LLKC pieredze Ruandai – akvakultūrā, lopkopībā, pārtikā

Ruanda ir strauji augoša valsts ar vairāk nekā 13 miljoniem iedzīvotāju, kuru vidējais vecums ir 25 gadi. Profesionālās  un disciplinētās darba ētikas dēļ to uzskata par vienu no uzticamākajiem partneriem Āfrikas kontinentā. Arī Latvija pērn uzsākusi sadarbību ar  šo Āfrikas valsti, parakstot abpusēju saprašanās memorandu par konsultāciju mehānisma izveidi. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) tajā uzticēta divu gadu sadarbības projekta īstenošana  Ruandas mazo un vidējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju konkurētspējas paaugstināšanai. Izpētīt Ruandas lauku saimniecības novembra vidū devās seši dažādu nozaru eksperti no LLKC, kā arī Latvijas Vēžu un zivju audzētaju asociācijas pārstāvis.  

Pirms LLKC speciālistu došanās uz Āfriku Ruandas Lauksaimniecības ministrijai pakļautās iestādes –  Lauksaimniecības un dzīvnieku resursu attīstības padomes (RAB) – pārstāvji septembrī iepazīšanās vizītē apmeklēja Latviju, kā nozīmīgāko turpmākai sadarbībai atzīstot Latvijas pieredzi akvakultūrā, zivju dīķu apsaimniekošanā, dzīvnieku labturības un ēdināšanas jautājumos, kā arī lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanā un pārtikas pārstrādē.  

Kooperācija labbūtībai un piena kannas uz velosipēda 

Lielākā daļa Ruandas lauku saimniecību – 77,6% ir pavisam nelielas – mazākas par 0,5 ha un tikai 8,6% saimniecību pieder 1–5 ha, savukārt virs 5 ha ir vien 0,4% saimniecību. Dominējošās kultūras – pupas, graudaugi, kukurūza, sakņaugi (kartupeļi, burkāni, sīpoli), čili, kā arī eksotiskie augļi – banāni, mango, papaija un avokado. 

"Spēja kooperēties – vārdi, kas raksturo Ruandas mazo saimniecību pastāvēšanu," atzīst LLKC Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola, norādot, ka kooperēšanās šajā Āfrikas valstī ir ne tikai kā saražotās produkcijas realizēšanas iespēja, bet arī sociālā funkcija kooperatīva cilvēku labbūtības nodrošināšanai. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka ruandieši sadzirdējuši vajadzību stiprināt mājražošanu un turpināt izglītošanos pārtikas drošības nosacījumos. "Ruandiešiem ir nepieciešamas praktiskas mācības, iespējams, demonstrējuma telpas, jo pārstrādājamā produkcija ir. Lai gan lielākoties lauksaimniecībā saražoto realizē svaigā veidā, veidojas arī pārpalikumi, piemēram, burkāni un sīpoli, kurus iespējams pārstrādāt, radot pievienoto vērtību," norāda E. Ozola.  

Pozitīvi iespaidi pēc viesošanās pie Ruandas lopkopjiem ir LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītājai Anitai Siliņai: "Dzīvniekiem tiek nodrošināta laba apsaimniekošana, visur redzama tīrība un kārtība, dzīvnieki tīri, labi kopti. Valstī veic arī dzīvnieku uzskaiti, apgana kalnainā reģiona dabīgās pļavas. Dzīvnieki atrodas nepiesietā turēšanas sistēmā, arī vietās, kur netiek ganīti." Būtiskākās problēmas esot elektrības apgāde, kas pašlaik nodrošināta 75% mājsaimniecību, kā arī ceļu segums, kas, novirzoties no lielajām šosejām, ir ļoti problemātiski izbraucams. "Sliktā mazo ceļu stāvokļa dēļ svaigpienu  uz piena savākšanas punktiem aizvien nogādā ar velosipēdiem kannās. No apmeklētajām saimniecībām ūdensvads bija divās, bet vienā izmantoja uzkrāto lietus ūdeņu rezervuāru," skaidro A. Siliņa.  

Augu veģetācija Ruandā notiek 365 dienas gadā. Tomēr nelielo apsaimniekojamo platību dēļ saimniecībās ir ierobežotas iespējas rupjās lopbarības sagādē, bet sausuma periodā aktuāls ir arī lopbarības jautājums, ko nākas iepirkt papildus. "Ruandas lauksaimnieki vēlas papildināt zināšanas dzīvnieku ēdināšanā, lielākoties ir apmierināti ar savu biznesu un optimistiski noskaņoti. Viņi seko līdzi valdības sagatavotajam attīstības plānam un labprāt sadarbojas ar konsultantiem. Šī ir joma, kur LLKC ekspertīze var lieti noderēt. Tomēr, līdzīgi kā  Latvijā, arī Ruandas piensaimnieki nav apmierināti ar svaigpiena iepirkuma cenām," ieskicē A. Siliņa. 

Jāpiezīmē, ka Ruandā ir aptuveni 1,5 miljoni liellopu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši ir piena govis. Izslaukums ir zems, vien labākajās saimniecībās sasniedzot 20–25 litrus dienā, ko uz savākšanas vietām transportē 50 litru kannās, izmantojot velosipēdus. Saimniecībās ir  problēmas ar atbilstošu piena atdzesēšanu, tādēļ to veic tikai piena savākšanas vietā, kas parasti nav tuvāka par stundas braucienu ar velosipēdu.  

Ruandas mērķis akvakultūrā – 80 000 tonnu zivju gadā 

LLKC speciālisti, tostarp zivsaimniecības un akvakultūras eksperts Raivis Apsītis, vizītes ietvaros apmeklēja vairākas akvakultūras saimniecības, – zvejnieku kooperatīvu un divas zivju inkubācijas (pavairošanas) saimniecības. 

"Akvakultūras saimniecībās dominējošā audzēšanas metode ir zivju audzēšana sprostu sistēmās dabīgajos ezeros. Zivju mazuļus inkubē zivju inkubatoros telpās, kurās ūdens recirkulācijas sistēmās (ŪRS) tos pieaudzē līdz vajadzīgajam izmēram tālākai audzēšanai sprostu sistēmās ezeros. Dominējošā zivju suga audzētavās ir  tilapija (Oreochromis niloticus)," norāda R.  Apsītis.   

Kopumā gada laikā Ruandā akvakultūrā saražo aptuveni 4000 tonnas. Ruandas valdības ilgtermiņa mērķis ir sasniegt gada saražoto akvakultūras produkcijas apjomu 80 000 tonnas. Valstī ir divas lietus sezonas un viena sausā – bezlietus sezona. Akvakultūras produkcijas audzēšana notiek visa gada laikā, jo arī lietus sezonā ūdens temperatūra ir piemērota zivju audzēšanai, nodrošinot pieaugumu. Nokrišņu daudzums gada griezumā ir 800–1600 mm, tādējādi nodrošinot akvakultūras nozari ar tai nepieciešamo saldūdens resursu.  

Vizītē Ruandā bija arī LLKC mehanizācijas, vides un augsnes veselības eksperts Jānis Kažotnieks, kurš uzsver – lai pēc iespējas vairāk lauksaimnieku iepazītos ar drošas un efektīvas saimniekošanas praksēm, ruandiešiem būtu noderīgi veidot dažādus mācību materiālus: "Lauksaimniekus un patērētājus būtu jāizglīto saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas riskiem; piena lopkopības mehanizācijas paaugstināšanas iespējām,  ražošanas efektivitātes uzlabošanu, vienlaikus uzlabojot arī lopbarības kvalitāti; tiešās sējas prakses ieviešanu un darba drošības vides uzlabošanu." 

Ruandā mehanizācijas līmenis aizvien ir ļoti minimāls, pārsvarā izmantojot roku darbu: kapļus, mačetes, sirpjus, velosipēdus u. c. 

Projekta otrajā fāzē LLKC eksperti strādās pie mācību programmu sagatavošanas akvakultūras sektorā, palīdzot attīstīt piemājas dīķu saimniecību sistēmu Ruandā, barības devu sagatavošanas metodikas piena govīm un mājražošanas sektora attīstīšanas stratēģijas. 

Darbs, pārtika, izglītība, eksports – Ruandas nacionālā stratēģija 

Tikšanās laikā ar Ruandas Lauksaimniecības ministrijas parlamentāro sekretāru Dr. Olivieru Kamanu, RAB ģenerāldirektoru Telesphoru Ndabamenje, Ruandas Ārlietu ministrijas pārstāvi un RAB komandu, kuras konsultanti pieejami visā valstī,  tika pārrunātas arī lauksaimniecības sektora aktualitātes un piecas svarīgākās nacionālās stratēģijas prioritātes: produktīvu darba vietu radīšana, pārtikas nodrošinājums un uzturvērtības palielināšana, sabiedrisko pakalpojumu pieejamības stiprināšana, izglītības kvalitātes uzlabošana un eksporta veicināšana. Valsts rūpes par pārtikas drošību, uzturvērtības kvalitāti  un efektivitātes palielināšanu lauksaimniecības sektorā skar arī skolu ēdināšanas sistēmu, mazo uzņēmumu attīstību un tehnoloģiju pieejamību lauku reģionos.  

Lauku attīstība Ruandā nebūtu iedomājama bez starptautiskās organizācijas “One Acre Fund” līdzdalības, kas Ruandā darbojas kopš 2007. gada un piedāvā kvalitatīvus lauksaimniecības produktus un pakalpojumus, atbalstot daudzas pamatkultūras, piemēram, graudus, pupas un dārzeņus, kas ir galvenā kultūra ģimenes saimniecībās. No 38 ģimeņu atbalsta programmas apjoma 2007. gadā tā izaugusi līdz 750 000 ģimenēm 2024. gadā. Konsultanti darbojas visā valstī un pēc iespējas tuvāk kopienai, lai nodrošinātu pieejamību un uzticēšanos. Kā lielāko izaicinājumu organizācijas vadītājs min domāšanas maiņu – ieradumi un tradīcija saimniekot noteiktā veidā no paaudzes uz paaudzi kavē inovatīvu pieeju un produktīvāku metožu pielietošanu. 

Vizītes laikā LLKC komanda apmeklēja arī Kigali Genocīda memoriālu un Atbrīvošanas muzeju Ruandas parlamentā, nolika piemiņas ziedus uz genocīda upuru masu kapa, apliecinot cieņu un līdzjūtību Ruandas tautai, - 1994.gadā, 100 dienu laikā hutu cilts pārstāvji nogalināja līdz vienam miljonam valstī dzīvojošās tutsu minoritātes iedzīvotājus.

"Katram ir kāds priekšstats par to, kā ļaudis dzīvo un saimnieko Āfrikā. Iepazīstot šo tūkstoš kalnu zemi un tās iedzīvotājus, visvairāk pārsteidz tīrība un kārtība apkārtējā vidē, ruandiešu spēja kooperēties un sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanā. Mēs varam daudz mācīties, kā stiprināt savstarpējo sadarbību, kā mīlēt to, kas mums ir, un pastāvēt par katru zemes centimetru," norāda LLKC projektu vadītāja Līga Mellupa.  

Materiālu sagatavoja: Līga Mellupa, Ilze Rūtenberga-Bērziņa