No iesācējiem par lietpratējiem – lauksaimnieki izmanto iespēju pilnveidot zināšanas un iegūt jaunu pieredzi

Papildināt zināšanas un profe­sionālās prasmes ir svarīgi visās nozarēs. Šādu iespēju aktīvi izmanto gan esošie, gan to­pošie lauksaimnieki un lauku uzņē­mēji. Informācijas apritē un iedzī­votāju izglītošanā daudzu gadu ga­rumā nozīmīgu pienesumu ir snie­dzis “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC), kas veic lauksaimnieku un lauku iedzī­votāju mācības, konsultēšanu un informēšanu. Visā valstī ir 26 biroji, sešos no tiem šogad interesentiem ir iespēja apgūt apmācību program­mu “Bioloģiskā lauksaimniecība – lopkopība un augkopība”, ko finan­sē Eiropas Savienība. Īsi pēc mācī­bu izsludināšanas publiskajā telpā LLKC Valmieras birojs saņēmis tik daudz pieteikumu, ka bijis jādomā par divu apmācāmo grupu izveidi. Pirmā no tām jau veiksmīgi nokār­tojusi gala pārbaudījumu un tuvā­kajās dienās saņems bioloģiskās lauksaimniecības pamatzināšanu diplomu. Kā atzīst apmācību dalīb­nieki, lauksaimnieku un lauku uz­ņēmēju kompetences celšana ir bū­tisks stūrakmens, lai veiksmīgi dar­botos šajā nozarē.

Tāpēc uz sarunu aicināju LLKC Valmieras un Valkas biroja vadītā­ju Daigu Siliņu, kura pastāstīja, kā­dai mērķauditorijai bioloģiskās lauksaimniecības mācības bijušas aktuālas un kāds ir bijis viņas ceļš līdz nokļūšanai konsultāciju un iz­glītības centrā.

– Mācību programma “Biolo­ģiskā lauksaimniecība – lopkopī­ba un augkopība” tomēr ir speci­fiska. Par ko varētu liecināt šāda dalībnieku aktivitāte?

Šādas mācības ir noderīgas tiem, kuri pārņem apsaimniekoša­nā ģimenes īpašumā esošu saim­niecību vai, ja ir plānots projektu veidā piesaistīt Eiropas Savienības finanšu līdzekļus. Iegūtās zināša­nas ir noderīgas arī izstrādājot saimniecības attīstības plānu vai kreditēšanās pieteikumu. Programma “Bioloģiskā lauksaimnie­cība” ir jāapgūst arī, ja vēlas saim­niekot bioloģiskām metodēm un ražot sertificētu bioloģisku pro­dukciju, visiem tiem, kas 2023. ga­dā pirmo reizi pieteicās Bioloģis­kās lauksaimniecības atbalsta maksājumiem. Programma no­drošina atbilstību nosacījumam “apguvis lauksaimniecības pamata zināšanas vismaz 160 stundu apjo­mā”. Tātad visā valstī kopumā LLKC šogad izdevās apmācības noorganizēt sešos birojos, izveido­jot septiņas apmācāmo grupiņas, trīs no tām mācības jau pabeigu­šas, bet četras turpina izglītoties.

Interese par dalību mācībās pa­rāda to, jo mācību programmas ir iespējams apgūt arī citos ar nozari saistītos uzņēmumos. Mācībām pieteicās dalībnieki no dažādām Latvijas vietām. Viņi atrada mūs caur dažādiem informācijas avo­tiem, gan sekojot līdzi sociālajiem tīkliem, gan nododot informāciju viens otram vai sazinoties ar biroja speciālistiem. Šajā ziņā mūs ļoti at­balstīja arī Valmieras novada paš­valdības informatīvais izdevums, caur kuru daļa interesentu atrada ceļu uz šīm nodarbībām. Paldies Valmieras novada pašvaldībai par sadarbību un ieinteresētību!

– Tātad šādās mācībās var pie­teikties neatkarīgi no savas dzī­vesvietas?

Jā, protams. Tā arī bija mūsu gadījumā. Visplašāk tika pārstāvēts Valmieras novads, bet tika pārstā­vēti arī Smiltenes, Olaines, Limba­žu, Ogres un Alūksnes novadi. Katrā grupiņā ir ierobežots vietu skaits, līdz 20 dalībniekiem. Pie­ļauju, ka savu lomu nospēlēja arī mācību norise. Mums bija iespēja izveidot apmācību programmu tā, ka daļa mācību notiek attālināti, klausoties lektorus “Zoom” plat­formā, bet otra mācību daļa bija praktiskās nodarbības uz vietas saimniecībās, tur gan bija jāierodas klātienē. Mācību maksa tiek līdzfi­nansēta no Eiropas Savienības Lauku attīstības plāna (LAP). Vie­nīgi pašiem ir jādomā par ceļa iz­devumiem, lai nokļūtu prakses vietās.

Apsveicami, ka daudzi arī iz­manto iespēju kooperēties braucie­nam, ja sanāk doties pa ceļam. Jā­piemin, ka līdzīgas mācības orga­nizējām pirms vairākiem gadiem, 2020. gadā, kas iezīmējās ar kovid­laiku, kad sapratām, ka var gan strādāt, gan mācīties attālināti. Šo attālināto zināšanu apguvi kā vie­nu no iespējām mēs esam saglabā­juši līdz šai dienai.

Priecē, ka paaudžu pēctecība lauksaimnieku aprindās nav apsīkusi. Bija tik saviļņojoši un patīkami dzirdēt tieši gados jaunu cilvēku teikto, kas izskanēja no mācību da­lībniekiem abās grupiņās – “Vecāki man uzticas. Es vēlos turpināt ve­cāku iesākto, attīstīt saimniecību ar bioloģiskās saimniekošanas meto­dēm, tieši tāpat, kā to dara mani vecāki vai vecvecāki. Man būs va­jadzīgs diploms, jo turpināšu vadīt saimniecību.”

Interesanti, ka starp dalībnie­kiem ir dažādu profesiju pārstāvji, tostarp radošo profesiju pārstāvji, kas dvēselē ir mākslinieki, – ar lielu degsmi un aizrautību apguva jau­nas zināšanas ar domu, ka apsaim­niekos savu senču mantoto īpašu­mu.

Vienā no grupiņām uz nodarbī­bām nāca teju visa ģimenīte – mamma ar meitu. Ceru, ka katrs, kurš bija kopā ar mums, sev pa­ņems kaut ko tādu līdzi, ko atcerē­ties par kopā pavadīto laiku.

Mēs lepojamies ar kursa apmek­lētājiem. Grupiņā, kura pagājušajā nedēļā kārtoja gala pārbaudījumu, eksāmenu nokārtoja visi. Sazino­ties ar LLKC Tālākizglītības noda­ļu, saņēmu pozitīvas atsauksmes par labi apmācīto jauno bioloģisko saimnieku grupu. Zināšanas un ra­žošanas plāna prezentācija bijusi ļoti labā līmenī. Komisija arī uztei­ca dalībniekus par dalīšanos dažā­dās pieredzēs, praktiski saimnieko­jot katram savā lauciņā. No sirds vēlam veiksmi saimniekojot biolo­ģiski, rūpējoties, lai Latvijas zeme ir tīra un auglīga, lopiņi aprūpēti. Otrā grupiņa vēl ir pusceļā līdz ek­sāmenam, bet, redzot dalībnieku ieinteresētību mācībās, ļoti ceram, ka viņiem viss izdosies tikpat veik­smīgi.

Ar iegūto kvalifikācijas apliecī­bu nekas jau nebeidzas. Prieks, ka mācību dalībnieki savā starpā ir saliedēti, ieinteresēti arī pieredzē, ko dara. Tā pievienotā vērtība būs turpmākie kontakti un sadarbība nākotnē kādu citu projektu ietva­ros vai pieredzes apmaiņas brau­cienos.

– Kā izdodas pierunāt lauk­saimniekus laist savā sētā tik daudz svešu cilvēku – apmācā­mos? Ne visi tam ir gatavi.

Taisnība. Mācības tiešām ir visaptverošas. Centāmies iekļaut dažādas lauksaimniecības nozares, lai kursantiem ir interesanti un saistoši. Kādu varbūt vairāk intere­sē bites, citu lopkopība vai dārzeņu pārstrāde. Šajā ziņā mums ir pavei­cies. Pamatā tās ir saimniecības, kurām mēs, LLKC cilvēki, esam snieguši konsultācijas vai palīdzību kādu jautājumu risināšanā. Atve­rot savas saimniecības durvis, viņi parāda labo gribu, atdarot ar to pa­šu. Praktiski visi, kurus uzrunāju, bija gatavi mūs arī uzņemt, dalīties pieredzē. Ļoti augstu vērtēju biolo­ģisko saimnieku atklātos stāstus par reālo situāciju, kā veidojas gala produkta cena, kādai apņēmībai ir jābūt, lai ar savu produkciju izcīnī­tu nokļūšanu veikalu tīklos un tā tālāk, akcentējot arī pieļautās kļū­das, lai jaunajiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem būtu iespēja no tām izvairīties.

Paldies visiem saimniekiem, kuri atrod laiku, lai mūs uzņemtu. Īpašu paldies varam teikt “Adzel­viešiem” no Burtnieku pagasta. Tur martā zemnieku saimniecībā piedzīvota ugunsnelaime. Cieta saimnieks – seniors Jānis, kurš pašlaik vēl veseļojas, un izpostītas vairākas saimniecības ēkas. Mūs uzņēma viņa ģimene, dēls Matīss Grīnbergs, kurš tikpat aizrautīgi, kā vienmēr to dara viņa tēvs, stās­tīja par kaņepju audzēšanu. Tiem, kas nezina, – “Adzelvieši” attīsta vienu no pirmajām saimniecī­bām Latvijā, kas īsteno kaņepju audzēšanu un pārstrādi, tādējādi veicinot šīs produkcijas atpazīsta­mību. Jau vairākus gadus desmi­tus ģimenes uzņēmums nodarbo­jas arī ar lauku tūrismu. Turklāt Matīsa dēls arī pats šobrīd apgūst bioloģiskās lauksaimniecības mā­cības kursu un būs saimnieks trešajā paaudzē.

Ilgstoša sadarbība mums ir iz­veidojusies ar “Camphill Rožkalni” ciematu Rencēnu pagastā, kas ir vienīgā šāda veida kopiena Latvijā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur viņiem ir iespēja dzīvot ģime­niskā vidē un ir arī sava lauku saimniecība, kurā audzē piena go­vis un apstrādā zemi, pievēršoties bioloģiskās lauksaimniecības un biodinamiskās saimniekošanas principiem. Pēc biodinamiski saimniekojošo cilvēku domām, dārzs ir neatraujama Zemes sastāv­daļa, jo viss ir vienots. Biodinamis­kā prakse uz dabas norisēm skatās padziļināti, ievērojot kosmiskās ie­tekmes un arī cildinot šo dievišķo mijiedarbību. Biodinamiskie lauk­saimnieki met līkumu ķīmiskajiem pesticīdiem un mākslīgajiem mi­nerālmēsliem.

Daudz jauna varēja uzzināt Brenguļu pagasta “Storēs”, kur saimnieko Maija Mavropulo. Lai gan saimniecība man jau bija zinā­ma citu pasākumu ietvaros, bet ne­senās vizītes laikā atklājās spilgtāka aina par vietas kā tādas nozīmīgu­mu vēsturiskā aspektā. “Storēs” au­dzē  Šarolē gaļas  liellopus un pamazām attīsta lauku tūrismu. Latviešu sētā saskatāmas pusmuižas vēsmas. Pēc saimnieces stāstītā, reiz, ulmaņlai­kos, tā bijusi paraugsaimniecība. Tās saimnieki Eduards un Milda Stokini Valmieras pusē bijuši slave­ni ar daudziem jaunievedumiem, tostarp beramajiem minerālmēs­liem. Viņu draugs un meitu krust­tēvs bijis pats Kārlis Ulmanis, un pagastā klīdušas leģendas par sa­viesīgām ballēm “Storēs”, kas rīko­tas gan plašajās istabās, gan parkā. Saimnieki tur dzīvojuši un strādā­juši ar vērienu un pilnu krūti. Mai­ja nav Stokinu asinsradiniece, bet garā gan ar viņiem vienota. Kas pats būtiskākais, Maija ir apņēmī­bas pilna “Storēm” atdot veco spo­zmi. 

Patiesībā par katru saimniecību varētu stāstīt daudz un dikti.

– Kā sākās jūsu ceļš LLKC, cik gadus strādājat konsultāciju bi­rojā?

Tas bija tālajā 1996. gadā, LLKC sāku strādāt kā lopkopības konsultante. Tobrīd vietējā laik­rakstā biju pamanījusi, ka ir šāda vakance. Man bija atbilstoša izglītī­ba, pēc profesijas esmu zooinže­niere. Savā laikā strādāju Valmieras putnu fabrikā par galveno zooteh­niķi līdz pat uzņēmuma pēdējai pastāvēšanas dienai. Pieteicos va­kancei konsultāciju centrā un sāku strādāt, dalīties savās zināšanās ar lauksaimniekiem. 2000. gadā kļu­vu par Valmieras biroja vadītāju, bet vairākus gadus vēlāk notika struktūrvienību apvienošana, no Valmieras un Valkas birojiem iz­veidojot Valmieras un Valkas biro­ju, kuru vadu joprojām. Mūsu ko­lektīvā ir zinoši speciālisti grāmat­vedības, ekonomikas, augkopības un lopkopības jomās. Viņu profe­sionālās prasmes ir atbilstošas pro­jekta lektoru prasībām. Bet pie at­sevišķām tēmām mums ir iespēja piesaistīt arī vieslektorus.

– Tiem, kuri būs mazāk dzir­dējuši par LLKC, kādus galvenos uzdevumus šobrīd veic LLKC Valmieras un Valkas birojs?

Sadarbību ar Valmieras un Valkas biroju turpina 170 lauk­saimnieki un lauku uzņēmēji. Starp tiem arī mūsu ilggadējie sa­darbības partneri, zemnieku saim­niecības Valkas novadā – “Kalnie­ši”, “Jaunpuņģi, “Purmaļi”, “Krasti­ņi”, “Avoti” un citas. Minētās saim­niecības uzteicām pērn klātienē pasākumā “Lauku balle” Valkā. Cik man zināms, šogad šāds pasākums ir izpalicis. Uzņēmīgu saimnieku pamanīšana, pagodināšana ārpus ikdienas sniedz lielu motivāciju, rosina neapstāties pie sasniegtā, dod spēku un enerģiju darboties tālāk, ar lauksaimniecisko darbību nest novada vārdu ārpus sava re­ģiona. Gribas cerēt, ka Valkas no­vada pašvaldībā, ja ne šādā formā­tā, tad kādā citā veidā, tiek pama­nīts vietējo lauku uzņēmēju un īpašumu saimnieku ikdienā iegul­dītais darbs, apņēmība, saimniekot prasme un inovācijas. Mums ir ar ko lepoties, to pierāda arī ikgadējie “Novada garšas” pasākumi, par ku­riem Vidzemē tur rūpi LLKC Val­mieras un Valkas birojs.

Pieprasītākie pakalpojumi, ko sadarbībā ar LLKC cilvēki izmanto, ir grāmatvedības un ekonomikas pakalpojumi, tad seko viss pārējais- apmācības, lopkopība vai augko­pības konsultācijas. LLKC ir nemi­tīgā attīstībā, tāpēc aicinu lauk­saimniekus un lauku uzņēmējus un visus, kuriem interesē tas, ko mēs darām, ielūkoties mūsu mājasla­pā (llkc.lv) un iepazīties ar ak­tuālo piedāvājumu, gan kas pa­ver iespējas izglītoties, gan pie­teikties citiem pakalpojumiem.

Šogad visos LLKC ir iespē­jams saņemt arī jaunus pakal­pojumus, viens no tiem – “Risi­nājumi dabas apstākļu vai cenu svārstību dēļ cietušām saimnie­cībām”. Lēmums par šāda atbal­sta sniegšanu radies, reaģējot uz zemnieku signāliem par to, ka aiz­vadītā gada sausums, krusa, zemās piena un graudu iepirkuma cenas virkni zemnieku novedušas situ­ācijā, kad jau radušās problēmas ar nepieciešamo maksājumu veikša­nu bankām un saimniecības tālāku pastāvēšanu.

Lai palīdzētu rast izeju no krīzes situācijas, kurā aizvadītā gada ne­labvēlīgo laikapstākļu dēļ nonākuši dažādu nozaru lauksaimnieki, jau no 22. janvāra LLKC visā valstī īs­teno šo pasākumu.

Un mūsu birojā šis ir aktuāli, zemnieki izmanto šo iespēju. Sa­darbībā ar LLKC komandu saim­nieki īstermiņā iegūs neatkarīgu saimnieciskās darbības ekonomis­ko un finanšu analīzi, kā arī atbal­stu sarunās ar kredītiestādēm, restrukturizējot kredītsaistības un piesaistot papildu finansējumu fi­nanšu plūsmas stabilizēšanai. Sa­vukārt ilgtermiņa ieguvums būs ražošanas optimizēšanas iespēju noteikšana, konsultantu koman­das izstrādāts ilgtermiņa ražoša­nas plāns, mentorings un atbalsts ražošanas plāna realizācijā. Ar at­balsta saņemšanas nosacījumiem arī var iepazīties LLKC mājaslapā.

Lauksaimniekiem un mežsaim­niekiem ir iespēja pieteikties arī uz individuālām konsultācijām, kas būs Eiropas Savienības apmaksā­tas. Šāda pasākuma mērķis ir vei­cināt individuālu konsultāciju sa­ņemšanu par meža apsaimnieko­šanu, klimata pārmaiņu ietekmi, par saimniecības, uzņēmuma vai ieguldījuma ekonomisko un eko­loģisko rādītāju uzlabošanu, kā arī nekaitīgumu klimatam un noturī­bu pret klimata pārmaiņām.

– Jūs esat sabiedriski aktīvs cil­vēks. Kas vēl bez darba LLKC iz­krāso jūsu ikdienu?

Mana ģimene. Esmu vecmā­miņas godā, labprāt lutinu maz­bērniņu. Man patīk audzēt puķes. Smeļoties idejas no citiem, patīk ideja par augstajām dobēm. Tas ir lielisks risinājums izaudzēt sakņaugus vai garšaugus, jo īpaši, ja dzī­vo pilsētā un apsaimniekojamās zemes platības ir krietni ierobežo­tas. Vēl es aktīvi darbojos biedrībā “No Salacas līdz Rūjai”, kā arī esmu Valmieras Kultūras centra sieviešu kora “Jumara” prezidente. Korim notiek intensīvi mēģinājumi, jo jau drīzumā, jūnijā, dosimies kormū­zikas turnejā uz Dolomīta Alpiem. Kopā ar 39 koriem no visas pasau­les pieskandināsim ielejas un kalnu smailes.

Autors: Ilze Fedotova,

publicēts laikrakstā “Ziemeļlatvija”