Faktori, kas ietekmē emisijas bioloģiskajā un konvencionālajā piena lopkopībā

Eiropas Savienības dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējās emisijas samazināšanai, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem. 

Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir nozīmīgi Latvijas tautsaimniecības sektori, īpaši ņemot vērā to daudz funkcionalitāti (pārtikas un biomasas nodrošinājums, ekosistēmu pakalpojumi, sociālā ietekme). Vienlaikus lauksaimniecības sektoram ir liels nākotnes izaicinājums – kā nodrošināt ilgtspējīgu ražošanu jeb kā spēsim kāpināt pārtikas produktu ražošanu, vienlaikus nodrošinot to, ka ražošanas radīto emisiju kāpums ir lēnāks nekā saražotās produkcijas apjoma kāpums. Latvijā ir vērojama pakāpeniska un stabila siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma palielināšanās (+15% no 2005. gada līdz 2013. gadam), kas netieši norāda uz sektora attīstību. Latvijas lauksaimniecības sektors veido ap 22% no valsts kopējām SEG emisijām.

Lai noskaidrotu, kam ir jāpievērš uzmanība gan bioloģiskā gan konvencionālā saimniecībā, ir tapis demonstrējums “Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas mazinošo pasākumu ieviešana konvencionālajā un bioloģiskajā piena lopkopības saimniecībā”, kas norisinās jau divus gadus.

Apkopojot nepieciešamo informāciju par saimniecībām (LIZ platībām, ražu un produktivitāti, iepirkto lopbarību, liellopu kustību, patērēto energoresursu apjomu utt.), tika sagatavota datu bāze par 2022. un 2023. gadu. Izmantojot SEG emisiju kalkulatoru “Agrecalc”, tika aprēķināts CO_2e uz katru saimniecībā saražoto produkta vienību (skat. 1. tabulu).

1. tabula. Oglekļa dioksīda ekvivalenta (CO_2e) apjoms uz 1 kg produkta vienības

Bioloģiskajā saimniecībā CO_2e apjoms būtiski nav mainījies uz katru kilogramu produkta vienības. Konvencionālajā saimniecībā 2023. gada dati apliecina, ka ir novērojams CO_2e samazinājums par aptuveni 27,5%, salīdzinot ar 2022. gada rezultātu, kas tika iegūts demonstrējuma sākumā. Tas apliecina, ka saimniecība ir ražojusi ar lielāku efektivitāti, kas emisijas samazina. Bioloģiskajā saimniecībā nācās saskarties ar slaucamo govju karstuma un aukstuma stresu, kas ir būtiski ietekmējis piena izslaukumu un kopējo ganāmpulka produktivitāti, kas potenciāli palielina emisijas. To ir izdevies kompensēt ar citu ražojošo darbību efektivitāti, piemēram, efektīvāku zemes platību izmantošanu, mazāku elektroenerģijas un degvielas patēriņu iepirktās lopbarības apjomu u. c.

Abās saimniecībās lielāko emisiju īpatsvaru veido liellopu fermentācija zarnās (aptuveni 46%), kūtsmēslu apsaimniekošana (17–22%), lopbarības iegāde (11–14%), degviela (10–14%) un elektroenerģija (1–2%), kā arī nenovāktās zaļās masas atlikumi uz lauka.

Viena no SEG emisijām, kas veidojas lopkopības nozarē, ir metāns (CH₄). Visefektīvākais risinājums tā ierobežošanā ir pareizi un efektīvi sabalansēta slaucamo govju barības deva, kā arī ganību perioda nodrošināšana. Īrijā veiktie pētījumi apliecina, ka saražotā metāna apmēru var ierobežot, atgremotājiem barības devā iekļaujot augu eļļu saturošus barības līdzekļus un jūras aļģes (2.; 3.). Tā tiek uzskatīta arī kā alternatīva tām saimniecībām, kas ganību periodu nepraktizē. 

Demonstrējuma bioloģiskajā saimniecībā no kopējās slaucamo govju diennakts barības devas sausnas 2% tika iekļautas linsēklas, taču konvencionālajā saimniecībā – rapšu rauši, kas aizņēma 4,1% no kopējās sausnas devas. Aprēķinot slaucamo govju barības devu, izmantojot datorprogrammu “NorFor”,  iekļaujot linsēklas, CH4, MJ uz 1 kg enerģētiski koriģētā piena bija 0,97, taču bez linsēklu pievienošanas metāna apmērs ir par 1,7% augstāks – 0,99 CH₄, MJ/1 kg EKP. Pievienojot slaucamo govju barības devā linsēklas, CH₄, g/dienā palielinājās par 1,6%. Oglekļa dioksīda ekvivalenta (CO_2e) apjoms samazinājās par 1,9%. Linsēklu pievienošana samazināja arī slāpekļa (N) daudzumu fekālijās un urīnā, g/dienā par 3,4%.

Konvencionālajā saimniecībā tika salīdzinātas metāna izmaiņas starp barības devu, kurā pievieno rapšu raušus, un devu, kurā to vietā pievieno sojas spraukumus. Rezultātā CH₄, MJ uz 1 kg enerģētiski koriģētā piena bija 0,92, savukārt, iekļaujot sojas spraukumus, metāna daudzums bija par 1,1% augstāks – 0,93 CH₄, MJ/1 kg EKP. Rapšu raušu pievienošana barības devā samazināja CH₄, g/d par 6,4%, oglekļa dioksīda ekvivalenta (CO_2e) apjomu no lopbarības par 13,8% un slāpekļa (N) daudzumu fekālijās un urīnā, g/dienā par 18,3%. Barības devas aprēķiniem tika izmantota datorprogramma “NorFor”.
Lai lopkopības saimniecībās ierobežotu SEG emisijas no saražotās produkcijas, ir jāražo vairāk ar pēc iespējas mazāku resursu izmantošanu, kas palielina saimniekošanas efektivitāti.

Izmantotā literatūra: 

1. Lauksaimniecība – Eiropas Savienības dalībvalstu apņemšanās klimata pārmaiņu mazināšanas jomā līdz 2030. gadam. Zemkopības ministrija.
   Tiešsaiste: https://www.zm.gov.lv/lv/klimata-parmainas-un-lauksaimnieciba#lauksaimni...
   [skatīts: 10.01.2025]
2. 19% drop in methane from linseed oil in cattle diets.
   Tiešsaiste: https://www.agriland.ie/farming-news/19-drop-in-methane-from-linseed-oil...
   [skatīts: 17.07.2024]
3. Seaweed supplementation to reduce methane emissions in ruminants
   Tiešsaiste: https://www.teagasc.ie/news--events/news/2021/seaweed-supplementation.php
   [skatīts: 17.07.2024]

Materiālu sagatavoja: 

Demonstrējuma vadītājs Mairis Ormanis
Preiļu konsultāciju biroja lopkopības konsultants, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 

Zinātniskā vadītāja Diāna Ruska
Dr. agr., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Demonstrējums tiek realizēts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, Nr. ZM/2022/19_ELFLA, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P7 projekta Nr. 23-00-A00102-000003 ietvaros.