Dažādu starpkultūru maisījumu salīdzinājums

05. December 2024.

Augkopība

Aizvien vairāk lauksaimnieki izvēlas audzēt starpkultūras, kas tiek audzētas pēc galvenā kultūrauga novākšanas un pirms nākamās sējas ar mērķi uzlabot augsnes kvalitāti, novērst barības vielu noteci ūdensobjektos, samazināt augsnes eroziju rudens un ziemas periodā, kā arī ierobežot nezāļu izplatību sējumos.

Jau otro gadu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Saldus un Madonas biroji sadarbībā ar z/s “Grāveļi” Saldus novadā, z/s “Briežkalni” Madonas novadā, LBTU un Zemnieku saeimu ierīko demonstrējumu ar mērķi salīdzināt dažādu starpkultūru maisījumus un novērtēt to ietekmi uz pēcaugu un augsnes auglību.

Demonstrējuma “Dažādu starpkultūru maisījumu audzēšana, ietekme uz augsnes auglību un pēckultūras ražu dažādos Latvijas reģionos’’ galvenais uzdevums – ierīkot demonstrējumu integrētās saimniecībās dažādos reģionos un salīdzināt sekojošus starpkultūru variantus:

līdzšinējais standarta paņēmiens – rugaine,
starpkultūras augu maisījums bez tauriņziežiem,
starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 50%,
starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 20–30%.

Demonstrējumā tiek vērtēta arī starpkultūru ietekme uz augsnes auglību un pēcauga ražu.

Saldus novada zemnieku saimniecībā “Grāveļi’’ ierīkots demonstrējums jau otro gadu. Šajā gadā starpkultūrai priekšaugs – vasaras kviešu šķirne ‘KWS Akvilon’ – vidēji agra, intensīva tipa šķirne. Augi vidēji gari ar ļoti labu noturību pret veldrēšanos. To sēja veikta maija sākumā. Katru gadu demostrējumā paredzēts izmantot aršanas tehnoloģiju, lai iestrādātu augsnē starpkultūru. Pirms starpkultūru sējas tika veiktas augsnes analīzes: pH – 6, K₂O – 207 mg/kg, P₂O₅–105 mg/kg, kas ir optimāli rādītāji graudaugu audzēšanai. Demonstrējuma laukā tika veikti agrotehniskie pasākumi: 30.04. augsnes apstrāde – aršana 20–22 cm dziļumā, 01.05. augsnes apstrāde – šļūkšana, 02.05. augsnes apstrāde ar diskiem + veltnis, pēc tam veikta kviešu sēja un sējuma pievelšana. Kviešu cerošanas beigās AS 25 dots slāpekļa papildmēslojums 200 kg/ha, bet AS 37 21.06. karbamīds 100 kg/ha. Divdīgļlapju nezāļu ierobežošanai, t. sk. rudzupuķes, ganu plikstiņa, suņkumeles AS 32–37 30.05. lietots herbicīds MCPA 750 – 1 l/ha un AS 37 lapu mēslojums NitroGold. Vasaras kviešu sējumā novērojama laba noturība pret slimībām.

2024. gadā jau augusta vidū tiek sēta starpkultūra atbilstoši variantiem. Demonstrējums tiek ierīkots 4 variantos, katrs lauciņš 0,35 ha. Šajā gadā iesēti starpkultūras maisījumi:

1) starpkultūras augu maisījums bez tauriņziežiem, “Starpkultūra” (eļļas rutks 50%, sinepes 40%, facēlija 10%), izplatītājs SIA “Krastmaļi sēklas”, izsējas norma 25–30 kg/ha;

2) starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 50%, “Zaļai zemei S1”, (eļļas rutks 30%, baltās sinepes 20%, viengadīgā airene 15%, sējas zirņi 35%), izplatītājs SIA “Latvijas Šķirnes sēklas”, izsējas norma 10–20 kg/ha;

3) starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 20–30%, “Zaļai zemei S4” (eļļas rutks 15%, baltās sinepes 25%, sakņu redīss 5%, viengadīgā airene 10%, vasaras vīķi 20%, auzas 25%), izplatītājs SIA “Latvijas Šķirnes sēklas”, izsējas norma 10–20 kg/ha.

Tā kā pagājušā gadā graudaugu vēlās kulšanas un starpkultūru novēlotas sējas rezultātā maisījumiem netika iegūta pietiekama biomasa, daļa nosala, daļa auksto laikapstākļu dēļ nespēja pieaugt, tad šajā gadā sējums ar nolūku sabiezināts, lai izvairītos no iepriekš pieļautajām kļūdām un lai rezultāts būtu krietni labāks. Iesēti: 1) “Starpkultūra” – 10 kg/ha (36,00 EUR), 2) “Zaļai zemei S1” (47,11 EUR) un 3) “Zaļai zemei S4” (45,45 EUR), katrs pa 20 kg/ha. Lai novērtētu katra maisījuma attīstību, oktobra vidū katram starpkultūru variantam tika noteikta biomasa: 1) “Starpkultūra” – 1,14 kg/m², 2) S1 – 1,73 kg/m², 3) S4 – 1,59 kg/m². Augstākā biomasa maisījumam “Zaļai zemei S1”, kas satur eļļas rutku, baltās sinepes, viengadīgo aireni un sējas zirņus. Otrais un trešais variants ietver tauriņziežus, kas veicina slāpekļa piesaisti augsnē.

Demonstrējumā veikts augsnes īpašību novērtējums. Šogad pēc augsnes analīžu rezultātiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte nav būtiski mainījusies – 55 mg N/kg (zema), kas izskaidrojams ar to, ka pagājušā gadā starpkultūrām netika iegūta optimāla augu biomasa. 2024. gada oktobra vidū tika paņemti paraugi augsnes tilpummasas noteikšanai. Augsnes tilpummasa noteikta aramkārtā trīs dziļumos. Pēc zinātniskās literatūras datiem, minerālaugsnēm tilpummasa 0,9–1,1 g/cm³ vērtējama kā irdena; 1,1–1,3 – kā vidēji blīva; 1,3–1,4 – kā blīva, bet >1,4 – kā ļoti blīva. Uzsākot demonstrējumu, tika konstatēta augsnes tilpummasa 1,7 g/cm³, bet šajā gadā jau tika novērota tilpummasas uzlabošanās, kur visos variantos augšējā augsnes slānī 5–10 cm konstatēta vidēji blīva līdz blīva tilpummasa (1,25–1,45 g/cm³).

Augsnes tilpummasa aramkārtā z/s “Grāveļi”, 2024. gadā, g/cm³

Variants	Augsnes slānis, cm
Variants	5–10	10–15	15–20
1. Starpkultūra	1,45	1,51	1,50
2. Zaļais zemei S1	1,33	1,41	1,50
3. Zaļai zemei S4	1,25	1,52	1,49

Atziņas:

Savlaicīga starpkultūras sēšana būtiski ietekmē biomasas apjomu katram variantam.
2025. gadā pēc iespējas ātrāk iegādāties atbilstošos maisījumus, jo pieprasījums pēc starpkultūru maisijumiem krietni pieaudzis.
Mikrobioloģiskā aktivitāte pa gadiem būtiski nav mainījusies, iepriekšējā gadā zemās biomasas dēļ, jo novēloti tika iesēti starpkulturu maisījumi.

Madonas novada z/s “Briežkalni” demonstrējuma laukā divus gadus pēc kārtas tika iesēta vasaras kviešu šķirne ‘KWS Akvilon’. Pēc augsnes diskošanas maija sākumā iesēti vasaras kvieši. Sēkla kodināta ar kodni Kinto Plus, deva 1,5 l/t sēklas, izsējas norma 240 kg ha^-1. Vasaras kviešu sējuma kopšanas darbi: 20.05.2024. lietots kompleksais papildmēslojums NPK 34-34-34 200 kg/ha. Nezāļu ierobežošanai 04.06. vasaras kviešos lietots herbicīds Quelex 0,04 kg/ha un Calibre 50 SX 0,02 kg/ha, kā arī lietots ārpussakņu mēslojums Gramitrel 1,0 l/ha. Lapu un vārpu slimības šajā laukā netika novērotas tādā apmērā, lai tās būtu bijis nepieciešams ierobežot ar fungicīdiem. Kviešu raža novākta augusta beigās, kas starp variantiem būtiski neatšķirās. Katru gadu demostrējumā tiek izmantota bezaršanas tehnoloģija, augsni apstrādā ar rugaines kultivatoru 8 cm dziļumā.

Starpkultūru sējai izvēlēta salīdzinoši viendabīgas augsnes lauka daļa, kurā pēc kviešu ražas novākšanas izveidoti 0,35 ha 4 izmēģinājuma lauciņi, attiecīgi kontrolei rugaines un trīs starpkultūru lauciņi:

starpkultūras augu maisījums bez tauriņziežiem (SIA “Krastmaļi sēklas”), maisījums “Starpkultūra” (eļļas rutks 50%, sinepes 40%, facēlija 10%);
starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 50%, (SIA “Latvijas Šķirnes sēklas”), “Zaļai zemei S2” (eļļas rutks 25%, baltās sinepes 10%, griķi 15%, vasaras vīķi 35%, sējas zirņi 15%) ;
starpkultūras augu maisījums ar tauriņziežiem 20–30%, (SIA “Latvijas Šķirnes sēklas”), “Zaļai zemei S6” (griķi 30%, viengadīgā airene 15%, vasaras vīķi 30%, auzas 25%).

Starpkultūru sēja veikta 1.08., visi starpkultūru varianti sadīga vienmērīgi 11. septembrī.

Savukārt 16. oktobrī tika noteikta augu biomasa katram no variantiem 3 vietās 1 m² platībā: 1) SIA “Krastmaļi sēklas” maisījumam “Starpkultūra” vidējā augu masa bija 1,2 kg no 1 m² platības, 2) “Zaļai zemei S2” vidējā augu masa bija 0,6 kg/m², 3) “Zaļai zemei S6” vidējā augu masa bija 0,8 kg/m².

Meteoroloģiskie apstākļi šogad bija nelabvēlīgi periodā tieši pēc starpkultūru sējas, mitruma trūkuma dēļ māla augsnes virskārta sacietēja un visiem starpkultūru maisījumiem bija lēnāka attīstība nekā iepriekšējā gadā. Līdz ar to arī augu biomasa bija zema.

Novērtētas augsnes īpašības. Pagājušā gada rudenī augsnes tilpummasa 3 dziļumos tika iegūta: 5–10 cm – 1,42 g/cm³, 10–15 cm – 1,55 g/cm³, 15–20 cm – 1,49 g/cm³. Šī gada rezultāti apkopoti tabulā.

Augsnes tilpummasa aramkārtā z/s “Briežkalni”, 2024. gadā, g/cm³

Variants	Augsnes slānis, cm
Variants	5–10	10–15	15–20
1. Starpkultūra	1,29	1,60	1,52
2. Zaļais zemei S2	1,24	1,50	1,58
3. Zaļai zemei S6	1,39	1,56	1,73

Novērtējot augsnes tilpummasa izmaiņas, var konstatēt, ka sablīvējums mazinājies tikai augsnes virskārtā 5–10 cm slānī. Savukārt mikrobioloģiskā aktivitāte nav būtiski mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātiem, saglabājusies vidēja.

Atziņas:

Lai iegūtu lielāku starpkultūru biomasu, būtiski ir sējas laika meteoroloģiskie apstākļi, it īpaši nodrošinājums ar mitrumu, lai augi spēj optimāli attīstīties.
Starpkultūru iestrādes ietekmes izpētei uz augsnes īpašību būtiskām izmaiņām nepieciešams ilgāks laika periods.

Demonstrējums vēl turpināsies arī nākamajā gadā. Tiks salīdzināti 3 gadu rezultāti un izvērtēta augsnes auglība un raža pēc starpkultūras maisījumu sēšanas.

Demonstrējums „Dažādu starpkultūru maisījumu audzēšana, ietekme uz augsnes auglību un pēckultūras ražu dažādos Latvijas reģionos” ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. 10 2.1-20/22/P29 (14. lote). Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.