Šķirne, tips, intensitāte |
Aubraku (Au) šķirne – ekstensīva – vidēji intensīva šķirne. |
Vēsturiskais skatījums |
Šķirne izveidota Francijas dienvidos, Aubrac reģionā, pirmās rakstītās ziņas par šo šķirni ir atrodamas 17. gadsimta dokumentos, ciltsgrāmatā pirmie ieraksti parādījās 1893. gadā, šobrīd šī šķirne ir pazīstama visā pasaulē. |
Populācija Latvijā uz 01.01.2013 |
Uz 01.01.2013. gadu Latvijā vēl nav šīs šķirnes dzīvnieku. |
Liellopu dzīvmasa, auguma parametri |
Dzīvmasa govīm 550–800 kg, buļļiem –850–1200 kg[1] teļu dzīvmasa – 35–40 kg, skausta augstums govīm vidēji 125 cm, buļļiem – 130 cm.[2] |
Ķermeņa kondīcija |
Augsta gaļas un kaulu attiecība. |
Atražošana |
|
Piemērotība klimatam un Latvijas reģionam, ņemot vērā reljefu |
Piemērota audzēšanai ganībās. |
Ļoti populāra šķirne Lietuvā, tā ieņem trešo vietu, pirmajā ir Limuzīnas, otrajā – Šarolē šķirnes. Aubraku šķirnes liellopi ir ļoti izturīgi, viegli apsaimniekojami un ilgmūžīgi (Francijā vidējais govs mūža ilgums 11 gadi). Tos iespējams turēt āra apstākļos visu gadu, piemērojas ļoti labi jebkuriem klimatiskajiem un turēšanas apstākļiem. Dzīvnieki sevī apvieno pieticīgas prasības pret barību, labu ganību izmantošanu un ļoti labu augšanas potenciālu, pie efektīvas ēdināšanas nobarošanas beigu posmā barības patēriņš ir salīdzinoši zems. Šķirne ļoti piemērota kalnainiem, reljefainiem apvidiem, labi izmanto dabiskās kalnu ganības (spēcīga kāju sistēma), kā arī tehniski grūti pieejamas ganības ar pieticīgu augu sastāvu. Liellopiem labas adaptēšanās spējas. Liellopi piemēroti ganīšanai ganībās[7].
Dzīvnieku temperaments – mierīgs.
Latvijā šīs šķirnes bioproduktu izmanto krustojumos, lai uzlabotu dzīvmasas pieaugumu, var izmantot, piemēram, vaislinieku Talkline.