Tradicionālā un citādā dārzkopība Čehijā

Šosezon pirmoreiz bija iespēja klātienē skatīt Čehijas dārzkopību. Zemē dzīvo desmit miljonu cilvēku, savu valsti mīloši ļaudis, kuri ļoti novērtē vietējo produkciju, un par tās audzēšanu un realizāciju tiek ļoti domāts.

Citādā lavandu un lavandīnu audzēšana

Saimniecība Levandulovna atrodas netālu no Vācijas robežas, vēsturiskajā Silēzijas reģionā, kalnu apgabalā, darbojas kā sociālais uzņēmums. Tas nodrošina darbu gan sievietēm, kuras ir riska grupā, kam ir grūti atrast darbu, gan sievietēm no Ukrainas.

Abas kultūras tiek audzētas nelielā platībā, bet to kopšanā tiek iesaistīti mājdzīvnieki. Atceraties stāstu par Martina zemnieku saimniecību Zviedrijā, kurā izmantoja aitas augļu dārzā. Pavisam nesen uzzināju, ka ir aitu šķirne, kuru var izmantot egļu jaunaudžu kopšanā, jo egles netiek nograuztas. No šiem trīs piemēriem mēs redzam, ka, pielietojot prasmīgi aitu ganīšanu, mēs varam iegūt labus rezultātus ļoti dažādu kultūru audzēšanas tehnoloģijās.

Sešas aitas saimniecībā sekmīgi tiek galā ar apmēram 1000 m² abu kultūru platībām. Sakarība pietiekoši vienkārša, viena aita spēj tikt galā ar 170–200 m² lavandu platības. Tā, protams, ir jāiežogo ar elektrisko ganu, lai to varētu sadalīt pa ganīšanas porcijām. Jāseko līdzi, lai tad, kad zāle starp lavandām ir izēsta, elektrisko ganu pārliktu uz priekšu un zāle netiktu pārganīta. Jāatceras, ka aitas pieder pie tiem mājdzīvniekiem, kas viegli var zāli nograuzt zemāk, nekā vajadzīgs. Vēsturiskās ēkas tiek apsaimniekotas un izmantotas saimnieciskajā darbībā. No lavandām tiek ražotas dažādas lietas veselībai – tējas, ēteriskās eļļas, aromatizētas preces. Savukārt no lavandīnām tiek izgatavotas dažādas preces kosmētikai.

Interesanti, ka produktu sertificēšana ir ļoti līdzīga mūsējai, tikai varēja saklausīt daudz cilvēciskāku attieksmi un ieinteresētību no produktu sertificētājiem, lai produkti nonāktu līdz tirgum. Diemžēl mūsu valstī, pārbaudītājiem slēpjoties aiz prasību mūra, tas viss izskatās pavisam savādāk. Nu kāpēc pie mums tā nevarēt būt. Ir runa par pašu mazā biznesa un valsts attīstību kopumā.

Vēl viens noteikti minams notikums no šī uzņēmuma dzīves. Covid ierobežojumu laikā saimniece diezgan nopietni sasirga, tad vietējie iedzīvotāji, tajā skaitā jaunās māmiņas, kuras aktīvi izmanto iespējas atpūsties šajā saimniecībā brīvdienās, nāca un brauca turp, lai strādātu un palīdzētu, lai saimniecība nenobankrotētu un turpinātu pastāvēt. Tas ir vienotības paraugs, kad viens nonāk nelaimē, visi kopā atrisina šo jautājumu. Es nesaku, ka Latvijā nekas tāds neeksistē, bet es vairāk domāju par to cilvēcību, kas tur valda, par sapratni no attiecīgo uzraugošo valsts iestāžu puses. Kas nevis kauj, bet to visu novēro ar sapratni. Rezultāts lielisks, visi apmierināti, uzņēmums izglābts un visi laimīgi. Varbūt tāpēc, ka tas bija viens no nabadzīgākajiem Čehijas reģioniem, bet varbūt tur bija par kripatiņu vairāk cilvēcības un izpratnes nekā pie mums.

To, ka šajā reģionā nebūt neklājas vienkārši, apliecina stāsts par Polijas brūnoglēm, kuru milzīgās raktuves atrodas vien 13 km attālumā. Jautājums, kas tad tur tik briesmīgs var notikt, diemžēl notiek jau tagad. Raktuves ir tik lielas, ka ietekmē ūdens režīmu ļoti lielā teritorijā, diemžēl ievērojami pazeminot tā līmeni. Rezultātā cilvēkiem trūkst ūdens un izskatās, ka nākotnē cilvēkiem šo bezgala skaisto teritoriju var nākties pamest. Tāda ir reālā saskare ar lielo industriju. Polija neņem vērā pat ES aizrādījumus, paziņojot, ka tās ir stratēģiskas raktuves visas valsts nozīmē un, protams, nekādas kompensācijas par to nemaksā. Nodomāju, cik labi, ka mūsu valstī ar tādām problēmām nav jāsaskaras. Tad Mažeiķu naftas rūpnīcas gaisa piesārņošana no reizes uz reizi jau šķiet, ka tāds nieks vien ir. Ko no tā visa vajadzētu mums mācīties, to, ka ūdens ir ļoti vērtīgs resurss un tā pret to attiekties. Neskatoties uz to, ka mēs esam bagāti ar ūdens resursiem, tie nedrīkst nonākt privātās rokas, kas dod iespēju ietekmēt pašvaldības un reizē arī cilvēkus.

Dārzeņu audzēšana, izmantojot zirgus

Saimniecība Rodinná Farma Lukava atrodas tajā pašā Čehijas reģionā. Interesanti, ka saimnieki esošo saimniecību iegādājušies un pārcēlušies turp tikai pirms pāris gadiem. Iepriekšējais īpašnieks ir apmeties blakus saimniecībai, uzbūvējis sev “hobitu” mājiņu un tur dzīvo. Tādas mājas ir uzbūvētas vairākas arī pie mums, Vidzemē. Nu jau varbūt arī citviet Latvijā. Pirmo reizi dzīvē nācās redzēt saimniekus, kuri saimniekoja, izmantojot zirgu darbaspēku. Kāds varbūt teiks, ka tas jau ir regress, ka mums jau ir traktori, tagad roboti un droni, kādi vairs tur zirgi. Neviļus atausa bērnības atmiņas, kad līdzēju tēvam zirgu vadāt pa vagu, kad kartupeļu stādījumu vajadzēja vagot, rudenī ar diviem zirgiem uz lauka tika izvesti kūtsmēsli. Zirgi ir īpaši mājdzīvnieki, gudri, ar mīlestību mācāmi un dresējami. Ar to arī sākās iepazīšanās ar saimniecību. Stallī zirgi kopskaitā pieci, regulāri darbā tiek izmantoti trīs no tiem. Zirgi aprūpēti uz to labāko, tīri, pabaroti, sasukāti, prieks skatīties, visas zirglietas rūpīgi saliktas gar sienu. Uzreiz redzama saimnieku attieksme pret dzīvniekiem. Dārzeņi tiek audzēti vairāk nekā 2 ha platībā, bija arī divas siltumnīcas, kurās tiek audzēti agrie dārzeņi un tomāti, paprika. Interesanti, ka viss aprīkojums – agregāti augsnes apstrādei, rindstarpu rušināšanai, pļaušanai – ir nākuši no ASV. Izmantojot koppasūtījumu iespējas, ir notikusi kooperēšanās ar citām līdzīga tipa saimniecībām Eiropā. Izrādās, ka citās valstīs arī tādas ir. Saimniekos saklausāma cilvēcība, rūpes par kuplo bērnu pulciņu un, galvenais, lepnums un gudrība, par to, ko viņi dara. Saimnieks ir sešus mēnešus mācījies ASV un Kanādā pie “amišiem”. Tā ir kustība, kuras viens no dzīvošanas aspektiem ir zirgu izmantošana lauksaimniecības darbos. Ļoti vitāla saimniecība, viens no visspilgtākajiem iespaidiem, kādi par dārzkopību radās Čehijā. Atgriežoties pie dārzkopības, svarīgākie aspekti: augsnes mehānisko apstrādi kompensē ar komposta gatavošanu un izmantošanu, kā arī bagātīgu zaļmēslojuma kultūru audzēšanu. Augsnes ielabošanai un atveseļošanai cītīgi tiek audzēts zaļmēslojums. Interesantākais piemērs bija sīpoli, kur jau sīpolu nobriešanas laikā, apmēram divas nedēļas pirms ražas novākšanas, tika iesēts zaļmēslojuma maisījums – rudzi un ziemas vīķi. Rezultātā, kamēr mūsu apstākļos tādu sīpolu lauku bieži vien pārņemtu nezāles, tur telpu aizņēma zaļmēslojuma maisījums. Šāda prakse tiek pielietota dažādām kultūrām, kas vienlaikus risina divas būtiskas problēmas, ar ko saskaras mūsu dārzeņu audzētāji, t. i., augsnes auglības celšana un nezāļainība dārzeņu laukos. Pie mums ir ierasta prakse pasējas zaļmēslojuma kultūras sēt zem graudaugiem, ja apstākļi ļauj pāris nedēļas pirms ražas novākšanas, bet dārzeņiem tas netiek praktizēts. Zaļmēslojuma augiem kalpojot arī kā mēslojumam, tiek sekmēta augsnes auglība, kas savukārt ļauj cerēt uz labākām dārzeņu ražām saimniecībās, kas dārzeņus audzē bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā. Saimnieks parādīja novākto sīpolu lauku, kur jau auga zaļmēslojums, un teica, ka nezāļu apkarošana neesot izdevusies laba. Pēc mūsu vērtējuma, šķita, ka lauks ir ļoti tīrs, tikai dažās vietās bija vērojams kāds nezāļu puduris.

Interesanta ir saimniecības pieredze produkcijas realizācijā. Visa dārzeņu produkcija tiek realizēta tiešajā pārdošanā. Tiek apkalpotas apmēram 80 ģimenes visā apkārtnē. Piegādes notiek pēc noteikta grafika. Ir iespējas izvēlēties piegādātās produkcijas apjomu. Ģimene praktiski, izņemot sezonas palīgus, tiek galā pati. Ir izstrādāti noteikti piegādes maršruti. Pie esošā modeļa vēl vairāk ģimenes apkalpot bez lielākiem papildus spēkiem ir praktiski neiespējami, tādēļ vairāk tiek strādāts pie kvalitātes uzlabošanas sadarbībai ar klientiem. Klientu apkalpošanas ērtībām ir ieviesta abonēšana, kas nozīmē, ka klients veic daļēju priekšapmaksu par sagaidāmo pakalpojumu pirms sezonas. Tas dod lielas priekšrocības pašiem saimniekiem. Viņiem nav nepieciešams izmantot banku pakalpojumus apgrozāmo līdzekļu iegūšanai. Tam,  lai iepirktu sēklu, dažādu sīko inventāru mēslojumu utt. Otru pusi no abonēšanas maksas klienti maksā apmēram sezonas vidū jūnijā, kas ļauj gan nodrošināt sekmīgu dārzeņu audzēšanu otrajā apritē, gan sekmīgi organizēt pamata ražas novākšanu.  

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā