mg/kg – zems; N1040 mg/kg – optimāls; mikrobioloģiskā aktivitāte 58 mg N/kg – zema; organiskās vielas saturs 1% – zems. Augsnes tilpummasa noteikta 3 dziļumos: 5–10 cm – 1,713 g/cm3, 10–15 cm – 1,705 g/cm3, 15–20 cm – 1,697 g/cm3.
Laikapstākļu dēļ starpkultūras maisījumus iesēja novēloti, tikai 16. septembrī. Izsējas norma “Starpkultūra” – 28 kg/ha, “Zaļai zemei – S2 un S6” – paaugstināta līdz 57 kg/ha. Veicot fenoloģiskos novērojumus, pirmie uz lauka sadīga sārņaugi – vasaras kvieši, bet 26. septembrī krustziežiem novērota lapu veidošanās stadija. Oktobra vidū bija salnas un griķi nosala. Katram starpkultūru variantam 22. oktobrī tika noteikta augu biomasa, iegūtie rezultāti “Starpkultūra” 0,7 kg/m2, “Zaļai zemei S2” – 0,39 kg/m2, “Zaļai zemei S6” 0,29 kg/m2. Starpkultūru biomasa iegūta zema, jo palielinātu nokrišņu dēļ sēja tika krietni aizkavēta. Augstākā biomasa 22.10.23. iegūta variantā “Starpkultūra”, kura sastāvā bija eļļas rutks 50%, sinepes 40%, facēlija 10%.
Kopumā var secināt, ka optimālai starpkultūru attīstībai ļoti svarīgi ir ievērot sējas laiku, kā arī nepieciešams precizēt izsējas normu mazām platībām, lai varētu vienmērīgi izsēt plānoto sēklu daudzumu. Praksē svarīgi izvērtēt arī starpkultūru maisījumā iekļautās sugas un to īpatnības, pievēršot uzmanību sugu radniecībai, lai izvairītos no slimību un kaitēkļu iespējamās invāzijas, kā arī nodrošinātu iespējami augstāku biomasas veidošanos konkrētos apstākļos. Šis gads uzskatāmi parādīja, ka novēlotas sējas gadījumā daudz drošāk ir izvēlēties krustziežu dzimtas augus, jo tie ir salizturīgāki, bet nav labākā izvēle rapšu augsekās. Savukārt griķi, kas iekļauti abos “Zaļai zemei” maisījumos, ir ļoti labs komponents starpkultūru maisījumos, jo nav radniecīgi citiem kultūraugiem, ir ātraudzīgi, spēj uzņemt augu barības vielas no augsnē esošajiem grūti šķīstošajiem savienojumiem, bet ir jutīgi pret salnām, tāpēc īpaša uzmanība pievēršama sējas termiņiem. Diemžēl šī gada vēlā sēja neļāva izpausties griķu potenciālam.
Demonstrējumā nākamā gada pavasarī tiks sēti vasarāji un noteikta dažādu starpkultūru maisījumu ietekme uz pēcaugu ražību, attīstību un augsnes rādītāju izmaiņām.
Demonstrējums “Dažādu starpkultūru maisījumu audzēšana, ietekme uz augsnes auglību un pēckultūras ražu dažādos Latvijas reģionos” ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. 10 2.1-20/22/P29 (14. lote). Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Alise Lutinska,
LLKC Madonas biroja augkopības konsultante
Karīna Deņisova,
LLKC Saldus biroja augkopības konsultante
Sarmīte Rancāne,
Ph. D., LBTU vadošā pētniece
Foto: Ilze Skudra, Anita Bērziņa