Lauksaimniecības profesionālās izglītības īstenošanā iesaistītie mācās Vācijā

Oktobrī mācību braucienā uz Vāciju devās Latvijas lauksaimniecības nozaru profesionālās izglītības iestāžu direktori un pedagogi, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji, Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padomes (NEP) pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), lai iepazītos ar Kolličas (Köllitsch) mācību un eksperimentu centru Saksijas pavalstī (Sächsisches Landesamt für Umwelt, Landwirtschaft und Geologie).

Kolličā darba grupu sagaidīja Ondrejs Kunce (Ondrej Kunze), mācību un pētījuma centra vadītājs. Centrs atrodas gleznainā Elbas upes krastā, ciematiņā, kurā ir tikai 57 iedzīvotāji. Grupa tika iepazīstināta ar Kolličas mācību un pētījuma centra darbību un struktūru. Trīs galvenās darbības jomas ir profesionālā izglītība, pētniecība un zināšanu pārnese.

Saksijas pavalstī ir piecas profesionālās izglītības skolas, kurās audzēkņi apgūst vispārizglītojošos priekšmetus un profesionālo priekšmetu teorētisko daļu. Vācijā darbojās duālā izglītības sistēma. Tiek slēgts trīspusējas sadarbības līgums starp skolu, saimniecību un audzēkni vai viņa vecākiem par apmācību veikšanu. Vācijā darbojas modelis – trīs dienas praktiskās apmācības saimniecībā un divas dienas mācības skolā. Līdz ar to saimniecībā saimnieks ir līdzatbildīgs par kvalitatīvas izglītības apguvi, īpaši praktiskajā apmācībā. Ja kādu no programmā paredzētajām tēmām nav iespējams apgūt saimniecībā uz vietas, audzēkņi dodas uz Kolličas centru un apgūst to tur Parasti tās esot 5–6 nedēļas katram audzēknim trīs gadu laikā. Saimnieks piedalās ar līdzfinansējumu, sedzot izmaksas dienesta viesnīcā ap 50 eiro nedēļā. Uzņēmums ir daļa no mācību procesa. Ideāli, ja izglītojamais visu savu mācību laiku var pavadīt vienā uzņēmumā un nav ārēju apstākļu, kas tam traucētu. Katrā uzņēmumā ir darbinieks ar pedagoģisko izglītību, kurš uzņemas atbildību par izglītojamo.

Kolličas mācību un pētījumu centrs apsaimnieko vairāk nekā 900 ha zemes, kurā ir gan lopkopības prakses (fermas ar mācību telpām), gan augkopībai paredzētas specializētas mācību telpas un angāri, kā arī mehanizācijas prakses vietas (mācību telpas, angāri, ziemas angārs praktiskajām nodarbībām augsnes apstrādē, kur var darboties ziemas apstākļos). Var pieminēt, ka šeit notiek arī specifiskas biškopju un mednieku apmācības. Tāpat ir iespēja apgūt pilna cikla programmas, kurās iekļauta arī gaļas un piena pārstrāde un realizācija.

Katru gadu mācību centrs saņem 500 tūkstošu eiro lielu finansējumu tikai investīcijām un attīstībai, kas ļauj sagādāt un audzēkņiem piedāvāt vismodernāko aprīkojumu profesionālo zināšanu apgūšanai. Ikdienas izdevumu segšanai valsts katru gadu piešķir ap 2 miljonu budžetu (bez darbinieku algām).

Otrajā dienā lektori Henriks Fihtners (Henrik Fichtner), par profesionālo apmācību atbildīgais biroja vadītājs, un Nadja Fišere (Nadja Fischer), arodapmācību vadītāja, izstāstīja par izglītības sistēmu daudz padziļinātāk. Mūsu ekspertiem bija daudz jautājumu, veidojās spraigas diskusijas.

Vācijā veidojas sistēma, kurā visi strādā kopā (AKIS princips). Sadarbība veidojas starp industriju, skolām, konsultantiem, tādējādi veicinot padomu sniegšanu, zinātnisko pieeju un zināšanu pārnesi. Īpašs uzsvars Vācijā tiek likts uz “Zaļajām” profesijām, tādas kopumā ir 14 un tās atbilstu Latvijas 4. LKI (Latvijas Kvalifikāciju ietvarstruktūra). Pirmajā gadā visi izglītojamie mācās vienu un to pašu, bet pēc tam, pēdējā gadā,  izvēlās specializāciju. Kopumā Vācijas profesiju klasifikatorā ir 360 profesijas, ko var izvēlēties apgūt. Profesionālās izglītības izvēle tiek sākta jau 7., 8. klasē.

Šī izglītības sistēma Vācijā veiksmīgi darbojas. Saimniecības/nozare ir ieinteresētas “ataudzēt” jauno paaudzi. Lai arī no pirmā skatiena šāda izglītības sistēma šķiet dārga, bet tā nodrošina darba tirgus attīstību. Un Brēmenes universitāte ir veikusi pētījumu, kas pierāda, ka ilgtermiņā tomēr šāda izglītības sistēma ir lētāka un sevi attaisno.

Bija iespēja ielūkoties Kolličas mācību centra telpās, apmeklēt mācību centra saimniecības fermas (piensaimniecība, biogāze, cūkkopība, aitkopība), kā arī doties uz saimniecību, ar kuru Kolličas centram ir sadarbība praktikantu uzņemšanā. Grupas dalībniekus pārsteidza mācību angārs, kurā izvietoti dažādu firmu gan būvmateriālu paraugi, gan lauksaimniecības būvju konstrukciju paraugi, gan lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas, kopšanas, slaukšanas, atpūtas un labturību veicinošas iekārtas, stendi, modeļi. Tā visa bāze piecām skolām, kuras audzēkņu un pieaugušo grupas var braukt mācīties.

Patiess prieks par diskusijām un atklāsmēm, kas varētu būt noderīgas un integrējamas Latvijas profesionālās izglītības sistēmā. Katrs no brauciena dalībniekiem ieguva kādu vērtīgu atziņu, ko izmantot turpmākajā ikdienā lauksaimniecības nozares profesionālajā izglītībā.

Dita Mauraga,

LLKC Tālākizglītības nodaļas

Izglītības projektu vadītāja

Maija Sirvide,

LLKC Tālākizglītības nodaļas

Izglītības projektu vadītāja

Foto: Maija Sirvide