You are here

Genomu vērtējamo pazīmju ietekme uz pēcnācēju attīstību

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Katra ganāmpulka menedžments, selekcijas darbs un ģenētika veido saimniecības ekonomiku, efektivitāti un ilgtspēju. Saimniekiem jāsaprot savas saimniecības attīstības virziens, jāizvērtē esošā situācija un jāveic nepieciešamie uzlabojumi ģenētiski kvalitatīva ganāmpulka izveidei. Ļoti svarīga atbilstošas šķirnes izvēle konkrēta ganāmpulka izveidē. Lielākā ietekme būs ražošanas un ekonomiskajiem apstākļiem, tomēr nozīmīgi ir ievērot arī citus faktorus šķirnes izvēlē: šķirnes izmērs, krāsa, augšanas temps, pielāgošanās spējas, barības prasīgums, produkcijas ražošana un temperaments.

Ganāmpulka menedžments ietver telīšu izaudzēšanu līdz mērķa dzīvmasai. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ir 65% no pieaugušas govs svara, bet  optimālos audzēšanas apstākļos tele ir apsēklojama vai lecināma, kad tā sasniedz 5158% no pieaugušas govs svara ar šķirnei atbilstošu augumu. Šarolē šķirnes telēm 13–15 mēnešu vecumā tas varētu atbilst 340–360 kg dzīvmasai, kuras sasniegšanai nepieciešama diennakts dzīvmasas pieauguma kontrole – ne zemāk par 800 gramiem diennaktī. Teles nedrīkst zaudēt svaru, kā arī tikt pārbarotas augšanas periodā. Noteikti nepieciešams minerālvielu un vitamīnu nodrošinājums, kas būtiski ietekmē atražošanu. Lai sasniegtu mērķa dzīvmasu telēm un nodrošinātu pamatganāmpulku  ar nepieciešamajām barības vielām, laikus jāplāno barības nodrošinājums: jānovērtē ganības, jāsagatavo rupjā lopbarība pietiekošā daudzumā ziemošanas periodam, jāveic rupjās lopbarības analīzes, jāaprēķina barības devas, jāplāno papildbarības nepieciešamība. Veicot ganāmpulka apsaimniekošanu, nepieciešams padomāt par dzīvnieku nagu apkopi, vakcinācijām pret diareju, parazitoloģiskajiem izmeklējumiem.

Selekcija ir nozīmīgs rīks saimniecības progresā. Katra govs ir daļa no saimniecības mugurkaula. Saimniekam ir jābūt skaidri izveidotām vadlīnijām – kurus dzīvniekus paturēt un kurus brāķēt! Selekcijas darbs būs atkarīga no brāķēšanas apjoma, pieejamā vaislas materiāla tirgū ar zināmu ģenētiku un menedžmentu. Labu teli par produktīvu govi izveidos atbilstošs diennakts dzīvmasas pieaugums, temperaments, ķermeņa struktūra. Tikai intensīvas selekcijas un brāķēšanas rezultātā saimniecība var atrast savam ganāmpulkam optimālās govis. Viens no ātrākajiem veidiem, kā uzlabot ganāmpulka ģenētiku, ir buļļa selekcija. Efektīvas saimniecības iegūšanas formulā atbilstoša buļļa izvēle aizņems pusi no vienādojuma.

Mērķtiecīgas selekcijas veikšanai kā palīginstruments tiek piedāvāts dzīvnieku genoma novērtējums konkrētām pazīmēm ar prognozētu vērtību. Genoms ir dzīvnieku ģenētiskās informācijas kopums, ko analizējot, ir iespējams iegūt informāciju par dzīvnieka attīstības potenciālu, tendenci. Ganāmpulku īpašnieku darba atvieglošanai tiek piedāvāti ģenētikas indeksi, kas ir dažādu pazīmju kombinācija. Izvēloties dzīvniekus pēc genoma novērtējuma, jāņem vērā arī ticamības vērtējums. Kā piemēru varētu minēt maternālo (sievišķīgo) indeksu, kuru varētu izmanot saimniecības ar mērķi ataudzēt teles sava un citu ganāmpulku ģenētikas uzlabošanai – aizstāšanai. Šajā gadījumā genoma pazīmju kombinācija redzama 1. attēlā.

1.attēls. Genoma pazīmju kombinācija, izvēloties maternālo indeksu

Zemnieku saimniecībā “Mežāres” LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros notiek demonstrējums par tēmu “Pēcnācēju attīstības rādītāju nozīme atkarībā no mātes genoma novērtējuma pētāmajām pazīmēm vienādā ēdināšanas sistēmā”, LAD līguma Nr.10.2.1-2.36/23/P10, 10. lote. Demonstrējuma mērķis: salīdzināt un nodemonstrēt zīdītājgovju dažādu genomu vērtējamo pazīmju ietekmi uz pēcnācēju attīstības rādītājiem. Galvenie uzdevumi saistīti ar teļu attīstības rādītāju fiksēšanu dažādos vecumos un to salīdzināšanu ar mātes genoma novērtējumu konkrētai pazīmei.

Saimniecības pēdējo divu noslēgto pārraudzības gadu (2022.–2023.) rezultāti atspoguļoti 1. tabulā.

1. tabula
2022.–2023. gadu pārraudzības rezultāti (Šarolē šķirne)

Demonstrējuma laikā iegūtie starprezultāti tika prezentēti z/s “Mežāres” LLKC rīkotajā lauka dienā šī gada 8. augustā.

Ir noslēgusies 1. atkārtojuma rādītāju uzskaite un daļēji iegūti 2. atkārtojuma pēcnācēju attīstības rādītāji un veikta to salīdzināšana zīdītājgovju demonstrējuma grupās ar augstāku un zemāku genoma novērtējumu. Datu salīdzināšana atspoguļota 2. tabulā.

2. tabula
Pēcnācēju vidējie attīstības rādītāji vērtējamām pazīmēm zīdītājgovju grupās 1. un 2. atkārtojumā

1. atkārtojumā zīdītājgovju sadalījums pa laktācijām bija sekojošs: 73% – 1. laktācijas, 19% – 2. laktācijas, 8% – vecākas laktācijas govis. 2. atkārtojumā atnešanās laikā šīs govis bija par laktāciju vecākas. 2. tabulas dati parāda, ka jaunākās laktācijas govīm (1. atkārtojumā) ar augstāku genoma vērtējumu dzīvmasa 120 un 200 dienās ir zemāka kā govīm ar zemāku genoma vērtējumu. Savukārt 2. atkārtojumā, kad govis par laktāciju vecākas, teļu dzīvmasa šajos attīstības periodos lielāka zīdītājgovju grupā ar augstāku genoma novērtējumu. Korelācija,  salīdzinot teļu dzīvmasu 120 dienās ar mātes genoma vērtējumu (2. attēls), 1. atkārtojuma teļiem ir zema, bet  pozitīva (0,11) ar tendenci palielināties 2. atkārtojumā (0,36).

2. attēls. Zīdītājgovs genoma vērtējuma un tās teļa faktiskā 120 dienu dzīvmasas sakarība 1. un 2. atkārtojuma teļiem

Korelācija, salīdzinot teļu dzīvmasu 200 dienās ar mātes genoma vērtējumu (3. attēls), 1. atkārtojuma teļiem ir zema, bet  pozitīva (0,32) ar tendenci palielināties 2. atkārtojumā (0,5). 2. un 3. attēlā korelācija parāda, ka govīm ar augstāku genotipa novērtējumu teļi sasniedz augstāku dzīvmasu.

3. attēls. Zīdītājgovs genoma vērtējuma un tās teļa faktiskā 200 dienu dzīvmasas sakarība 1. un 2. atkārtojuma teļiem

Gan 2. tabulas dati, gan korelācijas aprēķini liecina par to, ka jaunākās laktācijas govis nebūtu vēlams brāķēt, balstoties tikai uz to teļu fenotipiskajiem rādītājiem (dzīvmasu), jo tās vēl nav parādījušas savu ģenētisko potenciālu. Dzīvnieku brāķēšanu jaunākā laktācijā būtu jāveic, balstoties uz genoma novērtējumu nevis uz pēcnācēju dzīvmasas rādītājiem. Arī atnešanās vecāku laktāciju govīm ir vieglāka, nepieciešama minimāla palīdzība. Lineārais pēcnācēju vērtējums notiek, atšķirot līdzīgos abos atkārtojumos, bet te jāpiemin, ka dzīvnieka eksterjera vērtējums gada vecumā būtu objektīvāks.

Demonstrējuma ietvaros noteikti genomi 2. atkārtojumā dzimušajām telēm. 3. tabulā salīdzināti 10 telīšu un māšu vidējie genoma vērtējumi, kā arī tēva genoma vērtējums katrā no pētāmajām pazīmēm.

3. tabula
Vecāku un pēcnācēju genoma pazīmju vērtējuma salīdzinājums

3. tabulas dati parāda, ka praktiski visās pazīmēs meitām, salīdzinot ar vecākiem, genoma vērtējums augstāks, izņemot muskulatūras attīstību atšķirot. Genoma vērtējums norāda uz to, ka ganāmpulka izkopšanā uzsvars tiek likts uz atnešanās vieglumu un pienīgumu nevis uz muskuļu masas attīstību.

Ziedīte Bimšteine,
demonstrējuma vadītāja, LLKC Jēkabpils biroja lopkopības konsultante

Kristīne Ādama,
demonstrējuma zinātniskā vadītāja, Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes locekle, LDC ciltsdarba nodaļas speciāliste liellopu ģenētiskajā novērtējumā


Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Foto Galerija: