Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes ilggadīgajos zālājos

Nu jau rit trešais gads, kopš LLKC sadarbībā ar Latvijas Zemnieku federāciju, Daugavpils Universitāti un demonstrējuma zinātnisko vadītāju, Latvijas Dabas fonda zālāju biotopu eksperti Rūtu Sniedzi-Kretalovu Mācību un demonstrējumu centrā “Lielozoli” uzsāka demonstrējumu “Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes ilggadīgajos zālājos” ar mērķi nodemonstrēt un izvērtēt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes, botāniskā sastāva izmaiņas un veikt ekonomisko novērtējumu.

Demonstrējuma uzdevumi: ierīkot demonstrējumu integrētā saimniecībā un salīdzināt atjaunošanas metodes, veikt ekonomisko novērtējumu, kā arī ilggadīgā zālāja apsaimniekošanu saskaņā ar apsaimniekošanas plānu.

Demonstrējuma uzdevumi

Pirms demonstrējuma ierīkošanas veikts zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējums un konstatēts, ka lauks piemērots dažādu bioloģiskās daudzveidības veicinošu metožu efektivitātes izmēģināšanai. Veiktas augsnes analīzes un ierīkots demonstrējuma lauks 1,2 ha platībā, kas sadalīts 4 lauciņos, kur katrā no tiem pielietota atšķirīga bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metode.

Pirmais (kontroles) lauks, kurā konstatēts labākais botāniskais sastāvs, atstāts dabiskai sugu ienākšanai. Otrajā laukā veikta bioloģiski vērtīga zālāja sugu piesēja ilggadīgajā zālājā, kur 1/3 daļā lauka iesēts bioloģiski vērtīgu zālāju sēklu maisījums. Trešajā laukā veikta bioloģiski vērtīga zālāja zaļmasas izklāšana ilggadīgajā zālājā, savukārt ceturtajā laukā, tā centrā, 2022. gadā veikta augsnes ecēšana 6x40 m platā joslā un iesēti zvaguļi. 2023. gada rudenī veikta zālāju biotopa velēnas pārnese 30 m² platībā. Visos  demonstrējuma laukos veikta zālāju kopšana atbilstoši zālāju apsaimniekošanas plānam.

Par rezultātiem un plāniem – lauka dienā

Katru gadu demonstrējuma īstenošana atspoguļota lauka dienā.

Arī šogad, 19. jūnijā, kamēr lauki vēl nenopļauti un vieglāk varēja atpazīt pļavā augošos augus, lai demonstrētu un izvērtētu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes ilggadīgajos zālājos, LLKC Mācību un demonstrējumu centrā “Lielozoli” Tukuma novada Slampes pagastā Tukuma konsultāciju birojs organizēja demonstrējuma lauka dienu.

Lauka dienā LLKC Augkopības nodaļas vadītāja p. i. Ilze Skudra pastāstīja par pasākumu “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, kura ietvaros LLKC ierīko demonstrējumus visā Latvijā. LLKC Tukuma konsultāciju biroja projektu vadītāja Sarma Rotberga iepazīstināja ar demonstrējuma gaitu.

Ne tikai pļavu kopšana, arī atpūtas piedāvājums

Savukārt ar pieredzi dabisko pļavu apsaimniekošanā Tukuma novada Lapmežciema pagasta saimniecībā “Vidnieki” dalījās tās saimnieki Indulis Skrebelis un Sanita Matule. Viņiem piederošajā īpašumā, kas atrodas Antiņciemā, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, atpūtas vietā “Dare”, saimnieki piedāvā atpūtu dabisko   pļavu ielokā, ekskursijas saimniecībā ar stāstiem par Antiņciemu, par cigoriņu audzēšanu, kā arī par bioloģiski vērtīgo pļavu kopšanu. Tiek piedāvātas meistarklases, radošas darbnīcas, ārstniecības augus izzinošas pastaigas un vēl daudz citu pasākumu un radošu aktivitāšu. Iegādājama arī “Sanitas Dabas veltes” produkcija no pļavās vāktiem augiem, kam piešķirta zīme – “Dabisko pļavu produkts”. Zīme tiek piešķirta dabisko pļavu produktu ražotājiem, kuri apsaimnieko dabiskās pļavas un ražo produktus – medu, zāļu tējas, gaļu, piena produktus, kā arī lauku tūrisma objektiem un amatniekiem. Sanita Matule pastāstīja, cik nozīmīga ir “Dabisko pļavu produkta” zīmes iegūšana, kas dod motivāciju turpināt apsaimniekot dabiskās pļavas, ražot produktus vietējam tirgum un iegūt labumu arī sev.

Iesaistīti Latvijā labākie speciālisti

Demonstrējuma zinātniskā vadītāja, Latvijas Dabas fonda zālāju biotopu eksperte Rūta Sniedze-Kretalova sniedza bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu izvērtējumu ilggadīgajos zālājos. Lai veiktu bioloģiski vērtīgu zālāja sugu piesēju ilggadīgajā zālājā, kas varētu būt vienkāršākā no pļavu atjaunošanas metodēm, problēma ir tāda, ka Latvijā šobrīd dabisko pļavas augu sēklu maisījumus nav iespējams iegādāties! Savukārt,  izmantojot sēklu maisījumus, kur sēklu materiāls veidots no sēklām, kas nākušas no Rietumeiropas, tas var apdraudēt mūsu reģiona augu daudzveidību. Sēklām bagātas zāles ienešana ilggadīgajos zālājos ir pati efektīvākā no bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodēm. Sēklu pārnesi ar sēklu zāli raksturo augsta efektivitāte – ar sēklu zāli var ievākt līdz pat 90% no konkrētā brīža sēklu ražas. Ar sēklu zāli var pārnest ne tikai pļaušanas laikā gatavās sēklas, bet arī daļu no sēklām, kas sēklu zāles pārneses brīdī vēl nav gatavas – tās ienāksies sēklu zāles žūšanas laikā. Zālāja biotopa velēnas pārnese ir ļoti darbietilpīga, dārga, un iespējams “pārnest” vien nelielu platību – dažus kvadrātmetrus.  Metode pieļaujama tikai tajos gadījumos, ja zālājs tiek iznīcināts (piemēram, īstenojot nozīmīgus infrastruktūras objektus).

Latvijas Dabas fonda eksperte Baiba Strazdiņa dalījās praktiskā pieredzē bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanā – krūmu izciršana, augsnes frēzēšana, auglības samazināšana – balstoties uz projektā GrassLIFE gūto pieredzi. GrasLIFE projekta viens no galvenajiem mērķiem ir veikt prioritāri aizsargājamo zālāju biotopu atjaunošanu, veidošanu un to aizsardzības statusa uzlabošanu, izmantojot gan pārbaudītas metodes, gan testējot inovatīvas pieejas.

Kā kopt dažādas pļavas

Uzzinājām, kā kopt vai atjaunot dažādas dabiskās pļavas – gan ciņainas, gan ar kūlu klātas, pļavas ar apaugumiem, pārganītas, pārpļautas, ilgstoši neapganītas vai ekspansīvo sugu pārņemtas. Dažādu dabisko pļavu atjaunošanā tiek pielietotas dažādas metodes: atjaunojoša pļaušana, ganīšanas uzsākšana vai, tieši pretēji – ganīšanas intensitātes mazināšana, dažādu sēklu pārneses, auglības mazināšana, kas lielā mērā ir atkarīga no ilgstošas zāles mulčēšanas, zemes līdzināšanas darbi – mežacūku rakumi vai rises. Ko vēl varam darīt – izcirst krūmus, atbrīvojot vietu augiem. Veikt frēzēšanu, ecēšanu, veikt dziļo aršanu vai noņemt augsnes virskārtu.

Atskaites periodā veikts zālāja novērtējums. Zālāju botāniskajā sastāvā un bioloģiskajā daudzveidībā nav būtisku izmaiņu, tomēr bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā vērojamas pozitīvas tendences.

Veikts apkopojums par 2022.-2024. gada zālāju ierīkošanas un apsaimniekošanas izmaksām uz 0,3 ha:

1. lauks – 125,75 eiro,
2. lauks – 159,91 eiro,
3. lauks – 926,54 eiro,
4. lauks – 871,64 eiro.

Apkopojot zālāju ierīkošanas un apsaimniekošanas izmaksas,  redzam, ka 3. laukā, kur tika veikta bioloģiski vērtīga zālāja zaļmasas izklāšana, izmaksas ir ievērojami lielas – 926,54 eiro, savukārt ceturtajā laukā, kur tika veikta zālāja velēnas pārnese – nedaudz mazākas 871,64 eiro, tomēr jāņem vērā, ka velēna tika pārnesta vien 30 m² platībā.   

Veicot demonstrējumu par lauku zālāju apsaimniekošanu un veģetācijas attīstības novērtēšanu, projekts turpināsies līdz 2025. gada septembrim.

Kopīgiem spēkiem saglabāsim un atjaunosim dabas daudzveidību!

Sarma Rotberga,
LLKC Tukuma konsultāciju biroja projektu vadītāja

Foto: Ilze Skudra un Sarma Rotberga

LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P11 (21.lote), demonstrējuma tēma „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metožu demonstrējums ilggadīgajos zālājos”.  Atbalsta Latvijas Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Ilggadīgo zālāju īpatsvars 2024. gadā ir atbilstošs prasībām

Lauku atbalsta dienests ir izvērtējis šajā gadā pieteiktās ilggadīgo zālāju platības un secinājis, ka šogad deklarētu ilggadīgo zālāju īpatsvars ir atbilstošs prasībām un lauksaimniekiem nav jāatjauno ilggadīgie zālāji.

LAD aicina lauksaimniekus būt vērīgiem un turpmāk neuzart ilggadīgos zālājus, lai nākamajā gadā nebūtu jāveic to atjaunošana.

Ilggadīgo zālāju atsauces platības īpatsvars ir 23,58%, bet deklarēto ilggadīgo zālāju īpatsvars 2024. gadā attiecībā pret kopējo deklarēto lauksaimniecības zemi ir 22,86%. Platības īpatsvara rādītāja samazinājums ir 3,05%. Situācija ir noteikta uz 2024. gada 1. augustu.