Konsultanti pieredzes apmaiņā Dānijā mācās par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu

Augkopības speciālisti no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra  un zinātnieki no LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts”   jūnija beigās piedalījās trīs dienu intensīvās mācībās Dānijā par tēmu “Augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīga izmantošana (piemēram, tēmas: diagnostikas metodes ātrai kaitīgo organismu identificēšanai, kaitīguma sliekšņi)”.

Mācības organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Dānijas lauksaimnieku konsultāciju uzņēmumu “Sagro”.  Galvenais mācību mērķis bija celt to konsultantu zināšanas un prasmes, kuri vada augkopības izmēģinājumus un demonstrējumus, kā arī aktīvi sniedz konsultācijas Latvijas lauksaimniekiem augu aizsardzībā un mēslošanā.

Mācības bija saplānotas tā, kā pirmā dienas daļa katrā no trim mācību dienām bija veltīta teorijas apgūšanai, bet otrā dienas daļa –   praktiskajiem uzdevumiem un saimniecību, kā arī  izmēģinājumu apmeklēšanai.

Pirmajā mācību dienā tika izstāstīts par konsultāciju sistēmu Dānijā – lauksaimniekiem piederošu uzņēmumu “Sagro”, kurā strādā 500 darbinieku (tajā skaitā augkopības konsultanti, grāmatveži, nekustamo īpašumu aģenti, lopkopības un zvērkopības, finanšu, IT speciālisti, advokāti,  administratori). “Sagro” sadarbojas ar pētījumu iestādi “Seges”, kas Dānijā izmēģina aktuālos augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus, lai augkopības konsultanti varētu balstīt savus ieteikumus uz šiem ilggadīgajiem  datiem. Ieguvām informāciju par lopbarības augu – kukurūzas un sēto zālāju audzēšanas un novākšanas īpatnībām Dānijā, ar kurām iepazīstināja “Sagro” augkopības konsultante Vivi Ernstsena.

Atšķirībā no Latvijas Dānijā zālaugu skābbarības sagatavošanas un novākšanas process galvenokārt ir ārpakalpojums, ko izmanto 3–5 reizes sezonā. Tāpat arī kukurūzas skābbarības novākšanai rudenī izmanto ārpakalpojumu. Galvenais apgrūtinošais faktors šajā procesā ir nokrišņi, tehnikas iestigšana lāmās, mitrzemēs, no kā izbēgt palīdz satelītinformācija, zinoši lopbarības nodrošināšanas speciālisti. Būtiska problēma Dānijā ir augsnes sablīvēšanās, pat metra dziļumā. Nav ziemas periodā tādu salu, lai augsnes struktūra atjaunotos. Lai mazinātu augsnes sablīvēšanos, speciālisti izmanto datorprogrammu traktortehnikas un agregātu riepu spiediena un veida izvēlei, aprēķiniem atbilstoši augsnes un vietas apstākļiem. Vēl kāda īpatnība –  Dānijā aizliegts izkliedēt šķidrmēslus bez joslu iestrādes diskiem, ja netiek pievienota sērskābe 6 kg uz tonnu šķidrmēslu. Tāpēc pārsvarā notiek tiešā mēslojuma iestrāde augsnē. Lauksaimniecības dzīvnieku blīvums valstī ir tāds, ka gandrīz 100 % no mēslojamajiem laukiem ir mēsloti ar šķidrmēsliem katru gadu, un rodas situācijas, kad par to, lai tavas saimniecības šķidrmēslus izlieto, ir jāpiemaksā. Populāras ir biogāzes ražotnes, mēslu krātuves ir slēgta tipa.

Tālākajā dienas daļā uzmanība tika veltīta nozīmīgākajiem kukurūzas kaitēkļiem, slimībām un nezālēm. Dānijā būtiskākās kukurūzas slimības ir kukurūzas acsveida plankumainība (ierosinātājs: Kabatiella zeae), fuzarioze (ierosinātājs:  Fusarium spp.), – īpaši svarīgi šo slimību ierobežot cūku lopbarības sagatavošanas laukos, jo šīs sēnes toksīni ir ļoti kaitīgi cūkām, liellopi tos panes vieglāk. Kukurūzas vālīšu melnplauka (ierosinātājs: Ustilago maydis), arī šīs slimības ierosinātājsēnes izdalītie toksīni ir bīstami cūkām,  kukurūzas lapu plankumainība (ierosinātājs: Setosphaeria turcica).

Viens no būtiskākajiem kukurūzas kaitēkļiem ir auzu melnā stiebrmuša (Oscinella frit), kas lielākos ražas zaudējumus nodara vēlas sējas gadījumā. Šogad Dānijā bija ļoti lietains pavasaris un vasaras sākums, kukurūzas sēja lielākoties iekavējusies par mēnesi. Tāpēc šī kaitēkļa bojājumi šogad novērojami  lielākos apmēros. Arī augsnes sablīvēšanās apgrūtina sējas darbus, augu augšanu un attīstību. Tika novēroti nodzeltējuši un pārmitri apgabali vasarāju laukos. No Vācijas Dānijā ieceļojis būtisks kaitēklis – apiņu svilnis (cits nosaukums  – kukurūzas svilnis, Ostrinia nubilalis), kas, izgraužot kukurūzas stublāja pamatni, veicina šo augu nolūšanu, apgrūtina kukurūzas ražas novākšanu. Tāpat zināmus bojājumus nodara arī svītrainā sprakšķa (Agriotes lineatus) un mazā labību sprakšķa (Agriotes sputator) kāpuri, kurus tautā sauc par drātstārpiem. Tie apgrauž kukurūzas saknes, iegraužas stublājos un sagrauž sēklas. Vieni no nozīmīgākajiem kaitīgajiem organismiem, kas ir masveidā savairojušies Dānijā un apēd kukurūzas sēklas, ir kraukļi un ķauķi. Tāpat tie arī apēd graudaugu sēklas. Šogad esot bijušas situācijas, kad kukurūzas laukus nācies pārsēt trīs reizes. Tauriņziežiem (galvenokārt pupām, zirņiem) mistros un tīrsējā būtiskākais kaitēklis ir zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus). No saimnieciski nozīmīgākām nezālēm kukurūzas sējumos ir gaiļsāre parastā (Echinochloa crus-galli).

Lai pieņemtu finansiāli pamatotus, situācijai atbilstošus lēmumus par augu aizsardzības līdzekļu pielietošanu, gan konsultantiem, gan daļēji arī lauksaimniekiem ir pieejami dažādi digitālie rīki un datorprogrammas – Markonline, Crop Manager (kultūraugu sējas laiku, ražas novākšanas laiku uzskaitei), Farmtracking, Kemitjek (apkopoti Dānijā kādreiz un pašlaik atļauti, reģistrēti AAL), Plantevearn online, SmartSlurry (šķidrmēslu satura, apjoma analizēšanas rīks), Vandregnskab (nokrišņu un apūdeņošanas situācijas analizēšanai, daļā Dānijas  atļauts laistīt graudaugus, kukurūzu u. c., daļā nav atļauts). Skābbarības novākšanas plānošanai izmanto NIR skeneri, lai noteiktu proteīnu, mitruma, cukura saturu augos. Sadarbībā ar lauksaimniecības koledžu nezāļu ierobežošanai cukurbietēs tiek izmēģināts nezāļu ravēšanas robots.

Neatkarīgie augkopības konsultanti Dānijā ir specializējušies pa  kultūraugiem, ir agronomi, kas specializējas un strādā tikai ar kartupeļiem, citi ar graudaugiem, rapsi, un ir tādi, kas strādā ar lopbarības augiem – zālājiem un kukurūzu. “Sagro” kompānijas politika (darba kļūdu apdrošināšana) – tā nevēlas, lai viņi konsultētu tādu kultūraugu audzētājus, kas audzē krasi atšķirīgus augus, piemēram,  zemenes, jo tad esot pārāk liels risks sniegt neatbilstošas konsultācijas, kas uzņēmumam ir finansiāli neizdevīgi. Interesants fakts ir, ka gandrīz visi lauksaimnieki Dānijā, piesakoties valsts un ES atbalsta maksājumiem, izmanto “Sagro” konsultantu atbalstu, nevis piesakās paši, jo tad, ja ir izdarīta kāda kļūda atbalsta pieteikumā, to lauksaimniekam atmaksā “Sagro” konsultantu apdrošināšana.

Mācību praktisko darbu laikā tika apsekoti vairāki kukurūzas lauki, interesanti bija novērot kukurūzas rušināšanu vienlaikus ar starprindu uztvērējaugu – zālaugu sēju starp kukurūzas rindām – 3 rindas zālaugu. Tika minēts, ka pagaidām šī zāle kalpo tikai ūdens objektu pasargāšanai no augu barības elementu izskalošanās, barībai šos zālaugus neizdodas izmantot praktiski, jo, vēloties tos nopļaut un sasmalcināt kopā ar kukurūzu, nākas pļaut pārāk zemu, skābbarībā iekļaujot kukurūzas stublāju pamatnes, kas nav vērtīga lopbarības sastāvdaļa. Tiekot strādāts pie risinājuma, kā šos uztvērējaugus izmantot saimnieciski, kaut vai pakaišu materiāla ieguvei.

Otrajā dienā mācību dalībniekus augkopības konsultants Jenss  Pedersens iepazīstināja ar likumdošanu attiecībā uz konsultāciju sniegšanu, AAL lietotāju mācībām, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, iegādi un uzglabāšanu. Tāpat arī citu lauksaimniecības ķīmisko vielu –   minerālmēslu, dezinfekcijas līdzekļu, degvielas, smērvielu – iegādi un uzglabāšanu. Par tāda AAL uzglabāšanu, kam ir beidzies derīguma vai atļautā lietojuma termiņš, uzglabāšanu lauksaimniekiem pienākoties pat 700 eiro sods par vienu vienību. Līdz ar to šim aspektam tiek pievērsta liela vērība.

Reģistrēto AAL spektrs Dānijā ir krietni mazāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc ir lielāks kultūraugiem kaitīgo organismu rezistences risks un mazāka izvēle. Viens no galvenajiem faktoriem, lai reģistrētu un nepārtrauktu reģistrācijas termiņu, ir tas, lai gruntsūdeņos nebūtu iespējams atrast konkrēto AAL vai tā sadalīšanās produktus. Šāds monitorings tiek veikts vairākas reizes gadā. Katram no kultūraugiem kaitīgajiem organismiem ir izstrādāts robežslieksnis, no kura sasniegšanas brīža ir nepieciešams veikt integrētos ierobežošanas pasākumus. Liela nozīme tiek piešķirta augu maiņai, izturīgām šķirnēm un optimālajiem sēšanas termiņiem, augsnes apstrādei.

Dānijā visbiežāk izmantotākās AAL smidzinātāju sprauslas ir saspiestā gaisa inžektorsprauslas, kas palīdz novērst AAL darba šķīduma pilienu nonesi ar vēju no apstrādājamās lauka daļas un ūdens objektu piesārņojumu ar AAL. Galvenais moto AAL lietošanā Dānijā ir: “Cik maz vien iespējams, bet tik daudz, cik nepieciešams!” Izplatīta prakse ir lietot pazeminātas fungicīdu, augu augšanas regulatoru un herbicīdu devas.

Praktiskajā dienas daļā tika apskatīti vairāki vasaras miežu, rudzu, kviešu izmēģinājumi, lielāko vērību piešķirot dažādu devu augšanas regulatoru izmēģinājumam. Pētījumus “Sagro” konsultanti izmanto, lai ar praktisku piemēru lauksaimniekiem demonstrētu ieteicamās devas un apstrādes skaita ietekmi uz augiem. Tika uzsvērts, ka ir svarīgi nenokavēt regulatora pielietošanu, jo tas ietekmē tieši nākamās augošās auga daļas pēc smidzinājuma.

Trešā mācību diena tika veltīta kartupeļiem, par kuru audzēšanu informēja konsultants Klauss Beks-Hunderups. Dānijā cietes un sēklas kartupeļu audzēšana ir viena no ienesīgākajām lauksaimniecības nozarēm. 2024. gadā kartupeļu platības Dānijā ir 62 tūkstoši hektāru. Divas trešdaļas no kartupeļu platībām ir atvēlētas cietes kartupeļiem. Sēklas kartupeļus audzē galvenokārt eksportam uz Āfriku un Centrāleiropas valstīm. Galvenā kartupeļu slimība ir kartupeļu lakstu  puve (ieros. Phytophthora infestans), savukārt kaitēklis ir kartupeļu cikāde (Empoasca fabae) (Latvijā nav izplatīts). Kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata) jeb Kolorādo vabole Dānijā ir izplatīta tikai valsts dienvidu daļā. Fungicīdus kartupeļu lakstu puves ierobežošanai parasti lieto 10–12 reizes sezonā. Lai pieņemtu lēmumu par fungicīda lietošanas nepieciešamību un īsto pielietošanas brīdi lieto programmu  BlightManager. Tā kā ar daudzgadīgiem pētījumiem ir pamatots, parasti vienmēr izmanto 2 fungicīdu maisījumu, tā sasniedzot visaugstāko efektivitāti. Lai reģistrētu lakstu puves gadījumus, visi kartupeļu agronomi Dānijā lieto vienotu sistēmu BlightTracker, kas palīdz paredzēt smidzinājumu laikus. Šo programmu lietojot agronomi arī citviet Eiropā.

Dānijā ir divi kartupeļu audzēšanas–pārstrādes  kooperatīvi – KMC un AKV, pirmais nosaka audzētājiem augu maiņā vismaz 2 gadus vienā laukā neaudzēt kartupeļus pēc kārtas, bet otrā – vismaz 3 vai vairāk. Ir izplatītas arī citas kartupeļu slimības – kartupeļu melnais kraupis (Rhizoctonia solani), kartupeļu PVY un lapu ieritināšanās vīrusi,  kartupeļu melnkāja (Erwinia carotovora subsp. Atroseptica), krustziežu verticilārā vīte (Verticillium longisporum). Tāpat Dānijā ir vairākas karantīnas slimības un kaitēkļi – kartupeļu tumšā un gaišā gredzenpuve, kartupeļu cistu nematodes. Uzmanības cienīgs ir kartupeļu priekšlaicīgas nogatavošanās fenomens (angliski “early die complex”), kas būtiski samazina kartupeļu ražas apjomu un cietes saturu kartupeļos. Šo parādību ierosina slimību ierosinātāju un kaitēkļu komplekss (brīvi dzīvojošās nematodes, krustziežu verticilārā vīte, kartupeļu melnais kraupis u. c.), lai no tā izvairītos svarīgi ievērot augu maiņu, izmantot veselīgu sēklas materiālu.

Praktiskajā dienas daļā tika apsekoti plaši kartupeļu šķirņu un mēslošanas/AAL izmēģinājumi un demonstrējumi, kur varēja salīdzināt dažādu faktoru ietekmi uz kartupeļu slimību un kaitēkļu izplatību.

Esam pateicīgi par iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā, uzklausīt progresīvus un atsaucīgus saimniekus, zinošus pētniekus un uzzināt neatkarīgu konsultantu labo praksi.

Konsultantu apmācība tika nodrošināta Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi" apakšpasākuma “Atbalsts konsultantu apmācībai” ietvaros, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P16..

Alise Lutinska,
LLKC Madonas biroja konsultante augkopībā

Foto: Alise Lutinska, Andris Skudra, Ilze Skudra