You are here

Pirmās atnešanās vecuma ekonomiskais vērtējums zīdītājgovīm

Lopkopība

Zīdītājgovju ganāmpulkos teļš ir vienīgais ieņēmumu un peļņas avots, tāpēc ekonomiski izdevīga ir labu vaislas dzīvnieku audzēšana, saimniecības vēlas veselus un ātraudzīgus teļus. Īpaši pēdējā laikā, kad izejvielu cenām ir tendence pieaugt, precīzāka dzīvnieku audzēšana varētu samazināt audzēšanas izdevumus.

Būtisks faktors ganāmpulka ekonomikā ir zīdītājgovju 1. atnešanās vecums, kā arī zīdītājgovju starpatnešanās intervāls. Veiktajos pētījumos zinātnieki noskaidrojuši, ka uzsākot lecināšanu, vaislas teles dzīvmasai vajadzētu sasniegt 55–60 % no pieaugušas govs dzīvmasas, lai novērstu apgrūtinātas pirmās dzemdības un ilgtermiņā zīdītājgovs sasniegtu labus ilgmūžības rādītājus. Ir arī pētnieku viedoklis, ka Eiropas izcelsmes gaļas šķirņu telēm uz pirmo sēklošanu vai lecināšanu būtu jāsasniedz 65 % no pieaugušas govs dzīvmasas (Riddell et al., 2013).

   

Dzīvmasa, uzsākot vaislas darbību (aplecinot vai sēklojot), kg

Šķirne

Pieaugušas zīdītājgovs dzīvmasa, kg

65 %*

85 %**

95 %***

Šarolē

800

520

680

760

Angus

600

390

510

570

* Uzsākot vaislas darbību, 65 % no pieauguša dzīvnieka dzīvmasas.

** Uzsākot pirmo laktāciju, 85 % no pieauguša dzīvnieka dzīvmasas.

*** Uzsākot otro laktāciju, 95 % no pieauguša dzīvnieka dzīvmasas.

Tomēr viens no būtiskākajiem ģenētiskajiem faktoriem, kas ietekmē zīdītājgovs pirmās atnešanās vecumu, ir šķirne, jo dažādu šķirņu un pat vienas šķirnes ietvaros dažādu līniju govīm ātraudzība var atšķirties. Pēc literatūras avotos iegūtās informācijas Aberdinangus (AB) šķirnes tele vaislas gatavību sasniedz 12–14 mēnešu vecumā. Šarolē (SA) šķirnes tele vaislas gatavību sasniedz 14–16 mēnešu vecumā.

Tomēr dzīvnieku izaudzēšanai vaislai būtiski ir kontrolēt dzīvmasas pieaugumu un auguma (krustu augstuma) attīstības rādītājus.

Latvijā Aberdinangus (AB) un Šarolē (SA) šķirnes zīdītājgovju vidējais 1. atnešanās vecums 2022. gadā pēc Lauksaimniecības datu centra apkopotās pārraudzības informācijas bija lielāks par 30 mēnešiem (SA – 34,6 mēn., AB – 31,3 mēn.). Tātad lecināšana tiek uzsākta ne agrāk, kā sasniedzot 20 mēnešus un vairāk.

Tas norāda uz ekstensīvu vaislas teles izaudzēšanu, kur audzētais dzīvnieks sevi sāk atražot, tikai sākot no 3 gadiem. Arī citās ES valstīs nereti gaļas liellopu audzētāji dalās vecās un jaunās – ekonomiski pamatotās – audzēšanas sistēmas atbalstītājos.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gadā uzsāka demonstrējumu par zīdītājgovju pirmās atnešanās vecumu, un ietekmi uz to produktivitāti, teļu augšanu, attīstību. Demonstrējums tika ierīkots SIA “Lāses AM”, Kuldīgas novadā. Saimniecībā tiek nodrošināti optimāli dzīvnieku izaudzēšanas apstākļi, nodrošināta regulāra audzējamo dzīvnieku dzīvmasas pieaugumu kontrole.

Sākot demonstrējumu, saimniecībā izveidoja Šarolē (SA) un Angusa (AB) šķirnes vaislai audzējamo teļu 1. atkārtojuma (potenciālo zīdītājgovju) grupas, pirmā atnešanās tika plānota 2023. gadā – telēm, kas dzimušas 2021. un 2022. gadā. SA grupā bija 12 dzīvnieki, bet AB dzīvnieku grupā bija 21 dzīvnieks. Demonstrējuma 4. posmā demonstrējuma grupās iekļautie dzīvnieki atnesušies:

  • SA demonstrējuma grupas dzīvnieku pirmā atnešanās vidēji 26,6 mēnešos;
  • AB demonstrējuma grupas dzīvnieku pirmā atnešanās vidēji 27,5 mēnešos.

SA grupā iegūti 12 teļi – 5 teles, 7 buļļi. Tika uzskaitīts atnešanās vieglums – visi dzīvnieki atnesās bez palīdzības (1). Vidējā SA teļu dzimšanas dzīvmasa 41 kg, vīrišķo dzīvnieku vidējā dzimšanas dzīvmasa 42,2 kg, sievišķo dzīvnieku vidējā dzimšanas dzīvmasa 39,8 kg.

Dzīvnieku atnešanās AB grupā lielākoties bija no 2023. gada augusta līdz oktobrim. Tika iegūti AB grupā 21 teļš, no tiem 1 nedzīvi dzimis, 13 teles, 8 buļļi. Tika uzskaitīts atnešanās vieglums – 19 dzīvnieki atnesās bez palīdzības (1), 2 dzīvnieki ar palīdzību (2). Atnešanās vieglumu (atnešanās vieglums tiek vērtēts punktos no 1 līdz 4, kur 1 – bez palīdzības bet 4 – ķeizargrieziens). Vidējā AB teļu dzimšanas dzīvmasa 39 kg, vīrišķo dzīvnieku vidējā dzimšanas dzīvmasa 39,6 kg, sievišķo dzīvnieku vidējā dzimšanas dzīvmasa 36,8 kg.

Interesanti aplūkot Šarolē un Angus šķirnes vaislas teļu augšanu un attīstību. Šarolē ir intensīva tipa šķirne, kam raksturīga ātraudzība un labs muskuļojums. Lai šīs īpašības dzīvniekos varētu izpausties pēc iespējas labāk, liela nozīme ir barības nodrošinājumam un kvalitātei, nozīmīgs faktors ir arī ģenētiskais potenciāls, kas spēs pilnībā izpausties tikai kopā ar atbilstošu barības vielu nodrošinājumu. Optimālais pirmās lecināšanas vecums Šarolē šķirnes telēm: 20–24 mēneši.

Angus ekstensīvi–vidēji intensīvi audzējamās šķirnes govīm raksturīga viegla atnešanās, labas mātes īpašības, pienīgums un ilgs produktīvais mūžs. Pirmās lecināšanas vecums Angus šķirnes telēm: 18-24 mēneši. (Gaļas šķirņu liellopu audzēšanas programma 2019).

Saimniecībā abu šķirņu dzīvnieki uzrāda labus augšanas un attīstības radītājus, vaislai audzējamajām telēm vidējais dzīvmasas pieaugums 365 dienās SA un AB šķirnes telēm bija 900–1000 g.

Atgādināšu, ka Latvijā zīdītājgovju vidējais 1. atnešanās vecums 2022. gadā bija SA – 34,6 mēneši AB – 31,3 mēneši, bet demonstrējuma pirmajā atkārtojumā  SA – 26,6 mēneši, un AB – 27,5 mēneši. Aprēķinātais norāda, ka demonstrējumā SA telēm pirmā atnešanās bija par 8 mēnešiem jeb 240 dienām agrāk. Barības dienas izmaksas ir 2,5 eiro vidēji, līdz ar to šajā periodā patērētā barība tika izmantota par 600 eiro mazāk uz vienu SA dzīvnieku, barības patēriņu aprēķinot uz demonstrējuma grupā iekļautajiem dzīvniekiem – 12 SA teles atnesās 240 dienas agrāk nekā valstī vidēji, tā saimniecībai ieekonomējot 7200 eiro.

AB telēm pirmā atnešanās bija par 3,8 mēnešiem jeb 114 dienām agrāk, barības izmaksas ir 2,5 eiro dienā vidēji vaislas telei pēc 365 dienām, šajā periodā patērētā barība tika izmantota par 285 eiro mazāk uz vienu AB dzīvnieku, barības patēriņu aprēķinot uz demonstrējuma grupā iekļautajiem dzīvniekiem – 21 AB tele atnesās 114 dienas agrāk nekā valstī vidēji, tā saimniecībai ieekonomējot 5985 eiro.

Īpaši būtiska barības dienu ekonomija ir periodā, kad tirgū rupjajai lopbarībai ir arvien pieaugošas izmaksas, jo zālaugu veģetācijas periods mūsu platuma grādos ir 210–240 dienas gadā.

Vēlētos piezīmēt, ka vidējās barības dienas izmaksas periodā no 2023. gada sākuma līdz šim brīdim ir palielinājušās vairāk nekā par 30 %, kas ir ļoti būtisks kāpums.

Līguma un projekta Nr.  23-00-A00102-000009, lote 11, (LAD Nr. 10.2.1-2.36/23/P13).